Pastāsti par vietu
lv

Krievijas- Japānas karš: ar pilnīgu krievu Baltijas flotes sagrāvi beidzas Cusimas kauja

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Datums:
28.05.1905

Cusimas kauja bija nozīmīgākā jūras kauja krievu-japāņu kara laikā, kas padarīja krievu uzvaru karā neiespējamu. Kaujas laikā Japāna praktiski pilnībā iznīcināja veselu krievu eskadru. Līdz šai kaujai krievu flote tika uzskatīta par otru varenāko pasaulē. Kaujas iznākums noveda pie krievu karaspēka sakāves arī uz sauszemes,  un radīja pamatu 1905.gada nemieru (revolūcijas) pieaugumam. Krievu-japāņu karā piedalījās vairāki tūkstoši latviešu vai no Latvijas nākušu militārpersonu, tai skaitā daudzi vēlāk ievērojami Latvijas politiķi, virsnieki un valsts darbinieki.

Russo-Japanese War in 1904 Battle of Tsushima  Baltic fleet vs Japan flreet in 27-28 May 1905

Kauja ilga no 14.(27.) līdz 15.(28.) maijam Cusimas jūras šaurumā pie Cusimas salas. Šeit Krievijas Klusā okeāna flotes 2.eskadru viceadmirāļa Zinovija Rožestvenska (Зиновий Рожественский) vadībā pilnīgi sagrāva Japānas Imperatora flote admirāļa Hehatiro Togo vadībā. Lielākā daļa eskadras kuģu tika nogremdēti kaujā, vai arī tos nogremdēja pati ekipāža, daļa kuģu padevās, vēl daļa internējās neitrālās ostās. Tikai 4 kuģiem izdevās nokļūt līdz krievu ostām.

Krievu zaudējumi.

Eskadra.

Kaujas sākumā dalību ņēma 38 kuģi.

No tiem

  • 21 (7 bruņukuģi, 3 bruņukreiseri, 2 bruņotā klāja kreiseri, 1 palīgkreiseris, 5 mīnu kuģi, 3 transporta kuģi) tika nogramdēti (daļu uzsprdzināja paši krievi)
  • 7 padevās gūstā vai tika sagrābti 7 (4 bruņukuģi, 1 mīnukuģis, 2 hospitāļu kuģi).
  • 6 tika internēti neitrālās ostās

Pēcšīs kaujas krieviem palika tikai 4 kuģi:

  • bezbruņu kreiseris "Алмаз“,
  • mīnu kuģi „Бравый“ un „Грозный“,
  • lielais transportkuģis „Анадырь“
     

Dzīvie spēki.

Krievu flotes kaujas eskadras sastāvā pirms kaujas bija 16,170 jūrnieku, no tiem tikai 870 dažādos veidos nokļuva līdz Vladivostokai.

Kaujā tika nogalināti / noslīka:

  • 209 virsnieki un 75 apakšvirsnieki,
  • 4761 kara jūrnieki (kopā pavisam 5045).

Ievainoti tika

  • 188 virsnieki un apakšvirsnieki
  • 178 jūrnieki.

Japāņu gūstā nonāca:

  • 7282 cilvēki, 
  • t.sk, 2 admirāļi.

2110 jūrnieku palika uz internētajiem kuģiem.


Japānas flotes zaudējumi.

Kopā visā japāņu eskadrā gāja bojā 116 jūrnieki, bet ievainoti tikuši 538. No kaujā dalību ņēmušiem kuģiem šāviņi un to šķembas nebija skāruši kreiserus "Icukusima," "Suma," avīzo "Tacuta" un "Jaejama."

Kā interesants fakts jāatzīmē japāņu attieksme pret karagūstekņiem, kura pretēji necilvēcībai 2. Pasaules kara laikā, šajā karā bija pilnīgi pretēja: ievērojot tobrīd nesenās vienošanās par kara vešanas principiem, japāņu sagūstītie krievi saņēma teicamu aprūpi.

Dati: admirāļa Togo ziņojums un "Jūras kara starp Krieviju un Japānu 1904.-1905.gg. ķirurģiskais un medicīniskais apraksts," ko izdevis Jūras departamenta Medicīniskais birojs Tokijā, 1905.gadā., tulkojums aliens.lv

***

Krievijas-Japānas karš saukts arī par Krievu-japāņu karu (日露戦争; Русско-японская война) bija karš, kas norisinājās no 1904. gada 8. februāra līdz 1905. gada 27. jūlijam starp Krievijas impēriju un Japānas impēriju par ietekmi Tālajos Austrumos.

