Anna Sakse

Rakstniece Sakse Anna dzimusi 1905.gada 16.janvārī Lejasciema pagasta Lauzās sīkzemnieka ģimenē.

Mācījusies Augulienas pagastskolā, Lejasciema ministrijas skolā, Lejasciema reālģimnāzijā, studējusi LU Filoloģijas un filozofijas fakultātē Pedagoģijas un Baltu filoloģijas nodaļās.

Strādājusi par tulkotāju, vēlāk par korektori laikrakstā "Pēdējā brīdī" un akciju sabiedrībā "Valters un Rapa", darbojusies mākslinieku un rakstnieku biedrībā "Zaļā vārna", strādājusi par laikraksta "Cīņa" kultūras nodaļas vadītāju, bijusi Padomju miera aizstāvēšanas komitejas locekle.

1931. gadā sāka darboties komunistiskajā pagrīdē, izmantojot žurnālistes apliecību, piedalījās Rīgas apgabaltiesas komunistu prāvās, lai juridisko informāciju atreferētu nelegālajam Sarkanās palīdzības (MOPR) žurnālam, izmantoja redakcijas telpas, lai izplatītu lielinieku propagandas izdevumus, piedalījās nelegālajā Revolucionāro žurnālistu, mākslinieku un rakstnieku apvienībā, izveidoja nelegālo laikrakstu "Fronte" .

1932. gadā apprecējās ar laikrakstu «Vienība (Rīga)», «Ceļš (Liepāja)», «Laikmets» līdzstrādnieku, PSRS vēstniecības Latvijas Republikā preses referentu Edgaru Abzalonu (1900-1950).

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā strādāja Latvijas Komunistiskās partijas centrālajā orgānā, laikrakstā «Cīņa» kā nodaļas vadītāja.

Kopš 1940. gada Rakstnieku Savienības biedre 

Pēc Nacionālsociālistu Vācijas iebrukuma PSRS okupētajā Latvijā evakuējās uz PSRS, atstājot savas meitas Silviju (Abzaloni 1934-1985, vēlāk Ducmani, vēlāko VDK kūrēto Latvijas komitejas kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs priekšsēdētāja vietnieci) un Taigu Lejasciemā saviem vecākiem. Vācijas varas iestādes bērnus, atškirībā no saviem ideoloģiskajiem līdziniekiem- komunistiem- nerepresēja.

Dzīvoja Čuvašijā Komsomoļskas rajona Kārļa Marksa kolhoza Krestņikovas sādžā, bet pēc PSRS Rakstnieku savienības sekretāra Aleksandra Fadejeva rīkojuma apmetās Kirovā kopā ar vīru un brāli Aleksandru Saksu, kurš bija pēc Viļa Lāča otra augstākā evakuētās okupācijas valdības amatpersona, LPSR Tautas komisāru padomes lietu pārvaldnieks, un brāļa sievu tulkotāju Annu Saksi-Ozolu apgabala izpildkomitejas namā Komūnas ielā 2

Strādāja «Kirovskaja Pravda», komunistiskās partijas Centrālās komitejas sekretāra Pelšes uzdevumā tulkoja Ļeņina rakstus.

Kad 1941. gada decembrī Kirovā atsāka darbu laikraksts «Cīņa», Abzalone kļuva tā ideoloģe un propagandiste, arī Sarkanās armijas frontes korespondente.

Kad otrreizējās PSRS okupācijas laikā atgriezās Rīgā, 1944. gadā Sovinformbirojs uzdeva Vanagam un Saksei-Abzalonei radīt propagandas brošūru «Vāci Latvijā».

1945. gadā izdeva no saviem avīžrakstiem apkopotu grāmatu ar Sudrabkalna ievadu «Par vācu fašistu zvērībām Latvijā».

1946. gadā iesāka rakstīt romānu «Pret kalnu» par PSKP funkcionāru pagastā, kuru pabeidza 1947. gada 7. novembrī, par ko saņēma Staļina prēmiju (50,000- 100,000 rubļu, pie algas- daži simti rubļu/ mēnesī) 1950. gadā.

1950. gada 14. martā kļuva par PSRS Augstākās Padomes deputāti; izvirzīta divatā ar Staļinu 250. Abrenes vēlēšanu apgabalā Madonas 640. vēlēšanu apgabalam kā Abrenes, Balvu un Alūksnes rajonu strādnieku, kalpotāju, kolhoznieku un zemnieku viensētnieku kandidāte.

Kā PSRS Augstākās Padomes deputāte darbojās VDK segorganizācijā PSRS Miera aizstāvēšanas komitejā no 1950. gada līdz 1958. gadam.

1950. gadā I Vispasaules miera piekritēju kongresa laikā Polijā piedalījās Vispasaules Miera padomes dibināšanā, piedalījās tās kongresos 1951. gadā Zviedrijā, 1952. gadā Austrijā, pēc pašas vārdiem «miera piekritēju armijā».

1956. gadā pabeidza rakstīt autobiogrāfisko romānu «Dzirksteles naktī».

1965. gadā saņēmusi LPSR Tautas rakstnieces nosaukumu.

Mirusi 1981. gada 2. martā, viņas nekrologu parakstīja LKP CK pirmais sekretārs Voss, ideoloģijas sekretārs Imants Andersons, LPSR Ministru padomes priekšsēdētājs Jurijs Rubenis, LPSR VDK priekšsēdētājs Boriss Pugo un visas citas PSRS okupācijas režīma galvenās amatpersonas.

Ģimene

Vīrs - Edgars Abzalons (1900-1950), PSRS sūtniecības Latvijas Republikā referents.

Meitas - Taiga un Silvija Abzalone (Ducmane, 1934-1985) Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas biļetena «Horizonts» atbildīgā sekretāre, VDK segorganizācijas Latvijas komitejas kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs priekšsēdētāja vietniece, znots Pauls (Pāvils) Ducmanis (1921-2000), latviešu leģiona kara ziņotājs, VDK laikraksta «Dzimtenes Balss» atbildīgais sekretārs.

Mazmeitas, Taigas meita - Eila Vikmane, vitrāžu māksliniece, Silvijas - Elīna Ducmane.

Radošā darbība

Pirmā publikācija - dzejolis "Dieva sapnis" (1925.g.). 20. un 30.gados publicējusi periodiskajos izdevumos dzeju un prozu. Vēlāk rakstījusi stāstus, romānus "Darba cilts", "Pret kalnu", "Dzirksteles naktī". Prozā galvenokārt sociālā tematika, politiskās un ekonomiskās norises Latvijas laukos pirmspadomju un kolektivizācijas laikā.

Sarakstījusi daudzas stāstu un pasaku grāmatas bērniem: "Trīs šķūnīši", "Čitas burtnīca", "Laimes kalējs", "Kalejdēls Kaspars", "Pasakas par ziediem", "Puķu zirnītis", "Kā zaķis brauca uz Rīgu pēc skābu kāpostu sēklām", "Zāles stiebrs" u. c.

Tulkojusi S. Sergejeva, N. Ostrovska, D. Zorina, V. Volkova, D. Biseta, Ļ. Tolstoja darbus.

Kopoti raksti 6 sējumos (1962.g. - 1965.g.).

Pseidonīmi - Austra Sēja, Smīns, Trīne Grēciņa, Zane Mežadūja.

Mirusi 1981.gada 2.martā Rīgā, apbedīta Meža kapos. Piemiņas plāksne un krūšutēls pie mājas Mežaparkā.

Avoti: Nacionālā Bibliotēka

Meitas - Silvija un Taiga.