Knuts Hamsuns

Knuts Hamsuns, īstā vārdā Knuts Pedersens bija izcils norvēģu rakstnieks, Nobela prēmijas literatūrā ieguvējs (1920).

Dzimis Lomā, Norvēģijā

Hamsuna nozīmīgākie darbi ir romāni:

• "Bads (romāns)" (Sult, 1890),
• "Mistērijas" (Mysterier, 1892),
• "Zemes svētība" (Markens Grøde, 1917),

Bads,

stāsti

• "Pāns" (Pan, 1894),
• "Viktorija" (Victoria, 1898).

Romāns "Bads" tiek uzskatīts par vienu no pirmajiem modernistiskajiem romāniem.

Latviešu valodā tulkoti daudzi Hamsuna darbi, pirms Otrā pasaules kara izdoti arī kopotie raksti. Hamsuns atstājis lielu ietekmi uz vairāku nozīmīgu latviešu rakstnieku daiļradi (Jānis Jaunsudrabiņš, Gunars Janovskis u.c.).

Norvēģijā attieksme pret Hamsunu ir visai rezervēta viņa politisko uzskatu dēļ: Hamsuns atbalstīja nacionālsociālismu, sadarbojās ar Vidkuna Kvislinga valdību.

Hamsuns  ticies ar Jozefu Gēbelsu un Ādolfu Hitleru.

Kad Norvēģijā beidzās vācu okupācija, tauta tiesāja savus kolaborantus. Neraugoties uz to, ka Knuts Hamsuns bija nācijas lepnums, visā pasaulē pazīstams rakstnieks, norvēģi viņu tiesāja. Neņemot vērā ne cienījamos gadus, ne milzīgo ietekmi pasaulē, Hamsunam piesprieda cietumsodu un mantas konfiskāciju. Ne talantīga rakstnieka slava, ne Nobela prēmija neattaisnoja to, ka rakstnieks bija nostājies pret tautas interesēm. (M. Zālīte)

Viņš bija uz Vāciju aizsūtījis savus bērnus, lai viņi būtu labi pilsoņi. Viena no viņa meitām atrakstīja tēvam, ka ir tik drausmīgi noskatīties, kā tie nacistu brūnkrekli skrien pa ielām, sizdami cilvēkus un dauzīdami logus ebreju veikaliem. Viņi ir tik nejauki, viņi taču ir bandīti, rakstīja septiņpadsmitgadīgā meitene. Tad tēvs apsēdās un rakstīja meitai: "Cecīlij, nekad nerunā nejauki par vāciešiem. Nekad. Jo tas, kas tagad notiek Vācijā, ir nepieciešams." Un tā viņš turpināja. Norvēģija, līdzīgi kā Dānija, Zviedrija un Rietumeiropa, ideoloģiski bija ļoti dalīta. Vieni atbalstīja Berlīni un Romu, citi — Staļinu. Augstākā šķira daudzās valstīs, naudīgie, lielākoties atbalstīja Romu un Berlīni, kamēr vienkāršie cilvēki bija sociālisti. Hamsuns katru reizi, kad Vācijā notika kas negatīvs, to aizstāvēja un rakstīja, ka tam gluži vienkārši tā ir jānotiek. 1940.gadā, kad tika okupēta Norvēģija, Dānija un citas valstis, viņš atbalstīja šo okupāciju. 1943.gadā viņš dabūja audienci pie Hitlera. Hamsuns redzēja sevi kā cilvēku, kas spēj darboties augstos politiskos plauktos. Viņš vēlējās novākt Hitlera vietvaldi Norvēģijā Terbovenu. Diktatoru, kam bija visa vara. Viņu saruna tika pierakstīta — aiz aizkara sēdēja cilvēks un stenografēja. Hamsuns Hitleram saka, ka Terbovens nav labs nacists, ka viņš diskreditē nacismu, šo lielisko politisko sistēmu. Hamsuns ir neticami naivs, jo viņš tic, ka nacisms savā būtībā ir labs. (Ingars Šletens Kollūens)

Miris Grimštadē, Norvēģijā. Viņa vārds ir sava veida "firmas zīme" Ziemeļu Norvēģijai.