Sabiedrisko organizāciju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju atklātā vēstule Ievas Raubiško aizstāvībai un citi viedokļi

Biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” un citas šai vēstulei pievienojušās Latvijas humānās palīdzības, cilvēktiesību un pilsoniskās jomas sabiedriskās organizācijas un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji pauž neizpratni un nosodījumu par Latvijas vēsturē pirmo gadījumu, kad sākts kriminālprocess pret vienas no Latvijā vadošajām cilvēktiesību organizācijām pārstāvjiem par to, ka organizācijas pārstāvji pilda organizācijas humāno un cilvēktiesību misiju. Tas ir bīstams precedents, kas vairāk raksturīgs autoritārām valstīm, nevis konsolidētai demokrātijai, kāda ir Latvija. Uzsveram, ka organizācija turklāt palīdzību sniedza atbilstoši Latvijai saistošajām starptautisko tiesību normām un Eiropas Cilvēktiesību tiesas  izdotam noregulējumam. Šāda leģitīmas cilvēktiesību darbības kriminalizēšana ir apšaubāma no starptautiskās tiesiskās kārtības viedokļa, kuras noturīgums ir Latvijas neatkarības stūrakmens.

Eiropas Savienības tiesa, līdzīgā lietā lemjot par Ungārijas likumiem, kuru saturs radīja cilvēktiesību aktīvistiem teorētisku risku tikt krimināli sodītiem par to, ka viņi palīdz robežšķērsotājiem pieteikties patvērumam,  atzina šādus likumus par Eiropas Savienības tiesībām neatbilstošiem, vēršot uzmanību uz to, ka pat tikai teorētiski iespējamiem kriminālsodiem ir kaitīga ietekme uz cilvēktiesību aizsardzību (2021.gada 16.novembra lieta Nr.C-821/19).

Arī Eiropas Komisija ir bijusi skaidra savā pozīcijā par to, ka humānās palīdzības sniegšana patvēruma meklētājiem, kuri šķērso ES ārējo robežu, nedrīkst tikt kriminalizēta. Šāda ir bijusi arī Eiropas Savienības konsekventa nostāja, aizstāvot cilvēktiesību sargus trešajās valstīs. Atbilstoši Vispārējai cilvēktiesību deklarācijai, cilvēktiesību ievērošana ir ne tikai tiesības, bet arī indivīdu, grupu un biedrību pienākums, kas arī ir iemesls, kādēļ no valsts varas neatkarīgas cilvēktiesību un humānās palīdzības organizācijas valstij ir īpaši jāatbalsta un jāsargā pret visa veida represijām.

Aicinām Latvijas Tiesībsargu, Tieslietu padomi, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, kā arī citas Latvijas cilvēktiesību domu veidojošās institūcijas skaidrot tiesībsargājošajām iestādēm iemeslus, kādēļ demokrātiskā valstī kriminālprocess nav pieņemama metode tam, lai vērstos pret cilvēktiesību un humānās jomas organizāciju pārstāvjiem apstākļos, kad viņi pilda šo organizāciju eksistences misiju, proti, palīdz cilvēkiem nelaimē.

1 Communication from the Commission Commission Guidance on the implementation of EU rules on definition and prevention of the facilitation of unauthorized entry, transit and residence 2020/C 323/01 C/2020/6470
2 EU Guidelines on Human Rights Defenders. https://www.eeas.europa.eu/eeas/eu-guidelines-human-rights-defenders_en  EU Guidelines on Human Rights Defenders European Implementation Assessment. STUDY. EPRS | European Parliamentary Research Service. August 2022 https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2022/730345/EPRS_STU(2022)730345_EN.pdf

Šī vēstule ir sagatavota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalastu EEZ un Norvēģijas grantu programmā “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par materiāla saturu atbild biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem.”

