Augusts Bīlenšteins

Gadskaitļi uz kapa: 20.02.1926 - 23.06.1907

Augusts Bīlenšteins bija luterāņu mācītājs, valodnieks. Latviešu folkloras pētniecības aizsācējs. Pēterburgas zinātņu akadēmijas loceklis. Curonia goda filistrs.

Dzimis Jelgavā, skolotāja un luterāņu mācītāja palīga ģimenē, audzis Jaunaucē.

Mācījies Vācijā Šulpfortas ģimnāzijā, studējis Tērbatas Universitātē (1846. — 1850.) teoloģiju un ieguvis teoloģijas doktora grādu.

Pēc tēva nāves 1852. gadā A. Bīlenšteins pārņēmis mācītāja amatu Jaunaucē, bet no 1867. gada viņš bijis mācītājs Dobelē.

No 1864. līdz 1895. gadam bijis Latviešu literārās biedrības prezidents un goda prezidents.

Laikā no 1867. līdz 1903. gadam laikraksta ,,Latviešu Avīzes’’ izdevējs un redaktors, daudzu nozīmīgu lingvistisku un etnogrāfisku darbu autors.

Aizsācis latviešu tautas dziesmu vākšanu un pilskalnu apsekošanu, pats nopietni pētījis latviešu valodu un etnogrāfiju, folkloru. Vairāku atzinīgi novērtētu latviešu valodas gramatikas pētījumu autors, viņa zinātnisko darbu lokā minami arī pētījumi par latviešu tautas dzīves telpas robežām, koka būvēm, amatniecības piederumiem, latviešu tautas dziesmām, mīklām.

Aizsācis bibliotēku ar grāmatām latviešu valodā izveidošanu pagastos.

Veicis Bībeles latviešu izdevuma valodisko modernizāciju (1877.).

1883. gadā ieguvis goda doktora grādu Kēnigsbergas universitātē.

1893. gadā kļuvis par Rīgas Latviešu biedrības goda biedru.

Bijis jaunlatviešu oponents jautājumā par vācbaltiešu lomu kultūras tradīcijās. Strikti iestājās pret latviešu politisko nacionālismu.

Pēc Manaseina revīzijas, kad 1885. gadā Baltijas guberņu tautskolas nodeva Krievijas impērijas izglītības ministrijas pārziņā, ar ko tika ievadīta skolu rusifikācija.

Arveds Švābe šai sakarā rakstīja: „Tas deva iemeslu Latviešu draugu biedrības priekšniekam A.Bīlenšteinam 1885. gada sapulcē ļaunpriecīgi apgalvot, ka tagad jāgulda kapā visas latviešu cerības spēlēt kādu politisku lomu”.

Kulūras mantojuma iznīcināšana

Pēc tam, kad 1905. gada revolūcijas laikā Dobelē latviešu revolucionāri, kurus vadīja Dāvids Beika (1885.-1946.), sadedzināja Augusta Bīlenšteina bibliotēku un arhīvu (baznīcas grāmatas un vēstules, visu mācītāja personīgo korespondenci kopš 1840.gada, kā arī zinātniskas izpētes priekšmetu kolekciju), viņš atteicies no mācītāja amata, un mūža pēdējos gadus dzīvojis Jelgavā.

Galvenie darbi

• Die lettische Sprache, nach ihren Lauten und Formen 2 sējumos, Dümmler, Berlīne, 1863-64,
• Lettische Wörterbuch, Ulmann, Rīga 1872, 1. sēj.,
• Die Grenzen des lettischen Volkstammes und der lettischen Sprache in der Gegenwart und im 13. Jahrhundert, Eggers, Pēterburga, 1892,
• Die Holzbauten und Holzgeräte der Letten : ein Beitrag zur Ethnographie, Kulturgeschichte und Archaeologie der Völker Russlands im Westgebiet, Pēterburga, 1907-1918,
• Ein glückliches Leben : Selbstbiographie, Jonck u. Poliewsky, Rīga, 1904.