Minskas operācija. Poļu armija atbrīvo Minsku no iebrukušās Krievijas Sarkanās armijas spēkiem

Baltkrievijas teritoriju vēsturiski, arī mūsu ēras sākumā apdzīvoja baltu tautas, kuras gan vēlāk Kijivas Krievzemes veidošanās laikā uz laiku nokļuva slāvu  (Kijivas Krievzemes kņazu) ietekmē un atgriezās baltu tautas- lietuviešu, vēlāk- apvienotās baltu un slāvu (Lietuvas- Polijas republikas) pārvaldībā 13.-14. gadsimtā. 

Pieaugot Krievijas impērijas varenībai, un tai noslēdzot slepenus līgumus ar Prūsiju un Austroungāriju, mūsdienu Baltkrievijas teritoriju 1772. līdz 1795. gadam pakāpeniski okupēja Krievijas Impērija. 

Pirmā Pasaules kara laikā Krievijas okupētās zemes okupēja Vācijas karaspēks. 

Pēc Brestļitovskas miera līguma ķeizariskās Vācijas okupētajā teritorijā 1918. gada 25. martā tika izveidota Baltkrievijas Tautas Republika, kas bija vēsturiski pirmais mēģinājums izveidot valsti ar Baltkrievijas vārdu.

Līdzīgi, kā citās līdz 1916.g. Krievijas krievu okupētajās cittautu teritorijās- Somijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Aizkaukāzā, to tautas bija pasludinājušas (atjaunojušas) neatkarību, taču pēc lielinieku apvērsuma, Krievijas jaunā komunistu vara no vienas puses sludinot "vispasaules revolūciju", no otras puses centās šīs zemes saglabāt lielinieku Krievijas impērijā. Lielinieki jau tobrīd saprata starptautisko tiesību pieaugošo ietekmi, tāpēc izmantoja "hibrīdmetodes"- pirms atklāti iebrukt neatkarību pasludinājušajās valstīs, Krievijas teritorijā tām tika izveidotas marionešu valdības, kuras tad arī aicināja Krieviju "palīgā atjaunot padomju varu" un "atkalapvienoties ar Krieviju". Respektīvi, diezgan plaši PSRS laikā izplatītajam "naratīvam", ka "Ļeņins deva tautām brīvību", vai "jaunās valstis izveidojās, pateicoties lieliniekiem", vēstures fakti pierāda tieši pretējo: pašnoteikšanās tiesības, tai skaitā atjaunot valstiskumu Krievija uzspieda Rietumu tsk. Vācijas politiskie spēki, savukārt, Baltijas u.c. tautu permamentais ienaidnieks- krievi- arī boļševiku vadībā centās militāri šīs tautas pakļaut un iznīcināt (rusificēt). Tikai lielinieku Krievijas militārais un ekonomiskais vājums un Rietumu palīdzība atkalatjaunotajām valstīm ļāva neatkarību izcīnīt.

1919. gada 1. janvārī Smoļenskā tika proklamēta Krievijas kompartijas vadīta marionešu "Baltkrievijas PSR", bet 27. februārī tā tika pārveidota par Lietuvas-Baltkrievijas PSR. Gan Baltijas valstīs, gan Baltkrievijā iebruka Krievijas Sarkanā armija, kuras uzdevums bija iznīcināt nacionālās valstis.

Minskas operācijas rezultātā poļu armija atbrīvoja Minsku no PSRS (Krievijas) Sarkanās armijas spēkiem, tādējādi atgūstot kontroli par senajām baltu zemēm, kuras pirms cariskās Krievijas iebrukuma līdz 18.g.s. beigām ietilpa Lietuvas - Polijas Republikā. Šis militārās operācijas rezultātā Sarkanā armija sāka bez nopietnas pretestības atkāpties, atbrīvojot arvien plašākas okupētās zemes, un Polijas militārais vaidītājs V. Pilsudskis bija augusta beigās spiests apturēt tālāku sava karaspēka virzību Krievijas virzienā, lai nostiprinātu Polijas militārās pozīcijas un sagatavotu karaspēku ziemošanai.

Polijas veiksmīgās atbrīvošanās cīņas sekmēja arī Latvijas (Latgales) atbrīvošanu no Latviju okupējušās Krievijas Sarkanarmijas un tās marieonešu valdību Stučkas vadībā.

Veiksmīgās Minskas operācijas virsnieku sastāvā bija arī vēlākais Polijas armijas 2. Pasaules kara laikā -vadītājs V. Anderss

Pēc Rīgas miera līguma noslēgšanas baltkrievu apdzīvotās teritorijas tika sadalītas starp padomju Krieviju un Poliju līdz pat 1939. gadam, kad sabiedrotie - Vācija un PSRS iebruka Polijā, to vēlreiz pārdalot, un šīs teritorijas nonāca Krievijas (formāli PSRS) varā.