Parakstītāji:

• Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS
• Biedrība “Tev”
• LGBT un viņu draugu apvienība “Mozaīka”
• Cilvēktiesību organizācija “Respect – Protect – Fulfill”
• Biedrība “Integrācijas un Miera institūts”
• Biedrība “Kurzemes NVO centrs”
• Jaunatnes organizācija “Protests”
• Biedrība Centrs MARTA
• Biedrība “Patvērums “Drošā māja””
• Biedrība “Jauniešu organizācija “Nītaureņi””
• Biedrība “Tavi draugi”
• Biedrība “Valodu muzejs”
• Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons”
• Biedrība ”Papardes zieds”
• Biedrība “Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem “ZELDA””
• Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS
• Latvijas PEN 
• Biedrība “Zaļā brīvība”
• Biedrība “Bolderājas grupa”
• Latvijas Cilvēktiesību centrs
• Biedrība “Radi Vidi Pats”
• Latvijas Pilsoniskā alianse
• Latvijas Antropologu biedrība
• Biedrība ”Klubs ”Māja” – jaunatne vienotai Eiropai””
• NewDoor, starptautiskais sociālās uzņēmējdarbības akselerators 
• Kultūras centrs “Valodu māja”
• Paula Zvejniece, LGBT un viņu draugu apvienība “Mozaīka”
• Iveta Kažoka
• Amela Al-Asbahi
• Georgs Rubenis, Latvijas Pilsoniskā alianse
• Elīna Pinto
• Selma Levrence
• Klāvs Veseļuns, jaunatnes organizācijas “Protests” ārlietu sekretārs
• Mārtiņš Šteins
• Zane Pūpola
• Mihails Simvulidi
• Aldis Austers
• Juris Martins
• Miks Celmiņš
• Sandra Martinsone
• Solveiga Čakstiņa
• Laura Čaupale
• Beāte Bēvalde
• Monta Vecozola
• Laila Cimdiņa
• Elizabete Lukšo – Ražinska
• Elīna Averčenko
• Ivija Burķīte
• Liene Āķīte
• Monta Cimdiņa
• Inese Zēmane – Kičenko
• Dace Arenasa
• Evita Savicka
• Renāte Grundštoka
• Jūlija Berkoviča
• Niks Avišāns
• Anna Norvele
• Elīna Kokareviča
• Sandra Zalcmane
• Inese Dābola
• Krišjānis Liepa, biedrība “Repair Cafe Riga”
• Sigita Zankovska-Odiņa
• Aiva Apša-Ķīšeniece
• Zane Skujiņa-Rubene
• Anita Seļicka
• Laima Geikina
• Evija Eglīte
• Sandris Ādminis
• Malvīne Nelda Strakova
• Reinis Rubenis
• Baiba Rubess
• Madara Austruma 
• Emīls Rūdolfs Anšmits
• Reinis Moisejs 
• Māra Gūtmane 
• Elizabete Zēlava 
• Lauma Fernāte
• Dārta Treimane
• Katrīna Grigorjeva
• Noa Polītis 
• Ilze Kurme
• Pāvils Jurjāns
• Matiss Pudāns
• Aleksejs Dimitrovs
• Maija Spuriņa, Latvijas Kultūras akadēmijas pētniece
• Eliots Dāvis Kuzmickis
• Prof. dr. habil. Iļja Seržants (Potsdamas universitāte, Vācija), Slāvu valodniecības katedras vadītājs, Slavistikas Institūta direktora vietnieks
• Inese Sjomkāne
• Kristīne Želve
• Līva Matuzele
• Ance Rancāne
• Toms Rancāns
• Iveta Ķešāne
• Andrejs Kurbatskis
• Lelde Vaivode
• Lolita Čigāne
• Anastasija Jefremova
• Albina Golovko 
• Ļevs Lisagors
• Lilija Moroza
• Madara Meļņika
• Ieva Rībena
• Kristaps Kretainis
• Anna Auziņa
• Linda Raubenheimere
