Pastāsti par vietu
lv

Norvēģija ieguva neatkarību no Zviedrijas

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Datums:
26.10.1905

Norvēģija oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.

Visgarākā robeža ir ar Zviedriju austrumos (1619 km), bet pašos ziemeļos tā robežojas arī ar Somiju (727 km) un Krieviju (196 km). Dienvidos to apskalo Ziemeļjūra, rietumos — Norvēģu jūra, bet ziemeļos — Barenca jūra.

Norvēģijai arī pieder Svalbāra un Jana Majena sala Arktikā, kā arī Buvē sala, Pētera I sala un Karalienes Modas Zeme Antarktikā.

Norvēģija ir Eiropas piektā lielākā valsts ar 386 958 km² lielu platību. Nosaukums nozīmē "ceļš uz ziemeļiem".

Norvēģijā ir 4,5 miljoni iedzīvotāju. Valsts valoda ir norvēģu valoda, kurai ir divi rakstu valodas paveidi.

Administratīvi Norvēģija ir iedalīta 19 filkēs.

Jau kopš 6. gadsimta p.m.ē. mūsdienu Norvēģija ir bijusi apdzīvota. Norvēģiju 872. gadā pēc kaujas pie Hafrsforda apvienoja karalis Haralds Skaistmatis (Harald Hårfagre). Pēc tam sākās tā sauktais "Vikingu laikmets".

1319. gadā Norvēģija apvienojās personālūnijā ar Zviedriju un 1397. gadā iestājās Kalmāras ūnijā, kurā bija arī Dānija.

1521. gadā, kad Zviedrija izstājās no ūnijas, Norvēģija palika Dānijas pakļautībā. Vēlāk norvēģi nonāca Zviedrijas pakļautībā

1536. gadā notika reformācija un Norvēģiju arī formāli iekļāva Dānijas sastāvā.

19. gadsimta sākumā Dānija iesaistījās Napoleona karos Francijas pusē un saskaņā ar 1814. gada 14. janvārī noslēgto Ķīles miera līgumu kā zaudētāja bija spiesta atdot Norvēģiju Zviedrijai.

1814. gada februārī Norvēģija pasludināja neatkarību un 17. maijā tika pieņemta Norvēģijas konstitūcija.

Nacionālie svētki ir 17. maijā.

1814.g. 26. jūlijā Zviedrijas armija šķērsoja Norvēģijas robežu un norvēģi bija spiesti atkāpties. 14. augustā tika noslēgts miera līgums, saskaņā ar kuru Norvēģija tika apvienota personālūnijā ar Zviedriju, taču konstitūcija tika atstāta spēkā.

1905. gadā, pēc 586 gadiem par pirmo Norvēģijas karali kļuva Hokons VII un valsts kļuva pilnībā neatkarīga. Neatkarība ilga tikai līdz 1940. gada 9. aprīlim, kad Norvēģiju okupēja Nacistiskā Vācija.

1940. gada 9. aprīlī Vācijas sūtnis Norvēģijā iesniedza Norvēģijas ārlietu ministram ultimātu, kurā prasīja bez pretestības pakļauties vācu okupācijai. Norvēģijas valdība ultimātam nepakļāvās un jau pēc dažām stundām vācieši izsēdināja desantu galvenajās Norvēģijas ostās un ātri ieņēma visu Norvēģijas rietumu piekrasti. Izpletņlēcēji ieņēma galvenos lidlaukus. Tomēr kaujas iekšzemē turpinājās.

1940.g. 28. aprīlī sabiedrotie izcēla desantu Narvikā un atkaroja pilsētu no vāciešiem, taču jūnija sākumā vācu panākumi Beļģijā un Francijā piespieda sabiedrotos to atkal atstāt.

1940.g. 10. jūnijā Norvēģijas armija kapitulēja.

Norvēģija atradās Vācijas okupācijā līdz 1945. gada 8. maijam.

Kopš Otrā Pasaules kara Norvēģija ir piedzīvojusi strauju ekonomisku izaugsmi, galvenokārt pateicoties naftas atradnēm, kuras atklāja 1970. gadu sākumā. Pašlaik ir viena no pasaules bagātākajām valstīm. Norvēģija ir pasaulē ceturtā lielākā naftas eksportētājvalsts, un šī nozare sastāda aptuveni ceturto daļu no visa iekšzemes kopprodukta.

99% enerģijas Norvēģija iegūst no HES. Norvēģijas krona tiek uzskatīta par vienu no stabilākajām valūtām.

