Pēteris Mežaks
- Dzimšanas datums:
- 03.03.1858
- Miršanas datums:
- 05.09.1941
- Papildu vārdi:
- Kaspara dēls Пётр Каспарович Межак
- Kategorijas:
- Diplomāts, Militārpersona, karavīrs, Muižnieks, Padomju represiju (genocīda) upuris, Ģenerālis
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Pēteris Mežaks (1858—1941) bija latviešu virsnieks, Krievijas impērijas armijas ģenerālis. Krievu-ķīniešu vārdnīcas karavīriem autors (1903). Latvijas goda konsuls Harbinā, Ķīnā. Miris pēc 1941. gada jūnija deportācijas uz PSRS.
***
Dzimis 1858. gada 3. martā Mazsalacas pagasta Ceipēs lauksaimnieka Kaspara Mežaka ģimenē. Mācījās Cēsu pilsētas skolā. 1878. gadā iesaukts karadienestā, 1881. gadā beidza Rīgas kājnieku junkuru skolu (Рижское пехотное юнкерское училище) praporščika pakāpē, dienēja 115. Vjazmas kājnieku pulkā Rīgā.
1884. gadā korneta pakāpē nosūtīts dienēt Aizamūras apgabala Speciālajā robežapsardzes korpusā pie Ķīnas robežas, paaugstināts poručika (1885), tad rotmistra (1893) pakāpē.
Apguva mongoļu un ķīniešu valodas, veica saraksti ar ķīniešu ierēdņiem.
1900.—1901. gadā piedalījās Bokseru sacelšanās apspiešanas militārajās operācijās Ķīnā, paaugstināts par apakšpulkvedi (1901), no 1902. gada bija Aizamūras apgabala Speciālā robežapsardzes korpusa štāba vecākais adjutants.
Piedalījās Krievijas—Japānas karā (1904-1905) pulkveža pakāpē, komandēja Ķīnas-Austrumu dzelzceļa apsardzes rietumu iecirkni, komandieris.
Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada 6. jūlijā paaugstināts par ģenerālmajoru, komandēja 1. Aizamūras robežapsardzes kājnieku divīzijas 1. brigādi.
Pēc boļševiku veiktā Oktobra apvērsuma 1917. gada oktobrī atvaļināts no dienesta.
Krievijas pilsoņu kara laikā 1918. gada augustā kazaku atamans Grigorijs Semjonovs ieņēma Aizbaikāla teritoriju, viņš ģenerāli Mežaku nozīmēja par Čitas militāro ģenerālgubernatoru.
No 1919. gada 24. februāra viņš bija Austrumsibīrijas armijas 2. kara apgabala priekšnieks.
Pēc Baltās kustības sagrāves patvērās Ķīnā, no 1921. gada janvāra bija Latvijas goda konsuls Harbinā,
Ieguvis arī ASV goda pilsonību.
1937. gadā saņēmis uzaicinājumu piedalīties Japānas filmā par Krievijas-Japānas karu.
1940. gadā, pēc PSRS okupācijas atgriezies Latvijā
1941. gada jūnijā apcietināts un deportēts uz GULAGa soda nometni, kur 1941. gada 5. septembrī miris. Apglabāts Vjatlaga 7. lēģera kapos pie Ļesnojes ciema.
***
Apbalvojumi
- Sv. Staņislava ordenis, 3. pakāpe (1889), 2. pakāpe (1904)
- Sv. Annas ordenis, 3. pakāpe (1891), 2. pakāpe (1904)
- Sv. Vladimira ordenis, 4. pakāpe (1905), 3. pakāpe (1909)
- Ķīnas Dubultpūķa ordenis (орден Двойного Дракона), 3. šķira (1906)
- Ķīnas Zvaigzne, 3. šķira (1913)
- Sv. Jura zobens (Георгиевское оружие, 1916)
***
Aresta adrese: Rīgas apriņķis, Rīga, Lāčplēša iela 16-7
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Vieta: Kirovas apgabals, Vjatlags
Miris ieslodzījumā: 05/09/41
Ieslodzījuma vieta: Kirovas apgabals, Vjatlags, miris 7. lēģera punkta lazaretē, apglabāts 7. lēģera punkta kapsētā
Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Pēteris Mežaks varat meklēt vietnē news.lv.
***
1912 g. 11 martā dibināta Harbinas Latviesu Biedriba.
pirmais prieksnieks Peteris P. MIRKSS — Krievu-Azijas Bankas pilnvarnieks Harbina (1905 - 1912), Petrogradas Starptautiskas Bankas inspektors Peterpili, pilnvarnieks Charkova un sis Bankas Vladivostokas nodalas organizetajs;(A/S "YOUROVETA" generalpilnvarnieks Vladivostoka un Sanhaja, sis sabiedribas nodalu organizetajs Tokio, Kobe un Njujorka (1915 — 1919).
***
1925. gadā Vladivostokā apm. 1000 latviešu, Habarovskā 200, apm. 150 Nikolajevskā pie Amūras, Čitā 150, Harbinā 800, pēdējā vēl darbojas Nac. Padome un saviesīgā biedrība
***
1935. gada 15. decembri Latvijas konsulātā Harbinā bija reģistrēti 103 latvieši kā Latvijas valsts pilsoņi. No tiem latviešu valodā runāja 84. Mandžurijā ar centru Harbinā ir arī kādi 600—700 latvju
Avoti: regiment.ru, news.lv, atvaļinātais pulkv. Jānis Hartmanis
Nav pesaistītu vietu
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 | Kaspars Mežaks | Tēvs | ||
| 2 | Ede Mežaks | Māte | ||
| 3 |  | Loris Mežaks | Dēls | |
| 4 |  | Anatolijs Mežaks | Dēls | |
| 5 | Olga Mežaks | Vedekla | ||
| 6 |  | Roberts Valdmanis | Darba biedrs | |
| 7 |  | Pēteris Mirkšs | Darba biedrs |
27.05.1905 | Krievu-japāņu karš: sākās Cusimas kauja
28.05.1905 | Krievijas- Japānas karš: ar pilnīgu krievu Baltijas flotes sagrāvi beidzas Cusimas kauja
14.06.1941 | PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācija
Krievijas cara valdības praktizētās genocīdu (etnocīdu) operācijas pret Krievijas māzākumtautībām boļševiki atsāka praktiski jau 10 gadus pēc savas varas nodibināšanas Padomju krievijā. Lai gan tās tika pasniegtas kā "šķiru cīņa", badā, izsūtījumā, cietumos boļševiku represēto mazākumtautību pārstāvju % no nācijas kopskaita pat vairākas reizes pārsniedza "titulnācijas"- krievu represēto %. Genocīda prakse tika attiecināta arī uz Krievijas ("PSRS") jaunokupētajām teritorijām. Kopumā 1941. gadā deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tika izsūtīti 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita. 81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija latvieši.