• Vita Sjomkāne
• Arvīds Ceļmalis
• Ieva Dzintare 
• Līva Krieķe
• Didzis Melbiksis
• Ulvis Noviks
• Dāvis Sīmanis, kinorežisors
• Katri Aivare
• Viesturs Šilovs
• Inese Runce
• Ieva Salmane
• Aivita Putniņa
• Juris Kaža, žurnālists
• Kristians Zalāns
• Liesma Ose
• Una Rozenbauma, režisore/radošā direktore
• Liāna Ivete Beņķe
• Dita Virga
• Aleksandrs Vabelis
• Aleksandrs Aleksandrovs, mūziķis
• Zaiga Birzniece
• Laura Aizporiete
• Agita Misāne
• András Léderer (Ungārija)
• Liene Linde
• Lea Liepiņa
• Sintija Šmite-Tilika
• Vita Tērauda
• Dāvis Kaņepe, Kaņepes Kultūras centrs
• Toms Grīnbergs
• Jelena Sikorska 
• Jeļena Makejeva
• Toms Ancītis
• Maija Krastiņa
• Mārtiņš Eņģelis
• Velga Jansone
• Aleksejs Peguševs
• Anastasija Neimane
• Kristīne Beņķe
• Dace Rubene
• Marta Lūse
• Jurga Kupstyte 
• Marija Assereckova
• Dr. Aleksandra Jolkina, Forum Transregionale Studien (Vācija)
• Elīna Kuzjukēviča
• Milana Butckaia
• Boriss Ginzburgs
• Daina Mežecka
• Sergejs Pogorelovs
• Kristīna Hudenko
• Ilze Žeivote
• Dace Sarkane – Danovska
• Mārtiņš Grandāns
• Jens Grabowski
• Evita Goša
• Rūta Lejniece
• Imants Priedītis
• Aija Lulle
• Jūlija Jerņeva
• Dace Dzenovska
• Agnese Cimdiņa
• Zane Ozoliņa
• Meldra Putniņa
• Tatjana Azamatova
• Boriss Cilevičs   
• Arvydas Kazlauskas
• Ģirts Čonka 
• Maija Kāle
• Ričards Jehonatans Dūdiņš
• Jana Jarinovska, LGBT un to draugu apvienības “Mozaīka” valdes locekle
• Linda Freimane
• Mārtiņš Šmits
• Liene Jurgelāne
• Rūta Kalmuka
• Olga Baranova
• Baiba Piruška
• Markus Lux, Senior Vice President, Global Issues, Robert Bosch Stiftung GmbH
• Danko Aleksejevs
• Arnis Balčus
• Jānis Balodis, teātra veidotājs, Latvijas Kultūras akadēmijas lektors
• Līga Gaisa
• Viktorija Tkačenko, “LGBT un viņu draugu apvienība “Mozaīka”
• Inga Gaile, rakstniece, dzejniece
• Elīna Grunte
• Andrejs Česnokovs
• Irina Česnokova
• Jānis Strods
• Vladimirs Slavs
• Marina Matafonova
• Aleksandra Pavlovska, sociālā darbiniece, RC “ZELDA”
• Dace Akule
• Marta Krivade
• Edgars Širokovs
• Nina Beliaeva
• Ina Lenca
• Ance Gobiņa
• Natālija Aleksandrova
• Sintija Vingre 
• Iļja Kucevalovs
• Ariana Apine, biedrība “Zaļā brīvība”
• Karolīne Zobens-East
• Alise Draviņa
• Liene Abaroniņa
• Paula Popmane
• Dr.sc.soc. Jānis Daugavietis
• Guido Sechi
• Zane Linde-Ozola
• Elizabete Krivcova
• Inese Narica
• Klinta Barbaka
• Snorre Karkonens-Svensons
• Justīne Aelita Varta
• Olga Čaika
• Kārlis Lakševics
• Maija Priedīte
• Karine Paronjanca-Mamirova
• Kristīne Brīniņa, māksliniece
• Aleksejs Kapustins
• Zane Meļķe
• Laila Balga
• Evija Pušmucāne
• Una Grants, dizainere
• Andrejs Strokins
• Gunita Bauere
• Laura Bužinska
• Kristīne Jurjāne
• Martins Levuškāns
• Nodibinājums “Tautas palīdzības fonds”
• Arnolds Ziemelis