2007. gadā Norvēģija tika atzīta par pasaules mierīgāko zemi.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Dānijas karaliene Margrēte II atkāpjas no Dānijas troņaDānijas karaliene Margrēte II atkāpjas no Dānijas troņa31.12.2023lv
2Piecas personas nogalinātas un divas ievainotas  ar bultām Kongsbergā, Oslo apkaimē, NorvēģijāPiecas personas nogalinātas un divas ievainotas ar bultām Kongsbergā, Oslo apkaimē, Norvēģijā13.10.2021lv
3Sašauta persona Zviedrijas pilsētas Malmes migrantu kvartālāSašauta persona Zviedrijas pilsētas Malmes migrantu kvartālā11.03.2017en, lv
4Zviedru florbolisti savas sudraba medaļas izmet miskastēZviedru florbolisti savas sudraba medaļas izmet miskastē15.12.2016lv
5Breivīks sarīko masu slepkavību NorvēģijāBreivīks sarīko masu slepkavību Norvēģijā22.07.2011de, en, lv, pl, ru
6Neatkarību iegūst - bijušās Kurzemes kolonija Jaunkurzeme (1639.-1693.) TobagoNeatkarību iegūst - bijušās Kurzemes kolonija Jaunkurzeme (1639.-1693.) Tobago31.08.1962lv
7Tiek dibināts NATOTiek dibināts NATO04.04.1949en, lv, pl, ru
8Tiek publiskota Eiropas pēckara atgūšanās programma - Māršala plānsTiek publiskota Eiropas pēckara atgūšanās programma - Māršala plāns05.06.1947lv, pl, ru
9Kanādas un Britu karaspēks atbrīvo Holandi un Dāniju no Vācijas okupācijas. Krievu okupētā Bornholma tiek atbrīvota gadu vēlākKanādas un Britu karaspēks atbrīvo Holandi un Dāniju no Vācijas okupācijas. Krievu okupētā Bornholma tiek atbrīvota gadu vēlāk05.05.1945en, lv, pl
10PSRS komunistu genocīds pret nekrievu tautām. Igauņu un Somu Operācijas. Nošauti vairāk kā 17,000PSRS komunistu genocīds pret nekrievu tautām. Igauņu un Somu Operācijas. Nošauti vairāk kā 17,00014.12.1937en, lv, ru
11Skandināvijā un Krievijā 6. februāris ir Sāmu dienaSkandināvijā un Krievijā 6. februāris ir Sāmu diena06.02.1917lv
12Pirmais Pasaules karš. Smārdes kauju sākumsPirmais Pasaules karš. Smārdes kauju sākums25.07.1916lv
13Antarktikā tiek atrastas ceļotāja Roberta Skota un viņa biedru sasalušās mirstīgās atliekasAntarktikā tiek atrastas ceļotāja Roberta Skota un viņa biedru sasalušās mirstīgās atliekas12.11.1912en, lv
14Kārļa Ulmaņa pirmais arests. Apsūdzība: "Krievijas impērijas valsts un sabiedriskās kārtības graušana"Kārļa Ulmaņa pirmais arests. Apsūdzība: "Krievijas impērijas valsts un sabiedriskās kārtības graušana"21.12.1905lv
15Sevastopoles dumpis, sacēlušos matrožu apšaušanaSevastopoles dumpis, sacēlušos matrožu apšaušana15.11.1905lv, ru
16Liepājas kara ostā notiek stihiska matrožu sacelšanās pret virsnieku patvaļuLiepājas kara ostā notiek stihiska matrožu sacelšanās pret virsnieku patvaļu15.06.1905lv
17
1905: создана комиссия под председательством сенатора Шидловского 11.02.1905ru
18Krievija iekaro Somiju Krievija iekaro Somiju 01.04.1808lv, ru
19Zviedru flote ar 160 kuģiem apdraud Rīgu, rīdzinieki spiesti nodedzināt jau trešo reizi atjaunoto priekšpilsētuZviedru flote ar 160 kuģiem apdraud Rīgu, rīdzinieki spiesti nodedzināt jau trešo reizi atjaunoto priekšpilsētu04.08.1621lv
20Skotija atkārtoti deklarē savu neatkarību, nosūtot vēstuli pāvestamSkotija atkārtoti deklarē savu neatkarību, nosūtot vēstuli pāvestam06.04.1320en, lv, pl

Karte

Avoti: wikipedia.org, news.lv

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1
    Skots Vinklers22.02.199012.06.2013lv
    2
    Marie Finnanger00.00.198028.09.1994lv
    3Jan Roar LeikvollJan Roar Leikvoll00.00.197401.08.2014en
    4Monica Elisabeth BøseiMonica Elisabeth Bøsei20.01.196622.07.2011en, ru
    5
    Johan Ludvig Finnanger00.00.195428.09.1994lv
    6
    Hanna M Orvik Endresen21.03.195022.07.2011en
    7
    Torill Thorstad Hauger00.00.194304.07.2014de, en, ru
    8Tūrs HeijerdālsTūrs Heijerdāls06.10.191418.04.2002de, en, lt, lv, pl, ru
    9Sonja HenijeSonja Henije08.04.191212.10.1969de, en, fr, lv, pl, ru
    10Hans-Jürgen StumpffHans-Jürgen Stumpff15.06.188909.03.1968en, pl, ru
    11
    Kārlis Bērendts27.05.188731.01.1987lv
    12Michail Alexandrowitsch RomanowMichail Alexandrowitsch Romanow04.12.187813.06.1918de, en, fr, lt, pl, ru
    13Embriks StrandsEmbriks Strands02.06.187603.11.1947en, lv
    14Roalds AmundsensRoalds Amundsens16.07.187218.06.1928de, en, fr, lt, lv, pl, ru
    15Oscar WistingOscar Wisting06.06.187105.12.1936de, en, ru
    16Edvards MunksEdvards Munks12.12.186323.01.1944lv, pl, ru
    17Fritjofs NansensFritjofs Nansens10.10.186113.05.1930de, ee, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
    18Knuts HamsunsKnuts Hamsuns04.08.185919.02.1952de, en, fr, lt, lv, pl, ru
    19Edvards GrīgsEdvards Grīgs15.06.184304.09.1907de, ee, en, fr, lt, lv, pl, ru
    20Gerhard Armauer HansenGerhard Armauer Hansen29.07.184112.02.1912en, lv
    Birkas