Vladislavs Anderss

– Ja aizmirsīsim viņus, lai Dievs aizmirst mūs.

Vladislavs Anderss bija vācbaltiešu izcelsmes

.

Dzīves gājums

1892. gada 11. augustā dzimis luterāņu ģimenē Bloņes (Błonie) apdzīvotajā vietā pie Krosņevices (Krośniewice) Kongresa Polijā. Tēvs bija muižas pārvaldnieks Alberts Anderss no Vidzemes, māte Elizabete Tauherte. Ģimenē piedzimst vēl 3 brāļi, kuri kļūst par miltārpersonām un māsa.

1911. - 1913. gadā studējis Rīgas Politehniskajā institūtā (tagad - Rīgas Tehniskā universitāte). Bijis studentu korporācijas "Arkonia" biedrs.

1913. - 1917. gadā dienējis Krievijas impērijas armijā, izcēlies ar drosmi kaujās, ievainots trīs reizes.

Par kaujām Pirmajā Pasaules karā apbalvots ar:

• Svētā Jura (Georga) ordeni- augstāko cariskās Krievijas militāro apbalvojumu
• Svētā Vladimira ordeni (iV klase) un zobenu (1915)
• Svētās Annas ordeni  2,  3, un 4 pakāpes un zobenu (1918)
• Svētā Staņislava ordeņa 2, 3 un pakāpēm un zobenu (1918)
• Kara krustu (Croix de guerre) ar palmu, (Francija)
• Uzvaras medaļa (Medaille Interallie), (Francija)

1917. gadā mācījies Petrogradas Ģenerālštāba akadēmijā.

1918. gada janvārī-februārī 1.poļu korpusa sastāvā nesekmīgi karojis pret Sarkano armiju (t. sk. sarkanajiem latviešu strēlniekiem), kurus vadīja Jukums Vācietis.

1919.-1920. gadā Polijas brīvības cīņās karojis pret Vācijas un Padomju Krievijas karaspēku.

1919. gadā kļuvis par Lielpolijas armijas štāba priekšnieku.

1920. gadā bijis 15. Poznaņas ulānu pulka komandieris.

Studējis militārajā augstskolā Parīzē.

1925. gadā kļuvis par Varšavas pilsētas komendantu.

1926. gadā Pilsudska apsvērsuma laikā cīnījies pret pučistiem kā valdības karaspēka komandieris, tādēļ pēc to uzvaras kritis nežēlastībā.

1939. gada septembrī Polijas okupācijas laikā komandējis poļu kavalērijas brigādi cīņās pret iebrukušajām Vācijas un PSRS armijas vienībām. Ticis ievainots un saņemts gūstā.

1939.-1941. gadā bijis Ļvovas kara hospitālī un Lubjankas cietumā Maskavā, kur esot spīdzināts. Nosolījies pāriet katoļu ticībā, ja izdzīvošot.

1941. gada 4.augustā iecelts par poļu karaspēka vienību komandieri PSRS. No Krievijas Gulaga nometnēm izdodas atbrīvot vairāk kā 25,000 poļu, ukraiņu, ebreju, baltkrievu u.c. vīriešu, lai tie iestātos armijā. Vēlāk tiek panākta vienošanās arī par Polijas pilsoņu ģimenes locekļu izlaišanu no Gulaga nometnēm.

1942.gadā  Pēc PSRS, Britu un Polijas trimdas valdības vienošanās vadīja poļu vienību (t. s. Andersa armijas) pārdislokāciju caur Irānas, Irākas un Palestīnas teritorijām uz Itālijas fronti.  Tobrīd no Gulaga nāves nometnēm izdodas  izglābt vairāk kā 41,000 vīru un kopā ar viņiem,- vairāk kā 74,000 privātpersonu- Polijas pilsoņu, šo vīru ģimenes locekļus.

1942.gadā Palestīnā no Andersa vienībām dezertē apmēram 4,000 ebreju, tai skaitā Menahems Begins, kuri vēlāk veido Izraēlas bruņoto spēku kodolu. Par spīti Britu un PSRS protestiem, Anderss pret dezertieriem nevēršas.