Krievijas imperators Nikolajs II kā vienu no saviem mērķiem izvirzīja tieši Krievijas impērijas ietekmes nostiprināšanu Tālajos austrumos. VājinotiesĶīnai notika tās teritoriju sadalīšanas starp lielvarām.

1895. gadā Japāna noslēdza Simonoseki līgumu. Tas ļāva tai iegūt vairākas Ķīnas daļas. Krievijas impēriju interesēja iegūt neaizsalstošu ostu, kura dotu pieeju Klusajam okeānam.

Nesen izveidotā Vladivostokas osta varēja darboties tikai vasarā. Tuvākā osta, kurā kuģi varēja ienākt arī ziemas laikā, bija Portartura. Krievijas impērija 1896. gadā noslēdza līgumu ar Ķīnu, kura rezultātā tā nostiprināja savu ietekmi Mandžūrijā, iegūstot Kvantunas pussalu un Portarturas ostas pilsētu nomā.

Šāda Krievijas rīcība tiešā Japānas tuvumā apdraudēja Japānas intereses, tādēļ Japāna pieprasīja Krievija izvākties no tās interešu zonas, bet kad tas neizdevās, sākumā deva triecienu Krievijas flotei, bet vēlāk izsēdināja desantu Portarturas tuvumā.

Krievu neprasme karot, un izmantot daudzkārtēju spēka pārsvaru neizdevās. Nespēju stratēģiski domāt liecina arī fakts, ka pēc Austrumu flotes zaudēšanas, Krievija sūtīja garā ekspedīcijā Baltijas kara floti, kas arī tika sakauta.

***

Vairāki tūkstoši latviešu, kā Krievijas impērijas pavalstnieki, tika iesaistīti šajā karā.

Starp tiem bija, piemēram, vēlākie Latvijas armijas ģenerāļi: 

  • Jānis Kurelis, 
  • Jānis Francis, 
  • Jānis Balodis, 
  • Dāvids Sīmansons, 
  • Andrejs Auzāns, 
  • Fricis Virsaitis, 
  • Rūdolfs Bangerskis, 
  • Kārlis Ezeriņš, 
  • Mārtiņš Vācietis,
  • Pēteris Radziņš.

Latvijas armijas pulkveži: 

  • Gustavs Mangulis, 
  • Eduards Jaunītis, 
  • Pēteris Irbe, 
  • Gustavs Francis, 
  • Jēkabs Osvalds Dombrovskis (pie Makdenas ievainots), 
  • Aleksandrs Rīsiņš, 
  • Pauls Šmits (komandēja rotu), 
  • Dāvis Blūmentāls (cīņās kontuzēts),
  • Pēteris Mežaks pulkveža pakāpē, komandēja Ķīnas-Austrumu dzelzceļa apsardzes rietumu iecirkni, komandieris.

kā arī Latvijas armijas pulkveži—leitnanti: 

  • Mārtiņš Kadašs, 
  • Alberts Baumanis (rotas komandieris), 
  • Augusts Purgals, 
  • Toms Rozenbergs (sākotnēji komandēja rotu, bet vēlāk bataljonu), 
  • Egons Ernsts
  • Valerians Štrombergs,

kā arī daudzi citi latviešu karavīri bija šī kara veterāni. Krievijas-Japānas kara veterāns bija arī vēlākais Latvijas

  • premjerministrs Hugo Celmiņš,
  • otrais Latvijas prezidents Gustavs Zemgals un
  • kara ārsts un zinātnieks Jānis Dzirne.

Vēlākais Latvijas armijas ģenerālis Eduards Kalniņš piedalījās Portartūras aizstāvēšanā un līdz 1906. gadam bija japāņu gūstā.

