Eduards Puķītis

LKOK nr.3/281

Puķītis, Eduards Verners

Kapteinis-leitnants Kara flotilijā.

* 1889. g. 27. augustā Mazsalacā.

+ 1971. gadā, Rīgā.

[Apbedīts Rīgā, Torņakalna kapos.]

Apbalvots par uzbrukumu 1919. g. 25. jūnijā pie Planupes Vidzemē un par flotilijas vadību un desanta izcelšanu pie Daugavgrīvas cietokšņa 15. oktobrī.

Bijis 1945. gadā apcietināts un notiesāts. Sodu izcietis Čeļabinskas apgabalā. 1952. gadā atgriezās Latvijā.

PUĶĪTIS EDUARDS VERNERS Andreja dēls

Kara flotilijas komandieris, kapteinis-leitnants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1889. g. 27. aug. Mazsalacā jūrnieka ģimenē. 

Izglītojies jūras kadetu korpusā Pēterburgā, pēc tam vairākus gadus dienējis krievu karaflotē kā navigators, tad ieskaitīts rezervē. 1914. g. 20. jūl. iesaukts atkārtoti Baltijas jūras karaflotē. 1914. g. nov. paaugstināts par admiralitātes praporščiku. 1916. g. jūl. paaugstināts par podporučiku, bijis komandējošos amatos uz karakuģiem - mīnu aizžogotāju, traleru grupā, uz palīgkreisera "Rīga", piedalījies kaujās. apbalvots ar Staņislava ordeņa III šķiras 1918. g. pēc krievu flotes sabrukuma palicis Somijā, dienējis somu flotē līdz 1918. g. beigām.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 4. febr. Tallinā, palīdzējis Ziemeļlatvijas brigādes organizēšanā. 1. Valmieras un 2. Cēsu kājnieku pulku rindās kā rotas komandieris piedalījies Ziemeļvidzemes atbrīvošanā, vēlāk kaujās pret landesvēru un dzelzsdivīziju pie Cēsīm un Raunas, pēc tam līdz Rīgai, kur ieradies ar nelielu partizānu grupu jau 4. jūl. 1919. g. sept. iecelts par Lubāna ezera flotilijas komandieri, okt. noorganizējis kaujas un transporta floti Daugav??. Piedalījies Daugavgrīvas ieņemšanā 15. okt., vairākkārtējos izlūkbraucienos un desantu izsēdināšanā Daugavas krastos, pie Ragaciema un Rīgas Jūrmalā Dzintaru raj., pēc tam cīņās Lielupes baseinā. 

1919. g. 25. jūn. kaujā pie Plānupes Puķītis ar savu rotu devās ienaidnieka aizmugurē, ielenca Plānupes muižu un straujā triecienā ieguva ložmetēju, tā dodams mūsējiem iespēju tālākam uzbrukumam. 1919. g. 15. okt. Puķītis zem niknas apšaudes personiski izsēdināja pirmo desantu Daugavgrīvas cietoksnī, tā lielā mērā veicinādams cietokšņa un Bolderājas ieņemšanu. 

1920. g. sākumā iecelts par vecāko jūras priekšnieku, pēc tam par Krasta apsardzības diviziona komandieri. 1921. g. 1. maijā nozīmēts par kuģa "Artilērists" komandieri. 1923. g. apr. paaugstināts par komandleitnantu un no dienesta atvaļināts. 

Direktors paša dibinātā "Latvju-angļu kuģniecības sabiedrībā". Piešķirta jaunsaimn. Bolderājas pag. Kromaņa muižā. 

1945. g. rudenī apcietināts. PSRS leTK Sevišķā apspriede 1946. g. 23. martā notiesāja Puķītis uz 8 gadiem (KPFSR KK 58-la, 58-11). Atradies ieslodzījumā Čeļabinskas apgabalā Atbrīvots 1952. g. 20. nov., atgriezies Latvijā. Miris 1971. g. Rīgā. Apbedīts Rīgā, Torņakalna kapos.