Roalds Amundsens

Roalds Amundsens bija norvēģu polārpētnieks.

Ruals Amundsens dzimis Norvēģijā kuģu īpašnieka un kapteiņa ģimenē. Ģimenē  bija ceturtais dēls, māte vēlējās viņu atturēt no pievēršanās jūrniecības industrijai un piespieda kļūt par ārstu. Dēls viņu paklausīja un 18 gadu vecumā pēc ģimnāzijas beigšanas sāka studēt medicīnu. Solījumu viņš turēja līdz mātes nāvei – savam 21 gada vecumam.  .Amundsenu nemaz neinteresēja medicīna, kopš 15 gadu vecuma viņš sapņoja kļūt par ceļotāju. R.Amundsena rokās nonāca angļu polārpētnieka Džona Franklina (1786-1847) ceļojumu apraksti, kas atstāja lielu iespaidu uz R.Amundsenu. Dž.Franklins 1847.gadā gāja bojā ekspedīcijā, kuras mērķis bija izpētīt Kanādas Arktikas Ziemeļrietumu pāreju. Bojāejas brīdi Ekspedīcija bija tikai 500km attālumā no neizpētītās Arktikas krastiem. Viņš to vēlējās turpināt un realizēt. 

Laikā no 1903. līdz 1906. gadam viņš kļuva par pirmo, kurš šķērsojis Ziemeļrietumu jūrasceļu starp Atlantijas okeānu un Kluso okeānu.

Vēlāk viņš vadīja Antarktīdas ekspedīciju (1910—1912), kas bija pirmā ekspedīcija, kas sasniegusi Dienvidpolu. Sacensībā ar britu Robertu Skotu Roalds Amundsens uzsāka ceļu uz Dienvidpolu 1911. gadā. Viņš sasniedza galamērķi 14. decembrī, apsteidzot Skotu par 35 dienām. viņš bija arī pirmais cilvēks, kas sasniedza abus zemes ģeogrāfiskos polus — gan Dienvidpolu, gan Ziemeļpolu. Amundsena labās plānošanas prasmes, kā arī suņu un speciālu slēpju izmantošana ļāva pētniekam ne tikai sasniegt mērķi, bet arī droši atgriezties atpakaļ.

Suņu izmantošana iekļāva arī to nokaušanu ceļā uz polu, lai nodrošinātu pārtiku cilvēkiem un atlikušajiem suņiem, turklāt tā varēja ievērojami samazināt suņu velkamo nastu, jo līdzi nebija jāņem tik daudz pārtikas 99 dienām. Skots (laikam jau pārāk izvēlīgs ēšanā) ceļojuma laikā gāja bojā.

Pēc izkāpšanas Vaļu līcī, Amundsena pirmais mēģinājums sasniegt polu gandrīz beidzās traģiski. Dodoties ceļā septembrī, kad pēkšņi bija paaugstinājusies temperatūra, komanda bija spiesta atgriezties, jo laiks uzreiz pēkšņi kļuva ļoti auksts. Kāds no komandas uzdrošinājās apšaubīt Amundsena līdera spējas un tūlīt pat tika izslēgts no ekspedīcijas.

1911. gada decembrī pētnieki beidzot sasniedza Dienvidpolu (5 vīri un atlikušie 16 suņi), atstājot tajā telti un vēstuli kā pierādījumu sasniegumam gadījumā, ja atpakaļ ceļā nāktos iet bojā, nesasniedzot bāzes nometni Framheim.

1926. gadā kopā ar Umberto Nobili un Linkolnu Elsvērtu pārlidoja pāri Ziemeļpolam ar dirižabli. Amundsens 1928. gadā ar savu hidroplānu Latham 47 devās Barenca jūrā meklēt Umberto Nobiles vadīto gaisa kuģi Italia, kas bija iekļuvusi vētrā un avarējis, bet tas viņam neizdevās un pats pazuda bez pēdām. Viņa mirstīgās atliekas nav atrastas. Avots norādīti vairāko bojā iešanas datumi 16., 17 un 18. jūnijs.

Avots : wikipedia, ir.lv, delfi.lv