Eduards Aire

Eduards Aire virsnieks, cariskās Krievijas armijas pulkvedis, Latvijas armijas ģenerālis.

Dzimis Vidzemes guberņā, Naukšēnu pagastā "Ķikutu" mājās. Kā savvaļnieks 1894. gadā uzsācis dienestu Krievijas impērijas armijā, 101. Permas kājnieku pulkā (101-й пехотный Пермский полк).

1897. gadā absolvējis Viļņas junkuru skolu (Виленское пехотное юнкерское училище), 13. septembrī paaugstināts par praporščiku.

1909. gadā štabskapitans Daugavgrīvas kājnieku bataljonā.

1911. gadā absolvējis Ģenerālštāba akadēmiju.

Pasniedzējs Kazaņas karaskolā, no 1912. gada Kazaņas kara apgabala štāba priekšnieks. Divīzijas štāba priekšnieks. 1. Pasaules kara laikā karojis Rumānijas frontē, vecākais adjutants 77. kājnieku divīzijas štābā, kopš 1914. gada ģenerālštāba dienestā.

No 03.10.1915. kapitans, IV Sibīrijas armijas korpusa štāba vecākais adjutants.

No 03.1917. 84. kājnieku divīzijas štāba priekšnieks, kopš 1918. gada 1. marta šīs pašas divīzijas, kas tika pārdēvēta par Musulmaņu divīziju, komandieris.

No 1918. gada oktobra dienējis Dienvidkrievijas bruņotajos spēkos (Вооружённые силы Юга России). Saratovas korpusa komandieris, brigādes, armijas grupas komandieris.

Pēc sakāves 1920. gada martā devies uz Latviju.

1920. gada 11. jūlijā ieradies Latvijā, kur stājās Latvijas armijas dienestā. Kara mācību iestāžu priekšnieks, pasniedzējs Karaskolā.

No 1922. gada oktobra Galvenā štāba Operatīvās daļas priekšnieks.

1925.-1927. gados Armijas komandiera štāba priekšnieks, kopš 1926. gada ģenerālis.

1927.-1928. gados sevišķu uzdevumu ģenerālis pie valsts prezidenta.

1928.-1933. gados Kara būvniecības pārvaldes priekšnieks, kopš 1933. gada 9. maija - Apgādes pārvaldes būvniecības daļas priekšnieks.

Precējies, sieva Anna, dēli Juris un Eižens

Miris 1933. gada 28. maijā Rīgā.

Apbalvojumi:

• Sv. Vladimira ordenis IV. šķira, ar zobeniem un bantēm (ВП 27.05.1915);
• Sv. Annas ordenis III šķira, ar zobeniem un banti (16.12.1915);
• Sv. Staņislava ordenis, II šķira ar zobeniem (13.11.1916.)

• Triju Zvaigžņu ordenis