Līdzīgi, vēlākais Latvijas armijas komandkapteinis LKOK Ērihs Fītingofs-Šēls cīnījās Portartūrā un krita japāņu gūstā.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Japāna kļūst par piekto pasaules valsti, kura veiksmīgi nosēdina izpētes staciju uz MēnessJapāna kļūst par piekto pasaules valsti, kura veiksmīgi nosēdina izpētes staciju uz Mēness20.01.2024en, lv
2
At least 10 dead, 16 still missing after tourist boat sank in Japan24.04.2022en
3
Altaja novadā, Krievijā kādā tūristu bāzes istabiņā atrasti 4 līķi31.07.2020lv
4Dzelzceļa stacijas tuvumā Kavasaki, Japānā, uzbrukumā sadurti 19 cilvēki. 2 mirušiDzelzceļa stacijas tuvumā Kavasaki, Japānā, uzbrukumā sadurti 19 cilvēki. 2 miruši28.05.2019lv
5Japānas imperators Akihito atkāpjas no Japānas troņa pēc 31 gada valdīšanas Japānas imperators Akihito atkāpjas no Japānas troņa pēc 31 gada valdīšanas 30.04.2019lv
6
Ķīnā, Lonjaņas pilsētā ar nazi bruņojies vīrietis nolaupījis autobusu un ietriecis gājējos. Nogalināti 8 cilvēki, vairāk kā 20 ievainoti25.12.2018lv
7Kolumbijā nogrimst laiva ar 150 tūristiemKolumbijā nogrimst laiva ar 150 tūristiem25.06.2017en, lv
8Iznāk Orvela antiutopija "1984"Iznāk Orvela antiutopija "1984"08.06.1949lv, pl
9Japāna paraksta kapitulācijas aktu. Šo datumu var uzskatīt par WWII beigām. Baltija un Austrumeiropa paliek okupēta vēl 45 gadusJapāna paraksta kapitulācijas aktu. Šo datumu var uzskatīt par WWII beigām. Baltija un Austrumeiropa paliek okupēta vēl 45 gadus02.09.1945en, lv, pl, ru, ua
10Kamikadzes. Pirmais japāņu kamikadzes uzbrukums sabiedroto - Austrālijas kuģim "Australia" 2. Pasaules karāKamikadzes. Pirmais japāņu kamikadzes uzbrukums sabiedroto - Austrālijas kuģim "Australia" 2. Pasaules karā21.10.1944lv
11No Čiekurkalna tanku remonta rūpnīcas ar nozagtu tanku izbēg padomju karagūstekņiNo Čiekurkalna tanku remonta rūpnīcas ar nozagtu tanku izbēg padomju karagūstekņi18.04.1944lv
12"Lakonijas pavēle". Pie Rietumāfrikas krastiem vācu torpēdas nogremdē kuģi Laconia. 1649 upuri"Lakonijas pavēle". Pie Rietumāfrikas krastiem vācu torpēdas nogremdē kuģi Laconia. 1649 upuri12.09.1942en, lv
13Tā nogrima ledlauzis "Lāčplēsis"Tā nogrima ledlauzis "Lāčplēsis"27.06.1941lv
14Hirohito kļuva par Japānas imperatoruHirohito kļuva par Japānas imperatoru25.12.1926lv, pl
15Amatā stājas Latvijas Armijas virspavēlnieks D. SīmansonsAmatā stājas Latvijas Armijas virspavēlnieks D. Sīmansons11.07.1919lv
16Krievija tiek pasludināta par republikuKrievija tiek pasludināta par republiku14.09.1917lv, pl
17No Krievijas troņa atsakās cars Nikolajs IINo Krievijas troņa atsakās cars Nikolajs II15.03.1917lv, ru
18Tallinā tiekas Krievijas imperators Nikolajs II un Apvienotās karalistes karalis Edvards VII. Tiek ielikti pamati AntanteiTallinā tiekas Krievijas imperators Nikolajs II un Apvienotās karalistes karalis Edvards VII. Tiek ielikti pamati Antantei09.06.1908en, lv
191905. gads. Marksistisko kaujinieku apvienots uzbrukums Slokas miestam1905. gads. Marksistisko kaujinieku apvienots uzbrukums Slokas miestam24.04.1906lv
20Bruņota latviešu sociāldemokrātu grupa uzbrūk Rīgas policijas ēkaiBruņota latviešu sociāldemokrātu grupa uzbrūk Rīgas policijas ēkai17.01.1906lv

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Arčibalds Pēteris Teofils  KeizerlingsArčibalds Pēteris Teofils Keizerlings18.11.188215.12.1951de, ee, lv, ru
    2Ervīns RārsErvīns Rārs23.01.188016.04.1919lv, ru
    3Krišs Indriķis ĶūķisKrišs Indriķis Ķūķis28.06.187418.02.1945lv, ru
    4Nikolajs II RomanovsNikolajs II Romanovs19.05.186817.07.1918lv, pl, ru
    5Евгений БоткинЕвгений Боткин08.06.186517.07.1918ru
    6Pēteris MežaksPēteris Mežaks03.03.185805.09.1941lv, ru
    7Dmitrijs FelkerzāmsDmitrijs Felkerzāms29.04.184611.05.1905lv, ru
    Birkas