Avot: Biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” tīmekļvietne

Arī citi viedokļi:

Cik var noprast no pirmspublicēšanas aicinājumiem, vēstules teksta autore ir Rasma Pīpiķe.

Satori.lv: Vēstulē aicināts Latvijas valsts vadītājus izvērtēt Ievas Raubiško lietu pēc būtības, nevis formāli, pievēršot uzmanību cilvēktiesību un cilvēka dzīvības nozīmīgumam plašākā kontekstā.
Ineta Krodere: Kriminālnoziegumus pēc būtības izvērtē tiesa, nevis valsts vadītāji!
Andrejs: Jā, vajadzētu izvērtēt pēc būtības kā valsts nodevību un atbalstu ienaidniekam, kas pret Latviju veic hibrīdkaru un palīdzību iebrucējiem iekļūt Latvijā.
Jurģis Liepnieks: Šis ir tik skaisti viss. Skatīt lietu pēc būtības, tas ir jaunais - lemt "po poņaķiem"? No likuma viedokļa nelikumīgi, bet po poņaķiem viss kārtībā. Es zinu daudzus, kas ļoti priecātos par šādu pieeju.
Iveta Buiķe: Izlasiet uzvārdus, kas parakstījušies. Daudzi slēpjas aiz savām biedrībām, bet vienalga - tautai jāzina savi varoņi, kuri gribētu padarīt Latviju par progresīvā (bez)tiesiskuma valsti. Arī antropologi slēpjas zem biedrības. Raubiško, starp citu, arī no tās kompānijas.
Indra Valeniece: Ir cilvēki, kas saka, ka nav parakstījuši. Un par vienu no biedrībām - es ļoti šaubos, ka parakstījuši, zinot, kādas attiecības viņiem ir ir "Gribu palīdzēt bēgļiem". Arī Lolita Tomsone saka, ka nav parakstījusi šo vēstuli.
Lolita Tomsone: Es neesmu parakstījusi šo vēstuli. Man nav izskaidrojuma, kā paraksts tur gadījās.
Juris Kaža: Ieturot "žurnālistisku distanci" neparakstīju atklāto vēstuli Ievas Raubiško lietā, vārds parādījies aiz pārskatīšānas. Te mana sarakste ar dažām drukas kļūdām.
Māris Mičerevskis: Te distancējoties no visas ētikas, kura maigi izsakoties Raubiško gadījumā ir apšaubāma, ir viens grūti izprotams jautājums. Es daudz esmu bijis pierobežā. Tur vajag atļauju. Tagad to dabūt nav iespējams. Jau miera laikā, pat ar kājām ejot tevi pārbauda, kas tu esi. Tagad tur vēl ir zemessardze. Pagrūti. Pieņemsim, ka paveicās. Bet kur tu bēgļus sadabūsi? Pieņemsim tu sēdi, skumsti par netaisnīgo pasauli, nolem glābt Sīrijas bēgļus. Kur tu viņus dabūsi? Aizbrauksi uz Piedruju bļaut pāri Daugavai - habibi,habibi? Visticamāk viņi nemāk nevienu valodu. Telefons? Kur tu vari dabūt telefonu cilvēkiem, kuri ganās mežā otrpus robežai? Vai viņi tavu. Es teiktu ka šāda operācija nav iespējama bez nopietnas noziedzīgu spēku, vai ārvalstu palīdzības.
Tas nav iespējams. Ja kāds netic, var droši aizbraukt. Nu droši varbūt nevar, tiks aizturēts un gan jau dabūs sodu maksāt. Var joka pēc pamēģināt pirms tam pierobežas atļauju dabūt. Tai var internetā pieteikties. Tikai nedabūsiet šobrīd. Ja kāds nepasaka, kur iet, kāds kurš zin, tad tas nav iespējams.
Maira Dumpe: Varbūt jāveido alternatīvā vēstule - jāvāc paraksti, lai piespriestu Ievai Raubiško max sodu.
Andrejs Lapiņš: Diez, ja iesēdinās, koalīcija izjuks, vai Progresivo partija norakstīs Raubiško zaudējumos?
Zigurds Strīķis: Cietumā jāsēž ne tikai Raubiško, bet arī visiem 400 atbalsta vēstules parakstītājiem.
Māris Sprūds: Šeit var iepazīties ar Latvijas valsts ienaidnieku sarakstu.
Reinis Priede: Vai mēs sajustu, kko, ja šis saraksts rīt neaizietu uz darbu?
Kaspars Hercmanis: Likumi nav domāti lai tos pārkāptu.
Adrians Vētra: Metode ar nosaukumu: Pēc revolucionārās sirdsapziņas!
Nikolajs Calenko: Tas vienkārši nozīmē, ka jāmaina likums.
Arnis Ozoliņš: Boriss Cilēvičs un Lolita Čigāne... tad vēl daži zināmi... pārējie jauni cilvēki, veidojušies brīvā Latvijā... kā to lai izskaidro...?
Ints Goze: Redzu, ka statp “progresīvo” aktīvistiem un ierastajiem aizdomās turamajiem tur iejucis arī Boriss Cilēvičs un Elizabete Krivcova, khm!
Guntis Trupavnieks: Kriminālnoziegums grupā +390,vainu pastiprinoši apstākļi……..
Jānis Tiesnieks: 400 cilvēki esot (neatradu vārdus) aicinājuši iejaukties tiesu varas neatkarībā. Atsaucas uz Satversmes 92.p., bet faktiski pieprasa rupji pārkāpt Satversmes 83.p., likuma par Tiesu varu 1., 10., 11.p., aicina izdarīt Krimināllikuma 295.p. noteiktu noziegumu.
Ja nav uzticība tiesu varai, ja šķiet, ka to var politiski ietekmēt, tad tieši PRET to ir jāiestājas. Nevis jāmudina tiesu varu degradēt ar politisku ietekmi. Vispārējā Cilvēktiesību deklarācija 10. pants: ".... izskatītu neatkarīga un objektīva tiesa."
Tiesu neatkarība ir bāze, lai būtu taisnīga tiesa. ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 10., 11.p. ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 14., 15.p. Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. p., Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 7.prot. 2., 3., 4.p.
Juris Bārtulis: Vēstuli parakstījuši arī vairāki juristi. Interesanti, kādi ir viņu priekšstati par valsts varas zaru savstarpējām attiecībām un noziedzīga nodarījuma sastāvu.

