Raimonds Bebris

Dzimis 16. (4. pēc v. st.) III 1890. (kļūdainos datos 17.III 1891.) plkst. 8.30 Palangā tautsk. inspektora, skol., rakstnieka Juŗa Bebŗa (6.IV (25.III pēc v. st.) 1859. Cesvaines pag. Ludzēs – 2.II 1951. Asaros) un rokdarbnieces un tulkotājas Natālijas, dzim. Riekstiņš (1869. – 19.IX 1932. Rīgā), 5 bērnu ģimenē; māsa Austra (Jūlija Austra), prec. Dāvidsons (30.(18. pēc v. st.) I 1892. Palangā – 5.IV 1965. Čikagā, Ilinojas pavalstī, ASV), brālis Valdis (citos datos Valts, 25. (13. pēc v. st.) IX 1893. Palangā – 1916. Rīgā?), māsa Mirdza (Natālija Mirdza), prec. Neretnieks (14.(2. pēc v. st.) IX 1894. Palangā – 6.IX 1986. Jērfelā (Järfälla) Stokholmā, Zviedrijā) un brālis Nikolajs (1.VI (20.V pēc v. st.) 1898. Palangā – 11.I 1977. Rīgā).

Mācījies un beidzis Palangas pagastsk.

No 1899. mācījies Palangas proģimn.

1902. pārgājis mācīties uz Liepājas Nikolaja ģimn., kuŗu beidzis 1910.

No 4.IX 1910. līdz VII 1914. stud.med. TU Medicīnas fak. (matr. nr.23703); studijas nav beidzis.

4.VIII 1914. brīvprātīgi iestājies dienestā cariskās Krievijas armijā.

10.VIII 1914. tiek iedalīts 50.kājnieku rezerves družīnā.

19.XI 1914. paaugstināts par jefreitoru.

30.XI 1914. tiek pārcelts uz Smoļenskas kājnieku družīnu.

5.XII 1914. tiek pārcelts uz 174.kājnieku rezerves bat.

16.I 1915. sācis mācības Kijevas prap. sk., stud. rer.milit.

11.V 1915. paaugstināts ar jaunāko apakšvirsnieku.

13.V 1915. beidzis sk. saīsināto kaŗa laika kursu un paaugstināts praporščika dienesta pak.

25.V 1915. kā 37. marša bataljona jaunākais virsnieks devies uz fronti, kur 1.VII 1915. tiek iedalīts 247. Mariupoles k.p. Piedalījies kaujās Koveļas apkārtnē; kaujās ticis ievainots un kontuzēts.

I 1916. panācis pārcelšanu uz latviesu strēlnieku pulkiem,

12.I 1916. tiek ieskaitīts 4.Vidzemes latviešu strēlnieku pulkā, bijis ložmetēju komandas pr.

20.III 1916. paaugstināts par podporučiku

Pulka sastāvā piedalījies visās kaujās, ieskaitot Ziemassvētku kaujas.

11.XII 1916. tiek paaugstināts par štabskapitānu

18.VIII 1917. tiek pārcelts uz latviešu strēlnieku rezerves pulku Tērbatā par bumbu un granātu metēju komandas pr.

No 13.IX 1917. līdz 1918. stud.iur. TU Jurid. fak.; studijas nav beidzis.

13.I 1918. sākoties jukām Krievijā, tiek atvaļināts no dienesta Krievijas armijā.

Par dienestu cariskās Krievijas armijā apbalvots

• 23.XII 1914. ar Sv. Jura ordeni IV šķ.
• 3.IX 1915. Sv. Annas ordeni IV šķ. ar uzrakstu par drošsirdību,
• 7.X 1915. ar Sv. Staņislava  III šķ. šķēpiem un lentu,
• 8.XI 1916. ar Sv. Annas  ordeni III šķ. šķēpiem un lentu,
• 24.III 1917. ar Sv. Staņislava II šķ. šķēpiem.

Pēc demobilizācijas devies uz Petrogradu, bet ceļā uz to 27.I 1918. tiek arestēts un ieslodzīts Kronštates cietokšņa Pēteŗa Lielā kazemātā.

21.II 1918. revolucionārā tribunāla notiesāts uz nāvi, apsūdzot par to, ka bijis virsnieks un pretlielnieciskais sazvērnieks.

22.II 1918. izdevies no apcietinājuma izbēgt, devies uz Somiju.

24.II 1918. ar somu palīdzību ieradies Petrogradā.

Strādājis inteliģento proletāriešu artelī par sētnieku un smago ormani.

9.III 1918. izbraucis uz Latviju, un caur Tērbatu ieradies Rīgā.

VI 1918. vāciešu arestēts, apsūdzēts par lielinieku un uz 2 ned. ieslodzīts Citadelē.

Pēc atbrīvošanas strādājis firmas Baltica kantorī.

28.XI 1918. brīvprātīgi iestājies nacionālā armijā; komandēts uz Tallinu Latvijas kaŗa pārstāvja rīcībā.

2.II 1919. no Liepājas ieradies Tallinā, lai palīdzētu organizēt Ziemeļlatvijas brigādi.

1.III 1919. tiek norīkots par 1.(4.) Valmieras k.p. ložmetēju rotas komandieri.

23.III 1919. Jaunrozes raj. ar ložmetēju un 3 kar. atvairījis pretinieka uzbrukumu.

31.V 1919., pēc Cēsu atbrīvošanas, iecelts par Cēsu pils. komandantu.

25.V 1919. tiek pārcelts uz Latgales Partizānu pulku par ložmetēju komandas pr., taču jau nākamajā dienā pārcelts uz 7.Siguldas k.p. par ložmetēju komandas pr.

12.VII 1919. tiek iecelts par pulka 3.bat. kom-ri.

25.IX 1919. tiek pārskaitīts uz Kaŗaskolas par 1.rotas kom-ri.

Šajā amatā piedalījies cīņās pret bermontiešiem; viņu uzbrukuma laikā Rīgai piedalījies kaujās pie Daugavas tiltiem.

18.XI 1919. tiek paaugstināts pulkvežleitnanta dienesta pak.

20.XI 1920. tiek iecelts par sevišķu uzdevumu virsnieku.

Armijai pārejot uz miera laika štatiem, no 15.III 1921. bijis 7.Siguldas k.p. 1.rotas komandieris.

15.IV 1921. tiek norīkots par pulka saimniecības priekšnieks

Ieņēmis arī neierindas amatus – kopš 5.V 1921. bijis pulka tiesas pr.

Atkārtoti tiek iecelts par pulka 2.bat. kom-ri un par pulka tiesas pr.

7.VIII 1923. pabeidzis Latvijas armijas vec. virsnieku kursus.

26.IX 1924. iestājies Latvijas Ūniversitātes Teoloģijas fak., stud.theol. (matr. nr.8774) līdz 1925.I sēm.; studijas nav beidzis.

31.VIII 1925. tiek iecelts par kaŗa ministra sekr.

20.IX 1926. bijis Aizžogotāju traleru div-na saimniecības pr.

1927. tiek iecelts par 12.Bauskas k.p. 4.rotas kom-ri.

Tiek ievēlēts par pulka tiesas pr. (1.XII 1928.), pulka virsnieku G!T! pr. (6.XII 1928.).

3.IX 1930. tiek pārcelts uz 10.Aizputes k.p., 2.bat. kom-ris.

Vienlaicīgi mācījies bat. kom-ŗu kursos; pēc to beigšanas (31.VIII 1931.) tiek iecelts par 11.Dobeles k.p. 1.bat. kom-ri.

3.VII 1935. tiek pārcelts uz 3.Jelgavas k.p.

Pāris mēn. vēlāk tiek paaugstināts par plkv. un iecelts par Rīgas (Valsts prezidenta) pils komandantu.

No V 1936. līdz IV 1940. ar ģimeni dzīvojis dienesta dzīvoklī Rīgas pilī.

Darbojies LSCO, aktīvs skautu vad. No 20.X 1923. skautu vad. cand.

No 15.I 1924. bijis skautu instruktors.

No 29.IV 1924. bijis apakšskautmāsters, Alūksnes 6.skautu pulciņa vad.

1924. bijis Daugavpils skautu novada inspektors.

1925. bijis Alūksnes novada inspektors. Vēlāk bijis roveru pārzinis un Abavas novada pr.

Darbojies Latvju kareivju nacionālā sav-bā, bijis sav-bas prezidija loceklis.

Cēsu pulka Skolnieku rotas bij. kaŗavīru b-bas Goda biedrs.

LKo kavalieŗu b-bas valdes loceklis.

No 1936. bijis sav-bas Latvijas vanagi prezidents, 1937. kļuvis par b-bas Latvijas vanagi pr.

A/s Tabaka valdes loceklis.

Biografiskā archīva valdes loceklis.

Latvijas preses b-bas biedrs.

Blakus kaŗavīra pienākumiem gandrīz 30 g. darbojies arī literātūrā un žurnālistikā.

Pirmais dzejolis Aizejot iespiests 25.VII 1910. Liepājas laikrakstā Liepājas Atbalss, bet

pirmais dzeju krājums Mirkļi izdots 1928.

Kopā ar rakstnieku J. Medeni sastādījis antoloģiju Varoņu laiks. Sastādījis antoloģiju Latvju māte un dzejnieču antoloģiju Veldze. Sevišķi pievērsies varoņu dzejai. Vairāki patriotiskie dzejoļi Lielā junda (komponējis J. Kalniņš), Rekviēms (komponējis prof. J. Vītols, fr.Latav.), Dobeles un Aizputes pulku dziesmas (komponējis prof. J. Vītols, fr.Latav.) u.c. ir komponēti. 1938. izdots dzejoļu krājums Varoņkalve. No 1910. darbojies žurnālistikā, rakstījis laikrakstos Latvija, Baltijas Vēstnesis, Dzimtenes Vēstnesis, Jaunākās Ziņas, Laika Vēstis, Valkas Laikmets un Latvijas Kareivis.

Dienesta laikā 11.Dobeles k.p., no XI 1932. līdz VII 1935. bijis pulka virsdienesta kaŗavīru koŗa vad. un dalībnieks.

Par dienestu Latvijas armijā apbalvots ar

• LKo III šķ. (nr.493) par 23.IV 1919. kauju pie Alukulas tilta pār Melnupi,
• TZo IV šķ, Vo III šķ. (š).
• Apbalvots ar PRo IV šķ. Apbalvots ar ANk.
• Piešķirtas tiesības nēsāt 11.Dobeles k.p. krūšu nozīmi.

II 1940. saslimis ar slapjo pleirītu; no 1940.g. Lieldienām ārstējies Cēsu kaŗavīru sanatorijā, vēlāk pāris ned. ārstējies Rīgas kaŗa slimnīcā, kur 13.VI 1940. plkst.9:30 miris no sirds vājuma, kas radies no pleirīta sekām.

15.VI 1940. plkst. 14:00 izvadīts no Rīgas kaŗa slimnīcas kapličas; apglabāts Brāļu kapos Rīgā.

17.VII 1920. apprecējies ar Lūciju Airi (3.IV 1901.).

Ģimenē ir dēls Valdis (6.VI 1921. – 2.XII 1938. Rīgā). 14.XI 1922. laulība šķirta.

21.I 1923. apprecējies ar Minnu Egli (16.IV 1896. – 1991 Cēsīs).

Ģimenē ir 3 meitas:

• Liesma (17.X 1924.),
• Dzidra, prec. Krauja (18.IV 1926.) un
• Olita Jausma (23.I 1930.).

Luterticīgs, 14.(2. pēc v. st.)IV 1890. kristīts Rucavas-Sventājas vācu dr.; bijis Augšāmcelšanas ev. lut. dr. loceklis, ievēlēts par dr. pr.

Latviešu studentu korporācijā Lettonia uzņemts 1911.II. Visp! k!ts IX 1911. Kr!t! Jānis Alksnis, kr!m! Alfrēds Ozols. Spec! k!ts 19.II 1912. Lett. ievēlēts par s/l oec!, lit! vak! pr. vietn. 25.IX 1914. izslēgts maksājumu dēļ.

4.II 1925. bijis viens no 22 Latvijas Ūniversitātes latviešu studentu korporācijas Fraternitas Academica dibinātājiem. K!tā ievēlēts par s/l sen! 1926.I.

Ar 14.XI 1938. Cit! Spec! k!ta lēmumu atļauts būt par goda biedru (g!fil!) Lietuvas Vitauta Dižā Ūniversitātes korporācijā Fraternitas Baltiensis.

Spec! k!tā filistrējies 1938.I.

Filistru biedrībā uzņemts 16.V 1938.

Sēru k!ts 13.VI 1940.

