Johans Laidoners

Igaunijas armijas virspavēlnieks.

Dzimis 1884. g. 12. februārī  Vilandes apriņķa Vīratsi pagastā Raba mājās.

1894. g. beidzis Vīratsi pagastskolu.

1897. g. beidzis Vilandes 1. pamatskolu,

1900. g. beidzis Vilandes pilsētas skolu.

 1901. g. Krievu armijā iestājies brīvprātīgi,

1905. g. beidzis Viļņas junkuru skolu, dienējis 13. Erevānas grenadieru pulkā.

1912. g. beidzis Nikolaja Kara akadēmiju, paaugst. par štabskapitānu, iedalīts 1. Kaukāza strēlnieku pulkā; rotas komandieris.

1914. g. pārcelts uz 3. Kaukāza korpusa štābu par Ģenerālštāba virsnieku, paaugst. par kapitānu.

1. pasaules kara laikā 2. Kaukāza korpusa sastāvā piedalījies kaujās Polijā un Galīcijā.

1915. g. nozīmēts par Rietumu frontes štāba izlūkdaļas komandiera palīgu.

1916. g. paaugstināts par Ģenerālštāba apakšpalkavnieku.

Līdz 1917. g. beigām 62. divīzijas štāba priekšnieks, tad atgriezies Igaunijā, līdz 1918. g. 18. februārī 1. igauņu divīzijas komandieris.

Paaugstināts par pulkvedi.

Par dalību 1. Pasaules karā apbalvots ar:

• Staņislava II, III šķ.,
• Annas II, III šķ.,
• Vladimira IV šķ. ordeņiem,
• Jura Zelta zobenu.

Vācu okupācijas laikā nodarbojies ar Igaunijas Pagaidu valdībai uzticama karaspēka formēšanu Krievijas teritorijā.

Brīvības cīņu sākumā atgriezies Igaunijā.

1918. g. 14. decembrī iecelts par Operatīvā štāba priekšnieku, 23. decembrī  iecelts par Igaunijas armijas virspavēlnieku.

1919. g. paaugstināts par ģenerālmajoru,

1920. g. 26. martā par ģenerālleitnantu.

1921. g. janvārī pēc paša lūguma atvaļināts.

Ordenis LKOK nr.3/899 piešķirts 1921. gadā 

Ordenis LKOK nr.2/1 piešķirts 1921. gadā 

1924. g. 1. dec. sakarā ar komunistu sacelšanos atkārtoti iecelts par Armijas virspavēlnieku.

Ordenis LKOK nr.1/5  piešķirts 1924. gadā

Pēc 1925 gada dumpja likvidēšanas 1925. g. janvārī amatu atstājis.

Igaunijas parlamenta 1.-3. sasaukuma loceklis, vairāku parlamenta komisiju vadītājs.

Igaunijas pārstāvis Tautu Savienībā.

1925. g. nozīmēts par Tautu Savienības pilnvaroto pārstāvi Irākas un Turcijas robežstrīda izšķiršanā Mosulā. Aktīvs sabiedrisks darbinieks, Igaunijas "Jauno Ērgļu" organizācijas vadītājs.

No 1928. g. Tartu universitātes goda doktors.

No 1933. g. Valsts Aizsardzības padomes loceklis.

1934. g. 12. martā pēc Valsts Vecākā lēmuma trešo reizi iecelts par Armijas virspavēlnieku un vienlaicīgi par Aizsardzības spēku priekšnieku.

 1939. g. 24. februārī paaugstināts par ģenerāli.

Apbalvots šajā laikā ar:

• Igaunijas Brīvības krusta I šķ. 1. pak.,
• Igaunijas Brīvības krusta III šķ. 1. pak.,
• Ērgļa krusta I šķ.,
• Anglijas Mihaela un Georga III šķ.,
• Somijas Baltās Rozes,
• Francijas Goda Leģiona III šķ.

un vairākiem citiem ārvalstu (arī Latvijas) ordeņiem laikā no 1934. līdz 1940. g., par ko trūkst sīkāku datu.

Pēc padomju okupācijas 1940. g. jūnijā no amatiem atcelts.

1940. g. 19. jūnijā kopā ar sievu izsūtīts administratīvā nometinājumā uz Penzas apgabalu

1941. g. 26. jūnijā arestēts, ievietots Penzas cietumā.

PSRS leTK Penzas apg. pārvalde cēlusi apsūdzību (KPFSR KK 58-13), taču 1942. g. martā sakarā ar Laidonera slimību lietas izskatīšana apturēta līdz sevišķam rīkojumam.

Visu kara laiku atradies Penzas slimnīcā un Ivanovas cietuma slimnīcā.

1952. g. februārī pārvests uz Butirku cietumu Maskavā, kur PSRS VDM 2. Galvenā pārvalde atjaunojusi krimināllietu.

1952. g. 16. aprīlī PSRS VDM Sevišķā apspriede notiesāja Laidoneru ar ieslodzījumu cietumā uz 25 gadiem (KPFSR KK 58-4).

1952. g. aprīlī ievietots Vladimiras cietumā.

Miris 1953. g. 13. martā.

Apbedīts cietuma kapsētā.

***

Johans Laidoners - Igaunijas armijas ģenerālis un virspavēlnieks, kurš kopā ar bijušo valsts premjerministru Konstantīnu Petsu 1934.gadad 12.martā īstenoja valsts apvērsumu Igaunijā, aizliedzot politiskās partijas un ieviešot cenzūru. Latvijas sekoja šim piemēram 1934.gada 15 maijā.

Johans Laidoners mira Vladimiras centrālcietumā.