Aizdegoties krievu zemūdenei, bojā gājuši vismaz 14 Krievijas jūrnieki

Kā ziņo Krievijas Aizsardzības ministrijas pārstāvji, negadījums noticis Krievijas teritoriālajos ūdeņos netālu no Severomorskas. Dziļūdens aparāts veicis "zinātniskās izpētes" darbus Krievijas Aizsardzības ministrijas vajadzībām, un uz tā sācies ugunsgrēks. Vairums bojāgājušo bija saindējušies ar degšanas rezultātā radušamies gāzēm. Aparāts nogādāts Severomorskas kara bāzē. Uzsākta izmeklēšana.

https://ria.ru/20190702/1556126970.html

Lai gan oficiāli ziņās tas nekur netika minēts, visticamākais (vienīgais ar spēju uzņemt šādu cilvēku skaitu) ir Krievijas batiskafs "Priz" (проект 1855 «Приз», jeb NATO klasifikācijā- «India 12,1m» (DSRV). Tas vienīgais spēj vienlaikus uzņemt 4 ekipāžas locekļus un līdz 20 "glābjamām" (no zemūdenēm utml.) personām. Visi pārējie Krievijas rīcībā esošie dziļūdens aparāti (izņemot zemūdenes) spēj uzņemt 2-3 cilvēkus.

Vēlāk tika paziņots, ka avārija tomēr notikusi atomzemūdenē "Lošarik" («Лошарик» (АС-12), kura tiek saukta arī par "zemūdens staciju". Bojā gājusi visa stacijas ekipāža, bet izglābušies 4 "civilpersonas". Atomzemūdene spēj nolaisties pēc dažādām ziņām līdz pat 3000-6000m (parastās zemūdenes spēj nolaisties līdz apmēram 300m) dziļumam un tās galvenais mērķis ir zemūdens diversijas,- piemēram, sakaru kabeļu un citas infrastruktūras iznīcināšana. Zemūdene spēj atrasties zem ūdens vairākus mēnešus. Mazā izmēra dēļ tā ir praktiski nedzirdama pretiniekiem, turklāt, spēj attīstīt līdz 30 mezglu lielu ātrumu. 

Pilna kaujas ekipāža zemūdenei ir 25 cilvēki (visi- virsnieki); tā nav aprīkota ar nopietniem kaujas ieročiem, bet dažādām zemūdens novērošanas ierīcēm un manipulatoru diversiju veikšanai. "Lošarik" ir jauna tipa mazā zemūdene, kuras pirmais eksemplārs nolaists ūdenī un tika izmēģināts 2004-2007. gadā, bet ekspluatācijā tā nodota tikai 2010. gadā.

Avārija neesot notikusi radioaktīvā noplūde. "Kodolenerģijas iekārta šajā aparātā ir pilnībā izolēta," apgalvoja ministrs Šoigu, tiekoties ar V. Putinu, uzsverot, ka apkalpe ir izdarījusi visu nepieciešamo, lai kodoliekārta tagad būtu pilnībā darba kārtībā. Atbilstoši ministra teiktajam, tas ļauj cerēt, ka aparātu izdosies atjaunot salīdzinoši īsā laikā.

Ir noskaidrots incidenta iemels. Tas bijis ugunsgrēks akumulatora nodalījumā, kas izpleties tālāk, sacīja ministrs. Gāja bojā 14 apkalpes locekļi, bet četri izdzīvojuši.

***

Pēdējos gados Krievija zemūdens peldlīdzekļos zaudējusi vairāk kā 150 cilvēkus.

12.08.2000.g. turpat, netālu (137km) no Severomorskas avarēja un nogrima atomzemūdene "Kursk" (K-141), bojā gāja 118 cilvēku

30.08.2003. g. norakstītas zemūdenes "Kit" (K-159) buksēšanas laikā bojā gāja 9 cilvēki, tai skaitā zemūdenes komandieris, kapteinis Sergejs Lappa

30.11.2008.g uz atomzemūdenes "Nerpa" (K-152) Japāņu jūrā patvaļīgi nostrādāja ugunsdzēšanas sistēma, piepildot zemūdeni ar gāzi. No 208 zemūdenē atradušamies 20 gāja bojā. 2012. gadā tā tika pārdota Indijai (mainot nosaukumu uz "Čakra"). Zemūdene atkārtoti avarēja 2017. gadā, ietriecoties molā pie ostas Indijā, radot ievērojamus bojājumus, pat caurumu korpusā. Bojājumi tika novērtēti uz ~20M$ un turpat Indijā uzsākti remontdarbi

***

Bojāgājušo saraksts

• Денис Долонский, капитан 1-го ранга, Герой России
• Николай Филин, капитан 1-го ранга, Герой России
• Владимир Абанкин, капитан 1-го ранга
• Андрей Воскресенский, капитан 1-го ранга
• Константин Иванов, капитан 1-го ранга
• Денис Опарин, капитан 1-го ранга
• Константин Сомов, капитан 1-го ранга
• Александр Авдонин, капитан 2-го ранга
• Сергей Данильченко, капитан 2-го ранга
• Дмитрий Соловьев, капитан 2-го ранга
• Виктор Кузьмин, капитан 3-го ранга
• Владимир Сухиничев, капитан 3-го ранга
• Михаил Дубков, капитан-лейтенант
• Александр Васильев, подполковник медицинской службы