Latvijas lauku karatiesa piespriež nāvessodu Krievijas izveidotās Stučkas marionešu valdības 9 Latvijā pārstāvjiem
Lauku kara tiesa piesprieda nāvessodu deviņiem latviešu komunistiem (tobrīd dēvētiem par "boļševikiem", arī "lieliniekiem"), kuri bija ņēmuši aktīvu dalību boļševiku Krievijas iebrukumā Latvijas Republikā un pēc tam darbojušies Krievijas izveidotās komunistu (boļševiku) Stučkas marionešu valdības sastāvā.
No Krievijas iebrukusī Sarkanā Armija sagrāba gandrīz visu Latvijas teritoriju nepilnu 2 mēnešu laikā un kopumā tajā noturējās nedaudz vairāk kā gadu, taču paspēja nogalināt līdz 5000-7000 Latvijas mierīgo iedzīvotāju.
- Fricis Bergmans
- Eduards Kummermanis
- Žanis Legzdiņš
- Augusts Arājs - Bērce
- Jānis Šilfs Gotfrīds Mierkalns
- Žanis Balandits
- Fricis Jansons
1921. gadā, naktī no 10. uz 11. jūniju, Rīgas Centrālcietuma pagalmā notiesātos nošāva
***
Starp nošautajiem esošos Augustu Bērci- Arāju un Jāni Šilfu (Jaunzemu), Latvijas atkārtotās okupācijas periodā pēc 1940. gada, Krievijai (PSRS) lojālie kolaboranti Latvijā centās padarīt par "literātiem", jo Krievijai (PSRS) no vienas puses bija izdevīga "padomju varas Latvijā atjaunošanas" pasaciņa, no otras puses, tikko okupētajai Latvijai "neatkarīgu" Latvijas politiķu jautājums nebija izdevīgs. Turklāt 2-3 gadus iepriekš Krievijā (PSRS) bija veikta "latviešu operācija" (genocīds, kurā likvidēja pēc tautības pazīmes)
***
Sarkanais terors
Vēl 1918. gada 18. decembrī lielinieku aktīvisti komunistu surogāttiesu jau bija ieviesuši Vecgulbenē, taču tad vēl bija runa par spontānu rīcību, ne organizētu terora sistēmu.
Tāda parādījās janvāra sākumā, kad Stučkas valdība izdeva tribunālu darbību reglamentējošus noteikumus un dekrētus.
Viens no pirmajiem upuriem bija Cēsu tirgotājs un sabiedriskais darbinieks Andrejs Kampe – vīrs, kurš no pirmās dienas bija ticējis Latvijas valstiskumam, ziedojis Pagaidu valdībai un Cēsu rotai. Cēsu revolucionārais tribunāls viņam piesprieda nāvessodu, ko izpildīja naktī uz 10. janvāri.
Nāvessoda pamatojumā tā arī ierakstīja: “Par politiska rakstura nodarījumu; apvainots par ziedojumu vākšanu un lielākas naudas summas (5000 rubļu) nodošanu Latvijas Pagaidu valdībai.”
Turklāt Kampe, būdams Cēsu luterāņu draudzes priekšnieks, bija atteicies atdot lielinieku aktīvistiem baznīcas atslēgas, lai dievnamā varētu rīkot mītiņus. To tribunāls klasificēja kā “kaitniecību”.
Rīgas revolucionārais tribunāls lielinieku varas mēnešos izskatīja ap 2000 lietu un piespieda 600 nāvessodus. Visnežēlīgākais tomēr skaitījās Vecgulbenes jeb Malienas tribunāls – tas sēdes noturēja vietējā baznīcā un pastāvēšanas laikā piesprieda 152 nāvessodus, no kuriem 122 paspēja izpildīt.
Parasti nāvessodu piesprieda par politiska rakstura nodarījumiem.
***
V. Sprūde u.c. avoti
