Rūdolfs Peitāns

LKOK nr.3/481

Kapteinis 13. Tukuma kājnieku pulkā.

* 1894. g. 20. janvārī Rīgā (vācu tautības),

+ 1922. g. 8. jūlijā Rīgā.

[]

Apbalvots par cīņām 1920. g. janvārī Latgalē pie Tiskatu ciema.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1894. g. 20. janv. Rīgā fabrikanta ģimenē. Izglītojies biržas komercskolā. 1913. g. iestājies RPI Ķīmijas nodaļā.

1914. g. 1. jūl. kā brīvprātīgais iestājies krievu armijas 4. sapieru bataljonā. Kara sākumā komandēts uz Kazaņas karaskolu, beidzis to un dienējis 109. un 693. kājnieku pulkos. apbalvots ar vairākiem kaujas ordeņiem. Sasniedzis štabskapitāna pak., bijis rotas, vēlāk bataljona komandieris. Demobilizēts 1918. g. aprīlī.

1918. g. 23. dec. iestājies landesvērā. Bijis vada komandieris Malmedes nodaļā un piedalījies daudzās kaujās pret lieliniekiem Kurzemē un pie Rīgas, vēlāk Latgalē. Frontē palicis līdz pašām brīvības cīņu beigām, paaugstināts par kapteini.

Kā trieciengrupas komandieris laikā no 1920. g. 13. janv. līdz 20. janv. Peitāns izsita lielākus ienaidnieka spēkus no daudzām nocietinātām Latgales sādžām, sasniegdams līniju Malta-Ružina-Grāverīši. Sevišķu varonību pierādīja, ieņemot Tiskādu sādžu, kur savu kareivju priekšgalā, atrazdamies zem spēcīgas ienaidnieka uguns, ar savu drosmi un aukstasinību ievērojami sekmēja ienaidnieka nocietinājumu ieņemšanu un mūsu daļu panākumus. 

Atvaļināts 1921. g. martā, bet decembrī no jauna ieskaitīts pulkā. Dienestu turpinājis līdz 1922. g. aprīlim, kad atvaļināts armijas skaitliskā sastāva samazināšanas dēļ. Tā paša gada jūlijā miris.

Avots: 1922.12.29 Rigasche Rundschau