Alnis Zaķis: Visi Latvijas nodokļu nemaksātāji, VKKF uc fondu tērētāji vienā sarakstā. Jā. diezgan bēdīgi ar mūsu valsti. Tātad arābu vīriešu kontrabandistes pretvalstiskā darbība,robežu pārkāpšana ir atbalstāma rīcība. Tātad antisemītisms ir pieņemams. Latvijas ebrejiem jāsāk baidīties
Ineta Butāne: Nevarētu būt, ka daļa no viņiem ir paši migranti un visi pasaules frīpalestīni? Varbūt pat pati Grēta? Nav jau teikts, ka tā ir Latvijas pilsoņu parakstīta vēstule.
Oļģerts Tipāns: Vēl atzīmējams, ka šo vēstuli reklamē (arī dodot saiti, kur to parakstīt) valsts pilnībā dotēts izdevums.
Olavs Cers: Ir visi parakstītāji nopublicēti @puarolv. Puse vai vairāk tepat X (Twitterī) visi redzēti un lasīti. Pārsvarā neizbrīna.
Anonīms: To vēstuli spamoja visur, kur vien iespējams. Pat medicīnas studentu whatsapp grupās.
Arnolds Zvejnieks: Pēc būtības ir izdarīts noziegums. Ja gribēja kādam palīdzēt, tad to varēja darīt robežas otrā pusē.
Zemītis: Parakstijuši visi varavīksnes karogu nēsātāji. Tātad tie,kuri tajās bēgļu valstīs no jumta lidotu vai karātavās šūpotos
Vita: Tā nav nekāda panaiva palīdzības sniegšana, bet nopietns (iespējams, mērķtiecīgi un sistemātiski organizēts) Valsts nodevības akts, te neglābs nekādi lētticīgo līdzgaudotāju paraksti.
Moše Eklons Šekelinskis: Tas sods ir reāli par maigu! Nodarboties ar cilvēku tirdzniecību un saņemt tikai 1.5 gadu cietumsodu ir stipri par maz!

