Embriks Strands

Embriks Strands dzimis 1876. gada 2. jūnijā Norvēģijā, Olas pilsētā. Zinātnieks, kura vārdā jau līdz 1929. gadam 119 zoologi bija nosaukuši 137 zinātnei jaunas sugas un 8 ģintis (Strandia, Strandiella, Strandiellus, Strandibunus, Strandibalonius, Strandiola, Embrikia, Embrikiola).

Studējis Oslo universitātē. No 1898.-1903. gadam kā universitātes stipendiāts pēta Norvēģijas faunu no valsts ziemeļiem līdz dienvidiem. Šajā laikā dažus gadus strādā arī Oslo universitātes zooloģijas muzejā.

Jauns posms E.Stranda dzīvē sākas ar 1906. gadu, kad viņam piešķir ārzemju stipendiju, lai papildinātos savā specialitātē, it īpaši salīdzināmā anatomijā un embrioloģijā Vācijā Marburgas universitātē.

Ļoti plaša izvēršas E.Stranda zinātniskā darbība:

• No 1907.-1922. gadam viņš darbojas Berlīnes karaliskajā zooloģijas muzejā,
• no 1912. gada arī Berlīnes Entomoloģijas muzejā Dālemā, kur pēta Vācijas faunu.

Tas ir laiks, kurā E.Strands apstrādā arī kukaiņus, zirnekļveidīgos u.c. dzīvnieku grupas no dažādām pasaules valstīm, atrod un apraksta zinātnei daudzas jaunas ģintis un sugas.

1923. gadā Latvijas Universitāte uzaicina E.Strandu par zooloģijas profesoru Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē. Viņš ir arī Sistemātiskās zooloģijas institūta direktors.

1924. gadā viņu ievēl par LU Hidrobioloģiskās stacijas direktoru. Visu laiku, paralēli mācību darbam ar studentiem, viņš turpina intensīvu faunas pētniecības darbu par ko liecina daudzās publikācijas.

Grāmatā “LU 1919-1929” E.Stranda publikāciju saraksts vien aizņem vairāk nekā 23 lappuses sīkā drukā...

1929. gadā E.Strandu ievēl par LU Goda doktoru.

1929. gadā viņš nodibināja un rediģēja rakstu krājumu “Folia Zoologica et Hydrobiologica”, kas iznāca līdz 1943. gadam.

E.Strands labi pārvaldīja angļu, dāņu, norvēģu, vācu un zviedru valodu, daudzmaz prata arī franču un latīņu valodu. Latvijas Universitātē ar Universitātes padomes atļauju viņš lekcijas lasīja vācu valodā. Vācu valodā E.Strands sazinājās arī ar kolēģiem.

Vēlāk lekcijas pārtulkotas latviski un tad profesors tās lasījis latviešu valodā.

Latvijas Universitātē 20.gs. 20. os un 30. os gados strādāja daudzi ārzemju speciālisti. Viņu darbu pārtrauca 1940. gads un II Pasaules karš. Taču E.Strands palika Latvijā. Pēc kara turpināja darbu nu jau LVU Bioloģijas fakultātē.

Miris 1947. gada 3. novembrī.

Apbedīts Rīgā, Meža kapos. Tajā laikā par viņa nāvi pasaulē neparādījās nekāda informācija un vēl ilgu laiku, pat 20.gs. 50. os gados uz LVU Bioloģijas fakultāti no visas pasaules nāca E.Strandam adresēti sūtījumi.

E.Strands bija biedrs vairāk nekā 10 entomologu biedrībās Francijā, Vācijā, Beļģijā, Anglijā, Čehoslovākijā. Vadīja un rediģēja vairākus starptautiskus zooloģiskus izdevumus.

Pasaules zinātnieki labi zināja E.Stranda vārdu.

Viņa vārdā jau līdz 1929. gadam 119 zoologi bija nosaukuši 137 zinātnei jaunas sugas un 8 ģintis (Strandia, Strandiella, Strandiellus, Strandibunus, Strandibalonius, Strandiola, Embrikia, Embrikiola).

Profesors bija zoologs enciklopēdists ar ļoti plašām zināšanām. Viņu vienmēr paturēs piemiņā un ar viņu leposies gan latvieši, gan norvēģi.

E.Stranda pazinēji savā laikā apgalvoja: ”Īsts zinātnieks. Grāmatu un žurnālu kaudzes, nerunīgs,, daudz strādāja”.

Iegūtos līdzekļus profesors izlietoja tālākiem pētījumiem, grāmatām, sarakstei ar citu valstu zoologiem, apmaiņā iegūstot vērtīgus izdevumus.

Embriks Strands savas dzīves laikā ir sakrājis plašu un bagātu bibliotēku par dabaszinātnēm, galvenokārt par zooloģiju. Viņa bibliotēka ir unikāls krājums zooloģijā un entomoloģijā, dažādās Eiropas valodās, īpaši vācu, angļu un franču valodā.

Strands daudz laika un līdzekļu veltīja zinātnei, pētniecībai, grāmatu iegādei, kā arī sarakstei ar citu valstu zoologiem, rezultātā iegūstot vērtīgus izdevumus savai bibliotēkai.

Pēc Stranda nāves radās nesaskaņas par to, kurš būs Stranda bibliotēkas īpašnieks. Saskaņā ar 1927. gada Stranda testamentu, bibliotēka tika novēlēta dažādām ārzemju zoologu biedrībām.

Taču pirms nāves profesors bija izteicis vēlēšanos, lai viņa bibliotēka pārietu Latvijas Valsts Universitātes Bioloģijas fakultātes Sistemātiskās zooloģijas katedras īpašumā kā nedalīta vienība, saglabājot nosaukumu „Profesora Stranda bibliotēka”.

Bibliotēkas liktenis bija sarežģīts - mainoties dažādām politiskām varām un, Latvijai kļūstot par Padomju Savienības sastāvdaļu, „Profesora Stranda bibliotēka” kā ārvalstu pilsoņa īpašums tika nodēvēta par „bezīpašuma mantu”. Visbeidzot "Profesora Stranda bibliotēka" nonāca LU īpašumā un šodien pieejama ikvienam interesentam.

Kolekcija no tās glabāšanās vietas Stranda dzīvoklī Jēkabā ielā 3/5-23 tika pārvesta uz LU Bioloģijas fakultātes telpām toreizējā F. Gaiļa ielā 10, pēc tam tā atradusies Bibliotēkas krātuvē Lāčplēša ielā, tad LU Centrālajā ēka Kalpaka bulvārī 4, bet pašlaik tā atrodas LU Bibliotēkas Repozitārijā.

Kolekcijā saglabājušies ap 9000 izdevumi, lai arī sākotnēji no Stranda dzīvokļa tika izvests lielāks skaits izdevumu, tie cietuši un zuduši biežās atrašanās vietas maiņas dēļ.

Informācija par kolekcijas izdevumiem pieejama skenētajā kartīšu katalogā LU portālā.

Norvēģijā, E.Stranda dzimtajā pilsētā Olā izdota grāmata par E.Stranda dzīvi un darbu. Grāmatu, kura publicēta norvēģu valodā, sarakstījis Olas pilsētas muzeja vadītājs Pauls Breiehāgens.