1944. gada 18.maijā ģenerāļa Vladislava Andersa komandētās poļu vienības pēc smagām kaujām ieņēma bēdīgi slaveno

) Italijā. Tas bija vācu aizsardzības pozīciju balsts Romas tuvumā un visgrūtāk ieņemamā vieta visā Itālijas puszābakā, kurai angļi un amerikāņi vairakus mēnešus bija nesekmīgi uzbrukuši. Izšķirošajā uzbrukumā sabiedroto vadība sūtīja poļus, kuriem klosteri izdevās ieņemt. Kopumā pie Monte Cassino bojā gāja vairāk kā 55,000 Sabiedroto un ap 20,000 Vācijas armiju karavīru.

Par kaujām 2. Pasaules kara laikā apbalvots ar sekojošiem ārzemju apbalvojumiem.

Čehoslovakija

• Baltās Lauvas ordenis

Francija

• Goda Leģiona Komandieris

Italy

• Svētā Maurīcija un Lācara ordenis(Ordine dei Santi Maurizio e Lazzaro) 1 pakāpe
• Kara krusts (Croce di Guerra al Valore Militare)

Malta

• Croce al Merito del Sovrano Militare Ordine di Malta

Persia (Irāna)

• Ordenis "Order of Homayoun 1st Class"

Apvienotā karaliste 

• Bātas ordenis (Order of the Bath, Companion)
• Itālijas zvaigzne (Italy Star)
• Aizsardzības Medaļa (Defence Medal)

ASV

• Goda Leģiona ordeņa komandieris (Legion of Merit, Commander)
• Lafaijeta ordenis (Order of Lafayette)

Dienvidslāvija  (karaliste)

• Svētā Savas ordeņa komandieris (Commander of the Order of St. Sava)

Pēc Jaltas konferences asi kritizēja Lielbritānijas un ASV valdību lēmumu iekļaut Poliju PSRS interešu zonā, pieprasot savu vienību atvilkšanu no frontes, kam angļu valdība nepiekrita.

1945. gadā kļuva par vienu no vadošajiem Polijas trimdas valdības locekļiem Londonā, tādēļ Polijas komunistu valdība viņam 1946. gadā atņēma Polijas pilsonību un ģenerāļa pakapi.

1970. gada 12. maijā mira Londonā, apglabāts blakus saviem karavīriem

Montecasino kara kapsētā.

Kopumā apbalvots ar dažādu valstu 35 augstākajiem militāriem apbalvojumiem par cīņām 1. un 2. Pasaules kara laikā

Pēc Polijas neatkarības atjaunošanas no PSRS okupācijas, ģenerālim Andersam tika atjaunota pilsonība un dienesta pakāpe:

***

1940. gadā pavasarī Staļins parakstīja nāves spriedumu poļu virsniekiem, karavīriem, kara gūstekņiem, kas atradās Kozeļskas, Ostaškovas un Starobeļskas nometnēs. Drīz pēc tam Katiņā, Menojē un Harkovā sākās poļu virsnieku un civilo funkcionāru iznīcināšana. Toreiz (ar šāvienu galvā no aizmugures) tika nošauti 14 552 poļu gūstekņi un 7205 ieslodzītie no Ukrainas rietumu daļas un Baltkrievijas.

Daudzus gadus Padomju Savienība poļu virsnieku noslepkavošanā vainoja vāciešus. Šo versiju atkārtoja arī poļu vadošie komunisti. Vēlāk vārdu «Katiņa» (slepkavošanas vietu simbols) mēģināja izdzēst no tautas atmiņas, melojot un to falsificējot. Nupat nācis klajā arī tas, ka visu šos gadus patiesību par Katiņu ir zinājuši arī amerikāņi, bet klusējuši.

***

“Hitler's blunders, and the Anglo-American supplies, were most probably the main causes of the German defeat in the east. That the Kremlin's legend wants it differently, describing the victory over Germany as the exclusive achievement of the Soviets, is quite another matter.”

***

Polijas patriots ģenerālis Vladislavs Anderss ir teicis:

– Ja aizmirsīsim viņus, lai Dievs aizmirst mūs.

***

Piezīmju lauki: 1911. gadā sācis studēt Rīgas politehniskajā institūtā