Aivars Borovkovs: Šī vēstule ir vairāk nekā izcila vēstures liecība-dokuments, kas parāda:
- dažādu sabiedrības grupu un atsevišķu indivīdu attieksmi pret valsts pārvaldi, sabiedrisko kārtību un tiesiskumu.
- esošās politikas piekritēju attieksmi pret likumu un tiesu varu - savējie un svešie. Savējie drīkst!
- dominējošas politiskas pārliecības grupas (politiskā vara, to atbalstošas NVO, individuāli viedokļu līderi, pietuvināti mediji utml.) izpratni par valsts pārvaldi, tai skaitā, par tiesiskumu - ja valdošajiem un atbalstošajiem ir viedoklis, to jārespektē arī tiesai. Ierobežotas interešu grupas "tautvaldība".
- izpratnē par tiesiskumu - tieša politiska iejaukšanās tiesas darbā,
- arī justīcijas reputāciju - ka drīkst arī tā.
- valsts pārvaldes fiasko un mazspēja - valsts pārvaldes uzbūvi veidot tikai caur sodiem, nevis ar sapratni un kopēju vienošanos par kopēju, saprotamu un pieņemamu uzvedības modeli.
- neizpratne par tādu vidusslaiku reliktu soda veidu kā cietums. Kas tas ir 21.gadsimtā?
Esmu kategoriski PRET cietumu un personu izolēšanu no sabiedrības (izņemot gadījumus, ja tie fiziski apdraud apkārtējos). Ievai Raubišķo ir pārliecība un, gribas ticēt, laba griba, taču pārkāpts likums. Par to jāatbild, bet ne ar cietumu.
Mēģinām apkopot dažādus viedokļus par šo vēstuli, par notikumu, bet sociālos tīklos atbalstu vēstulei pagaidām neesam atraduši. Ja ir tādi ierakstiet, lūdzam dot ziņu Timenote.info - lai saglabātās vēstures liecības nebūtu vienpusējas.
Kaija Skujiņa: Ir. Burtniece teica, ka būtu pievienojusies. Kaža arī. Neparakstījis, jo raksta pats savējo. Bet vairums atbalstošo ir pilns. Kaut vai Vaivare Inese.
Heinrihs: Uz sašautā feikā policijas busiņa ar 46 Lukašenko sūtījumiem fona šis ir jauki.
Vajag ieviest atbrīvošanas no atbildības kritēriju
- 10 paraksti par noziegumu,
- 50 par vidēji smagu,
- 100 par smagu,200 par sevišķi smagu.
Ja par konkrēto personu, pietiktu, ja viens Lukašenko paraksta.
Andris Velps: Tātad 50k par lietas ierosināšanu un 200 paraksti lietas izbeigšanai? (saskaņā  ar Ņevzglingeitas nosauktiem tarifiem).
Vai kāds no valdības vai arī pati Evika Silina, vai tomēr kāds no Tieslietu ministrijas paskaidros, ka tiesistā valstī nav pieļaujams izdarīt spiedienu uz tiesu varu?
Es domāju, ka šo noklusēs un izliksies, ka viss ir ok. Itsevišķi valdības partijas Progresivie biedrs Eliina Pinto piedalās prettiesiskā spiediena izdarīšanā. Iedomājies, kas būtu ja viņa būtu prezidents...?
Roberts Ceruss: Cilvēks glābj Baltkrievu cilvēktirdzniecības upurus no mūsu robežsargu absolūtā pofigisma un pilda starptautiskās prasības, kas nodrošinātu arī tiesības mums kara gadījumā, un mums ir.. jāsoda šis cilvēks? Kā Baltkrievu upuri varēja rīkoties, lai Jūs būtu apmierināts?
Ainārs Brūvelis: Sensuālo konstrukciju pasaulē apmaldījies Latvijas neintelektuāļu "zieds" pret tiesiskumu un par noziegumu iztiesāšanas politizēšanu? Cerams, @edgarsrinkevics un @Valsts_drosiba nepieļaus šo spiedienu uz tiesiskumu un atbalstu RU hibrīdkaram realizēt...
