Žurnāla "Atpūta" 27.numurs
Uz vāka - pirms 1 gada un 2 nedēļām Krievijas (PSRS) okupētās Padomju Latvijas Rakstnieku savienības valde:
- Jānis Niedre,
- Andrejs Upīts,
- Anna Sakse,
- Jānis Sudrabkalns,
- Valdis Lukss,
- Indriķis Lēmanis,
- Jūlijs Vanags,
- Žanis Spure,
- Vilis Lācis.
Tāds laiks. Izvēle un iespējas. Ar šodienas acīm tiek liktas viņiem atzīmes, tiek runāts par kolaboracionismu un komformismu.
Neviens nezin, kā rīkotos pats.
Vienlaikus- sakarā ar pieminekļu pārvietošanu saistītajā polemikā ļoti bieži tiek sagrozīti fakti- piemēram, ka augstākminētās personas "bija atstātas bez izvēles un pēc okupācijas- piespiestas sadarboties". Par piespiešanu viņi paši un vēsture klusē, vienlaikus ir pilnīgi neapgāžami fakti, kas liecina, ka PSRS okupanti personas neizvēlējās "nejauši"- visas tās bija saistītas ar Krievijas (PSRS) dienestiem un to pilnībā kontrolētām Latvijas (pamatā pagrīdes) kustībām (kā Latvijas Komunistiskā partija) jau gadiem iepriekš.
Daļa no viņiem, kā Rakstnieku Savienības valdes priekšsēdētājs A. Upīts, vai Ž. Spure,- bija saistīti ar Krievijas komunistisko okupantu nomenklatūru jau sen - jau pēc Latvijas okupācijas 1918-1919. gadā, (Krievijas izveidotās marionešu- Stučkas valdības iestādēs), savukārt, citi, kā piem. A. Sakse, Lēmanis, Sudrabkalns bija iesaistījušies Sarkanās Krievijas veidotajās, pret Latviju vērstajās struktūrās jau pēckara neatkarīgās Latvijas Republikas laikā - kā "komunistiskās pagrīdes" utml. "biedri".
Tāds laiks. Izvēle un iespējas. Ar šodienas acīm tiek liktas viņiem atzīmes, tiek runāts par kolaboracionismu un komformismu.
Neviens nezin, kā rīkotos pats.
Katrā ziņā- šie pirmie, kuri bija kļuvuši par kolaborantiem jau pirms 1940. gada, okupācijas laikā- kļuva atbildīgi par tiem tūkstošiem cilvēku, kuri tika okupācijas varas represēti, kamēr paši saņēma visas krievu komunistu paradīzes "priekšrocības"- specveikalus, specpoliklīnikas, braucienus uz civilizētām valstīm.
Latviju (un citas okupētās zemes) okupējusī komunistiskā Krievija ("PSRS") nezināja un nevarēja pārzināt visus okupēto teritoriju cilvēkus. Tāpēc var droši apgalvot, ka aiz teju katra represētā ir kāda "vietējā",- latviešu kolaboranta vārds. Piemēram, šos Latvijas rakstniekus denunciēja Upīts personīgi. Pilnīgi visi tiek represēti 1941.gadā tūlīt pēc Upīta raksta Cīņā 16.10.1940. Kolaborācijas "efektu" vislabāk izsaka Upīta upuru miršanas gadi...
- Kārlis Dišlers (1878-1954)
- Ernests Arnis (1884-1943)
- Līgotņu Jēkabs (1874-1942)
- Oto Nonācs (1880-1942)
- Jānis Lapiņš (1885-1941)
- Jūlijs Druva (1882-1950)