Skandināvijā un Krievijā 6. februāris ir Sāmu diena
Sāmu nacionālos svētkus atzīmē Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā un Krievijā, un tie ir kā simbols sāmu tautas vienotībai pāri valstu robežām. Šajā dienā piemin pirmo sāmu kongresu, kas sanāca 1917.gada 6.februārī, un izveidoja pamatu, uz kura attīstījusies šodienas sāmu tautas sadarbība pāri robežām. Līdz pat 20 gadsimta 80. tajiem gadiem valstis, kurās dzīvoja sāmi, tos centās asimilēt aizliedzot valodu, spiežot mainīt dzīvesveidu (Krievijai tas lielā mērā arī izdevies- milzīgajās, kādreizējo sāmu teritorijās to praktiski vairs nav), un tikai pēdējos gadu desmitos sāmi guvuši atzītu mazākumtautību statusu vairumā zemju.
Sāmi ir somugru tauta, kas dzīvo Eiropas galējos ziemeļos. Sāmi paši sevi dēvē par: samit vai samek - "purva cilvēki", agrāk saukti arī par lapiem, ir Ziemeļeiropas galējo ziemeļu pamatiedzīvotāji, kas tur mīt jau kopš pēdējā Ledus laikmeta beigām un ir saglabājuši ļoti senus kultūras elementus, kas tos vieno arī ar Latvijas pirmiedzīvotāju kultūru. Sāmu valoda pieder somugru valodu saimei un ir līdzīga arī urāliešu valodu samodiešu grupas ņencu valodai. Sāmi savu zemi sauc par „Sapmi“ vai „Same Ätnam“.
Mūsdienās sevi par sāmiem identificē ap 80.000 cilvēku, kuru vairums (~60,000) dzīvo Norvēģijā