Ilze Zvidriņa: Tad jau tādā stilā "pēc būtības un plašākā kontekstā" varētu izvērtēt lietu arī no Robežsardzes skatu punkta, kas tur katru dienu riskē ar veselību un dzīvību, un šī morālā pārākuma demonstrēšana apdraudējumu tikai palielināja, jo gan jau ziņa par šo atbalstīšanu aizgāja tālu.
Georgs Simpsons: Tos, kurus aizturēja Aizkraukles novadā, lūdzu atbrīvot uzreiz, viņi nopirka busiņu Krāslavas auto tirgū un pa ceļam uz Rīgu ieraudzīja nenoteiktu daudzumu cilvēku kurus paglāba no lietusgāzēm,kas iespējams būtu tajā Latvijas novadā tanī brīdī,un cilvēki iespējams būtu noslīkuši.
Mārtiņš Stabinģis: Ar balsojumu ANO Ģenerālajā asamblejā mēs pieprasām pārtraukt palestīniešu teritoriju okupāciju un aparteīdu, bet sarunās ar medijiem izliekamies, ka vēsture sākās 07.10.23., un nepasakām ne vārda par Izraēlas zvērībām. Ciniski, gļēvi un negodīgi.
Rihards Muciņš: Nav tādas ANO rezolūcijas, kas nosauktu Izraēlu par aparteīda valsti. Neeksistē.
Markus Rīva: Jāpiespēlē divām frontēm, lokālajai un starptautiskajai. Diemžēl lokāli diezgan bēdīga attieksme uz šo problēmu.
Valts Dambiņš: Interesanti sanāk- puiši, kas pirms pāris dienām viltotā policijas busā veda 46 migrantus tika aizturēti un uz viņiem šāva, ievainojot cilvēkus. Bet Latvijā ir 370 cilvēki, kuri parakstījušies, ka citas personas Raubiško identiska darbība ir cienījama.
Juris Polevskis: Komunisma rēgs klīst pa Eiropu, komunisma rēgs "progresīvisma" izskatā. Ieva Raubiško mūslaiku Latvijas Anžela Deivisa.
Maruta Riktere: Raubiško ir īpaša, izredzētā, uz viņu nekādi likumi neattiecas.
Ervins Krauklis: Bez projekta naudas nebūtu uzrakstījuši. "Šī vēstule ir sagatavota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalastu EEZ un Norvēģijas grantu programmā “Aktīvo iedzīvotāju fonds”"
MS: Tie ap 50% kurus atpazinu, barojas no SIF uc nodokļu naudas projektiem. Paredzu, pārējie arī nav uzņēmēji, zinātnieki un kkādas jel pievienotās vērtības radītaji…
Aida Rostoka: Tas būtu jāsauc par likuma varas pārkāpumu, jo tā ir brīdinājuma zīme, ka tiesiskums ir apdraudēts. Cilvēku kontrbandā apsūdzētie varēs atsaukties uz Raubiško gadījumu.
Iveta Kristjansone-Mazīte: Varbūt kāds uzrakstīs vēstuli, lai vērtē ne tikai Raubiško noziegumu un kaitējumu valstij, bet arī citu līdzdalībnieku atbildību? Un par to, ka prasītais sods par cilvēku kontrabandu ir par maigu? Es parakstītos.
Reinis Liepiņš: Neticami - zina un norāda vietu, kur imigranti nelegāli lai šķērso LV robežu -sūta to sīriešiem watsapp grupā -manipulē, melo Eiropas Cilvēktiesību tiesai. Redzams, ka viņa to nedara pirmo reizi, tā ir daļa no kāda atstrādāta cilvēku transporta tīkla.
Ukraiņu nesen likvidētās raķešu noliktavas bija Toropecā tikai 220 km no Latvijas robežas. Un tikmēr sīriešiem watsapp ir atrodamas koordinātes vietai, kur nelegāli šķērsot Latvijas robežu. Kā aizsardzības ministrs saka, tie galvenokārt ir vīrieši spēka gados.
Juris Vējš: 11 personām no vēstules parakstītājiem ir uzvārds Viņķelis, 2 personām uzvārds Raubiško. Ilze Viņķele parakstījusies pat divreiz. Kāda interesanta sagadīšanās, ka tieši šai ģimenei tā patīk apkalpot hibrīdkara migrantu ordas.