Breivīks sarīko masu slepkavību Norvēģijā

Bērings-Breivīks sarīkoja sprādzienu Norvēģijas valdības ēku kvartālā Oslo centrā, nogalinot astoņus cilvēkus. Vēlāk devās uz Ūteijas salu, kur Darba partijas jauniešu organizācijas vasaras nometnē nogalināja 69, no tiem nošāva 65 cilvēkus.

2011. gada terora akti Norvēģijā bija divi teroristiski uzbrukumi Oslo, Norvēģijā, 2011. gada 22. jūlijā, kas bija vērsti pret valdību, civiliedzīvotājiem un Darba partijas jauniešu nometni, kuros kopā dzīvību zaudēja 77 cilvēki.

Vispirms notika bumbas sprādziens Regjeringskvartalet (valdības ēku kvartāls) Norvēģijas galvaspilsētā Oslo plkst. 15.25.22 (CEST). Bumba tika izgatavota no mēslojuma un dīzeļdegvielas maisījuma, kas tika ievietota mašīnas aizmugurē.

 Mašīna tika novietota biroja ēku korpusa, kur atradās Norvēģijas premjerministra Jensa Stoltenberga birojs un citas valdības ēkas, priekšā. Sprādzienā tika nogalināti astoņi cilvēki, kā arī tika ievainoti vismaz 209, no kuriem 12 guva nopietnus ievainojumus.

Otrs uzbrukums notika mazāk nekā divas stundas pēc pirmā Ūtejas salā notiekošajā vasaras nometnē. Nometni organizēja Darba partijas jaunatnes līga, kas bija Norvēģijas vadošās Darba partijas jauniešu nodaļa. Šāvējs, kas bija tērpies Norvēģijas policista uniformā, guva piekļuvi salai un uzsāka apšaudi, kas bija vērsta pret nometnes dalībniekiem un kurā tika nogalināti 69 cilvēki, tāpat vismaz 110 cilvēki tika ievainoti, 55 no kuriem ievainojumi bija nopietni. 

69. upuris mira slimnīcā divas dienas pēc slaktiņa. Starp mirušajiem bija premjerministra Stoltenberga draugi un Norvēģijas kroņprinceses Metes-Māritas pusbrālis.

Šis bija nāvējošākais uzbrukums Norvēģijā kopš Otrā pasaules kara, vēlākajā aptaujā tika atklāts, ka vidēji katrs ceturtais norvēģis "pazina kādu, kas bija iesaistīts uzbrukumā". Eiropas Savienība, NATO un vairākas valstis izteica atbalstu Norvēģijai un nosodīja uzbrukumus.

2012. gada 13. augustā Norvēģijas premjerministrs saņēma ziņojumu, kurā tika atzīts, ka Norvēģijas policija varēja novērst sprādzienu Oslo centrā un noķert šāvēju Ūtejā ātrāk.

Norvēģijas policija arestēja Annešu Bēringu Breivīku, 32 gadus vecu norvēģu labējo ekstrēmistu, Ūtejas salā un apsūdzēja viņu abos uzbrukumos. 

Tiesas process pret Breivīku ilga no 2012. gada 16. aprīļa līdz 22. jūnijam Oslo apgabala tiesā, kur Breivīks atzina, ka ir veicis uzbrukumus, par kuriem viņš tiek apsūdzēts, tomēr noliedza savu vainu. 

2012. gada 24. augustā Breivīks tika notiesāts, un viņam tika piespriests 21 gads cietumā, kas gan termiņa beigās var tikt pagarināts tik ilgi, kamēr viņš uzskatāms par draudu sabiedrībai.

2013.  gada jūlijā Anderss B. Breivīks izsaka vēlmi studēt Oslo universitātē, izraisot sašutumu pasniedzējos.

Pārvests no Ilas uz Šīenas cietumu.

Pateicoties masu mediju nekritiskai rīcībai, Breivika tēls ir glorificēts. Viņš joprojām atrodas ieslodzījuma vietā, kur viņam ir nodrošināti komfortabli apstākļi, kas nereti ir labāki, kā pat strādājošiem un likumu ievērojošiem cilvēkiem.

2020.gada 16.septembrī parādījās ziņa, ka viņš ir pieprasījis nosacītu atbrīvošanu no ieslodzījuma vietas. Redzot, kas notiek Eiropā, nav nekādas garantijas, ka šis lūgums varētu tikt neapmierināts.

Annešs Bērings Breivīks (norvēģu: Anders Behring Breivik, izrunā: ['andəʂ 'beːɾiŋ 'bɾæɪʋiːk]; dzimis 1979. gada 13. februārī Oslo, Norvēģijā) ir vainīgais 2011. gada terorista uzbrukumā Norvēģijā.

2011. gada 22. jūlijā viņa izraisītajā valdības ēku sprādzienā Oslo gāja bojā astoņi cilvēki. Vēlāk Breivīks nogalināja vēl 69 cilvēkus, pārsvarā jauniešus, Darba partijas jauniešu nometnē masu apšaudē Ūtejas salā. 2012. gada augustā viņš tika apsūdzēts masu slepkavībā un terorismā.

Uzbrukuma dienā Breivīks elektroniski publicēja tekstu krājumu 2083: A European Declaration of Independence, kurā aprakstīja savu galēji labējo kareivīgo ideoloģiju.

Divas tiesu psihiatru komandas, kuras bija nozīmējusi tiesa, pirms lietas iztiesāšanas novērtēja Breivīka psiholoģisko stāvokli. Pirmajā atskaitē Breivīks tika atzīts par nepieskaitāmu, jo cieš no paranoidālās šizofrēnijas. Otrais psihiatru novērtējums tika veikts pēc sabiedrības kritikas saņemšanas par pirmo novērtējumu. Otrais novērtējums tika publicēts nedēļu pirms tiesas sākuma, tajā tika apgalvots, ka Breivīks ne uzbrukuma veikšanas brīdī, ne novērtējuma izdarīšanas brīdī nebija psihiski slims. Tā vietā viņam tika diagnosticēti narcistiski personības traucējumi. Viņa tiesas process sākās 2012. gada 16. aprīlī, un 2012. gada 22. jūnijā tas beidzās.

2012. gada 24. augustā Oslo apgabala tiesa atzina Breivīku par pieskaitāmu un vainīgu 77 cilvēku slepkavībā. Viņam tika piespriests 21 gads cietumā (maksimāli iespējamais sods Norvēģijā par šādiem pārkāpumiem), tika noteikts, ka cietumā jāpavada vismaz desmit gadi un cietumsods var tikt pagarināts tik ilgi, kamēr Breivīks uzskatāms par draudu sabiedrībai. Breivīks neatzina tiesas leģitimitāti, tādējādi neakceptējot tās lēmumu. Viņš apgalvo, ka nevar iesniegt apelācijas sūdzību, jo tādējādi viņš atzītu Oslo apgabala tiesas autoritātes leģitimitāti.