Poļu— Padomju Krievijas karš
Poļu—padomju karš (krievu: Советско-польская война) jeb Poļu—boļševiku karš (poļu: Wojna polsko-bolszewicka) bija pēdējais lielais Pirmā pasaules kara seku karš (1918–1921) starp Krievijas vairāk kā 100 gadus okupēto un 1918.g. atjaunoto Polijas valsti un Padomju Krieviju. Tas sākās Krievijai laužot Brestļitovskas miera līgumu. Brstļitovskas līgumā Krievija (tsk Ļeņins), Rietumu valstu spiediena rezultātā ar šo līgumu martā atzina tautu pašnoteikšanās tiesības, bet pēc Vācijas sabrukuma 1918. gada novembrī- līgumu lauza un iebruka kaimiņu zemēs, cenšoties atjaunot Krievijas impērijas teritoriju. Karš beidzās tikai 3 gadus vēlāk- ar Rīgas miera līguma parakstīšanu 1921. gada 18. martā.
Ļeņins nekādu brīvību Latvijai nedeva. Pretēji,- Vācijas spiediena rezultātā bija spiests atzīt tautu pašnoteikšanas tiesības nekrievu Rietumu teritorijās, kuras Krievija bija okupējusi pēdējos 200 gados, bet kuras pēc Ļeņina organizētā boļševiku apvērsuma bija pametusi Krievijas sabrukusī armija.
Latvijas Republiku nodibināja latvieši- 1918. gada 18. novembrī, bet jau pēc 2 nedēļām Ļeņins nolēma Republiku iznīcināt, iesūtot tajā Krievijas Sarkanarmijas spēkus. Krievijas Sarkanarmijas sastāvā bija daudzi apmuļķoti vai bezizejas stāvoklī esoši latvieši, kuri, diemžēl, karoja pret savu jauno valsti un ļāva boļševikiem izveidot LSPR marionešu valdību ar Stučku priekšgalā. Taču boļševiku uzsāktais sarkanais terors daudzus latviešu pārliecināja, ka ar krievu boļševikiem tiem nav pa ceļam. Palīdzot Rietumvalstīm un tsk. bez vadības palikušajiem bij. Vācijas spēkiem Latvijas teritorijā, jau pēc 6 mēnešiem 1919. gada 22. maijā izdevās atbrīvot Rīgu. Latgalē kaujas pret Krievijas boļševiku spēkiem turpinājās līdz pat 1920.g. sākuma, kad krievus izdevās aizdzīt pāri Zilupei. Tikai militāra zaudējuma un iekšējās situācijas dēļ boļševiki un Ļeņisn bija spiesti parakstīt miera līgumu.
Saistītie notikumi
Karte
Avoti: wikipedia.org
