P. Stučkas lielinieku pagaidu valdība nacionalizē Nacionālā teātra ēku. Par tā vadītāju ieceļ Andreju Upītu.
LSPR Valdības priekšsēdētājs Pēteris Stučka ar 1919. gada 8. februāra dekrētu par teātru nacionalizāciju šo ēku piešķīra latviešu Strādnieku teātrim (Strādnieku teātra statūti pieņemti, t.i., tas dibināts 1917. gada 17. jūlijā).
Jaunā vara teātra vadību uztic Izglītības komisariāta Mākslas nodaļas vadītājam rakstniekam Andrejam Upitam un vienlaikus nodrošinot regulāru finansējumu no valsts budžeta.
1919.gada 23. februārī ar Leona Paegles lugu "Augšāmcelšanās" (Alfreda Amtmaņa-Briedīša režijā) tas uzsāka savu darbību.
1919.gada 22. maijā LSPR valdībai un armijai nācās evakuēties no Rīgas, bet 15. augustā Kurzemes divīzijas štābs rekvizēja abus pilsētas teātrus - Strādnieku teātris savu darbu pārtrauca.
Saistītie notikumi
| Nosaukums | 1 |  | Nacionālais teātris uzsāk savu darbību |
|---|---|---|
| 2 |  | Likts pamatakmens Rīgas pilsētas II teātrim (tagad Nacionālais teātris) |
Personas
| Nosaukums | ||
|---|---|---|
| 1 |  | Alfreds Amtmanis-Briedītis |
| 2 |  | Andrejs Upits |
| 3 |  | Aleksis Mierlauks |
| 4 |  | Berta Rūmniece |
| 5 |  | Pēteris Stučka |
Vietas
| Nosaukums | |||||
|---|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Nacionālais teātris | 14.09.1902 | lv |
Birkas