Malta ieguva neatkarību no Lielbritānijas

Jaunāko laiku vēsturē vērā ņemams fakts ir Maltas nonākšana franču rokās 1798. gadā. Napoleona ekspedīcijas laikā uz Ēģipti, tas piestāja Maltā, un 6 dienu laikā tā kapitulēja franču priekšā bez neviena šāviena. Iemesls bija ļoti vienkāršs- Maltas ordeņa bruņinieki, kuri vairākus gadsimtus bija sekmīgi noturējuši salu pat pret turku impēriju, bija zvērējuši nekarot pret kristiešiem. Maltas ordeņa bruņinieki pameta Maltu un pārvietojās uz Romu un tikai pēc iestāšanās ES, Ordenis atsāka atgriešanos Maltā.

1800. gadā Malta kļuva par Lielbritānijas, kura tos "atbrīvoja" no frančiem, daļu.

250 gadus Malta bija stratēģisks Britu flotes atbalsta punkts Vidusjūrā, un lai gan sala bija nosacīti neatkarīga,- tajā bija vērojamas gan ciešākas integrācijas, gan pilnīgas neatkarības tendences.

Pēc II Pasaules kara Maltas stratēģiskā nozīme Lielbritānijai mazinājās, bet militārās izmaksas bija ļoti augstas. Daudzi ostu darbinieki zaudēja darbu un neatkarības tendences guva pārsvaru pār leiboristu un sociālistu idejām.

Ar 54.5% balsu 1964.g. 21. septembrī Malta kļuva par neatkarīgu valsti. Valsts iekārta ir konstitucionālā monarhija, ar karalieni Elizabeti II kā valsts galvu.

1964.g. 1. decembrī Malta kļuva par ANO locekli.

1965.g. Malta pievienojās Eiropas Padomei

1970.g. Malta parakstīja asociācijas līgumu ar Eiropas Kopienu

2004.g. Malta kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti