Jānis Otvars
- Dzimšanas datums:
- 04.10.1900
- Miršanas datums:
- 28.01.1990
- Kategorijas:
- 2. Pasaules kara dalībnieks, Virsnieks
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
* 1900. X 04. Jaungulbenes pag. + 1990. I 28. Louisville, ASV.
1917. Beidzis Valkas komercskolu,
1919. VI 15. Ziemeļlatvijas rezerves bataljona karavīrs,
1919. VII 12. Valmieras kājnieku pulka karavīrs,
1919. X 08. Kara skolas karavīrs,
1919. XII 01. Rotas (II) kadets,
1920. V 20. beidzis un paaugstināts leitnants pakāpē izd.1919. XII 01.,
1920. V 20. Cēsu kājnieku pulka Rotas (IX) vada komandieris,
1921. III 23. Rotas (III) vada komandieris,
1921. IV 27. Ložmetēju rotas vada komandieris,
1922. IV 01. Rotas (II) vada komandieris,
1922. IX 27. beidzis Virsnieku kursus ar I šķīru,
1922. X 10. Instruktoru rotas vada komandieris,
1923. XI 17. paaugstināts virsleitnants pakāpē izd. 1922. XII 01.,
1923. apbalvots ar Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi,
1925. VII 01. Rotas(IV) vada komandieris,
1927. III 01. atvaļināts,
1929/1943. zemkopis Jaungulbenes pagasta „Auguļos”,
1929/1932. Jaungulbenes aizsargu nodaļas priekšnieks,
1932/1934. Jaungulbenes aizsargu nodaļas vada komandieris,
1944. Grenadieru XV divīzijas Rezerves brigādes Rotas (XI) komandieris,
1944/1945. Grenadieru XV divīzijas Rezerves brigādes atpūtas nama
pārzinis Habichtsbergā,
1948. VIII 05. BSE 323. Motor Transport Group CMLO jaunākais superintendants,
1949. vienības komandiera palīgs, paaugstināts superintendanta pakāpē,
Avots: LVVA 3407-1-83-95, 5601-1-4582;
„Latviešu karavīrs otrā Pasaules karā”, Trimdā, 1970/1989.;
V. Eihenbauma arhīvs # 2713.
Avoti: biographien.lv
Nav pesaistītu vietu
06.07.1919 | Latvijas brīvības cīņas. Vidzeme atbrīvota. Ziemeļlatvijas brigāde ienāk Rīgā
1919. gadā Rīgā ienāca Ziemeļlatvijas brigāde Jorģa Zemitāna vadībā.
10.07.1919 | Latvijas armijas dzimšanas diena
10. jūlijs ir diena, kad tiek izdota Latvijas armijas pavēle Nr.1. Apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi, izveidota Latvijas Armija. Par Latvijas apvienotās armijas pirmo virspavēlnieku tiek iecelts ģenerālis Dāvids Sīmansons.