Alfrēds Flečers

Alfrēds Flečers jeb Alfrēds Flethers (vācu: Alfred Fletcher; 1875. gada 20. janvāris — 1959. gada 20. septembris) bija Vācijas impērijas armijas majors. Latvijas Brīvību cīņu dalībnieks, Baltijas landesvēra komandieris.

Biogrāfija

Dzimis Lampersdorfā Silēzijā (tagad Zombkovices apriņķis Lejassilēzijas vojevodistē Polijā).

Pēc Frīdriha ģimnāzijas un Reālģimnāzijas pabeigšanas Frankfurtē pie Oderas Alfrēds Flečers 1893. gada 22. martā brīvprātīgi iestājās 8. lauku artilērijas pulkā. Izgājis kadetu sagatavošanas kursus Valstālē (šodien Legnickie Pole Polijā) un Groslikterfeldē netālu no Berlīnes. 1894. gada 14. augustā Flečers kļuva par virsnieku.

No 1899. gada 13. jūlija līdz 1901. gada 15. jūlijam piedalījās ekspedīcijā uz Ķīnu, precīzāk, Bokseru sacelšanās apspiešanā.

Pēc tam īsu brīdi ceļojis pa Dienvidķīnu, Japānu, Havaju salām un Ziemeļameriku.

No 1901. gada novembra dienējis kā virsnieks 52. artilērijas pulkā, kuru vēlāk pārdēvēja par 2. Austrumprūsijas artilērijas pulka. Šis pulks piederēja pie 1. lauku artilērijas brigādes, kas bija dislocēta Austrumprūsijā.

Pirmā pasaules karā piedalījies no 1914. gada līdz 1918. gadam, ieņemot dažādus komandējošus posteņus. Kaujās ievainots. Kara beigās komandējis arī jēgeru vienību.

Pēc kara atradās Latvijas teritorijā, kur iesaistījās vietējo vācu vienību formēšanā, par kuru uzdevumu tika izvirzīta cīņa pret boļševikiem.

No 1919. gada 1. februāra līdz 25. jūlijam komandēja Baltijas landesvēru, kā arī neilgu laiku bija Rīgas militārais gubernators (vācu: Militärgouverneur).

6. jūnijā Niedras valdība Fletheram par militāriem nopelniem un atbilstoši līgumam par pilsonības piešķiršanu brīvprātīgajiem, piešķīra Latvijas pilsonību, un viņš vadīja tai pakļautos spēkus Cēsu kaujās. Pēc sakāves par Baltijas landesvēra komandieri iecēla britu pulkvežleitnantu Haroldu Aleksanderu, un tā vienības piedalījās Latgales atbrīvošanas kaujās. Alfrēds Flečers atgriezās Vācijā un majora dienesta pakāpē tika atvaļināts no dienesta Reihsvērā.

1919. gada rudenī kopā ar Volfgangu Kapu un citiem Austrumprūsijas nacionālistiem dibināja nacionālkonservatīvo Austrumprūsijas Dzimtenes Savienības partiju. Palika piederīgs šai partijai līdz pat Veimāras republikas beigām. 1924. gadā ievēlēts Reihstāgā no konservatīvās Vācu Tautas partijas saraksta. 

1939. gadā, 20 gadus pēc Cēsu kaujām, atkal bija ieradies Rīgā, kur viņu uzņēma kara ministrs Jānis Balodis. Flečers piedalījās arī Cēsu kaujas piemiņas pasākumos.

Aizsaulē aizgājis 1959. gada 20. septembrī Hercogenaurahā.