***

LVVA, 1474.f., 1.apr., 3156.l., 254.-255.lp.,

LVVA, 2415.f., 1.apr., 122.l., 24.lpp.,

LVVA, 2415.f., 1.apr., 123.l., 6.lpp.,

LVVA, 4266.f., 1.apr., 2.l., 139.lpp.,

LVVA, 5601.f., 1.apr., 490.l., b.p.,

LVVA, 5676.f., 1.apr., 8.l., 105., 107., 110.lpp.,

LVVA, 7427.f., 1.apr., 8698.l.,

Album Lettonorum 1870-1882-1930. Rīgā, 1930, 97.lpp.,

Latvijas Kareivis nr.93 (4452), 25.IV 1935. R. Bebŗa 25 gadu literāriskās darbības atcerē, 4.lpp.

Es viņu pazīstu. Latv. biografiskā vārdnīca. Rīga: Biografiskā archīva apgāds, 1939, 60.lpp.,

Brīvā Zeme nr.131, 13.VI 1940. Šorīt miris pils komandants, 7.lpp.,

Latvijas Kareivis nr.132 (5644), 14.VI 1940. Miris Pils komandants pulkv. Bebris, 3.lpp.,

Lāčplēša kaŗa ordeņa kavalieri. Biografiska vārdnīca. LVVA. Jāņa sēta, 1995, 64.lpp.,

M!Z!Z! nr.11, 45 g. jubilejas izdevums. 1970./71. O. Krauze. Fr.Acad. dib. Raimonds Bebris, 40.-42.lpp.,

Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918 - 1940. Biografiska vārdnīca. Dr.hist. Ēriks Jēkabsons, Valters Ščerbinskis. Rīga: LVVA, 1998, 92.-93.lpp.,

43 no korporācijas Fraternitas Academica. Arnolds G. Rautenšilds. SIA Talsu tipografija, 2004, 66.-71.lpp.,

Album Fratrum Academicorum. Studentu korporācijai Fraternitas Academica 80. Korporācijas vēstures un biedru biografiskā enciklopēdija. Sast. Kārlis Līdaks, Fraternitas Academica, Rīga 2005, 17., 18., 21., 85., 95., 97., 111., 113., 140.-141.lpp.,

Album Fratrum Academicorum. Studentu korporācijai Fraternitas Academica 90. Korporācijas vēstures un biedru biografiskā enciklopēdija 1925-2015. Sast. Kārlis Līdaks, Fraternitas Academica Filistru biedrība, Rīga 2015, 21., 22., 25., 68., 116., 148.-150., 221., 627.lpp.,

Laikraksts Vidzemes novadiem "Druva" nr.194 (12042), 23.XII 2015. Pielikums Novadnieks. Mag.arch. Anda Opoļska. Cēsu pirmais komandants, 11.lpp.,

Studentu korporācijas Fraternitas Academica vēstures un biedru biografisko enciklopēdija 1925-2017 Album Fratrum Academicorum MMXVII. Sast. Kārlis Līdaka (dzim. Līdaks), Fraternitas Academica Filistru biedrība, Rīga 2017, 23., 27., 70., 80., 124., 180.-184., 248.lpp.,

Dzimšanas un kristību ieraksts nr.8 Rucavas-Sventes ev. lut. dr. 1890. g. metriku grāmatā LVVA 235.f., 6.apr., 854.l., 20.lp.https://raduraksti.arhivi.lv/objects/1:4:11:2055:2481:24239#&gid=1&pid=23,

http://lgdb.lnb.lv/index/person/123/,

http://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/pirms-155-gadiem-dzimis-publicists-juris-bebris/,

https://nekropole.info/lv/Juris-Bebru,

https://cemety.lv/public/deceaseds/302657

https://nekropole.info/lv/Natalija-Bebris,

http://lv.wikipedia.org/wiki/Raimonds_Bebris,

http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Raimonds_bebris_1921.jpg,

http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Raimonds_bebris_galv.jpg,

http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Raimonds_bebris_vanagi.jpg,

http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=126,

http://data.lnb.lv/retumiprojekts/result.php?lauki=uzvards1&searchtext=Bebris&search=Mekl%C4%93t,

http://www.eraksti.lv/autori/raimonds_bebris.html,

http://www.rigasbralukapi.lv/apbedijumi/983/?maki=Bebris,

https://www.facebook.com/media/set/?set=a.1617686151814796.1073742105.1514214822161930&type=1,

http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/208237/cesis-atklas-izstadi-cesinieki-latvijas-valstij-latvijas-brivvalsts-cesu-pilsetas-pirmais-komandants-raimonds-bebris-un-vina-dzimta,

http://nekropole.info/lv/Ramonds-Bebris,

https://nekropole.info/lv/Nikolajs-Bebris,

https://nekropole.info/lv/Valdis-Bebris