Carnikavā prettiesiski uzlikts dubultsods - 900 eiro par divu karogu iekāršanu vienā mastā

Ādažu novada pašvaldības policija Carnikavā, Ūdensrožu ielā 1 sodījusi Atmodas laika aktīvu dalībnieku Raimondu Garenčiku jau divreiz par divu - Latvijas un Ukrainas - karogu izkāršanu privātmājas pagalmā. Lietu skatījusi arī Ādažu novada pašvaldības Administratīvā komisija, kuras ieskatā pārkāpts Valsts karoga likums, jo vienā mastā esot iekārti divi – Latvijas un Ukrainas karogs.

Sodītāji, pašvaldības policija, nav ņēmusi vērā Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas atzinumu, ka likums nav pārkāpts (!).
Publiski savu viedokli paudusi arī šī likuma autore piekrīt, ka aizlieguma kārt vienā mastā vairākus karogus nav. 

Kā paskaidroja Raimonds Garenčiks, Ādažu pašvaldības policijas inspektors Jānis Dovmanis sācis burtiski vājāt par šiem karogiem, jo viņaprāt, esot notikusi klaja necieņas izrādīšana pret Latvijas valsts karogu. Tā policists esot izpratis likuma jēgu.

Garenčiks publiski ir paudis savu viedokli un proti:

"Tas karogs man tur jau stāv četrus gadus, tātad – Ukrainas karogs un Latvijas karogs. Latvijas karogs ir izvietots augšā, un Ukrainas karogs ir apakšā". Latvijas valsts karogs baltā mastā vienmēr plīvojis pieminētās adreses mājas pagalmā. Kopš 2021. gada zem Latvijas valsts simbola Raimonds, lai izrādītu atbalstu un solidaritāti par notiekošo, sācis izkārt citu valstu karogus.

 "Kad bija notikumi Baltkrievijā, kad Putins iesūtīja savu omonu, lai nomierinātu tos visus un sāktu nežēlīgi sist cilvēkus uz ielām... atceraties, ja? – kā solidaritāti es uzliku Baltkrievijas karogu toreiz arī," atminas vīrietis.

Kopš 2022. gada februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, Raimonds Garenčiks savu pilsonisko nostāju un atbalstu Ukrainas tautai arī izteica ar karogu. Mastā bijuši pat trīs karogi vienlaicīgi. Personas pilsoniskā pozīcija nav iepatikusies Ādažu novada pašvaldības policijai, kuras pārstāvji, izmantojot savas tiesības, diemžēl, prettiesiski, ir noteikusi savu uzvedības kārtību novadā. 

No Raimonda Garenčika paustā :

"Piebrauca klāt un tieši sāka tā kā fotografēt, un sieva pienāca klāt, prasīja, kas par lietu. Viņš saka – tad, kad jūs saņemsiet pavēsti, tad jūs sapratīsiet, kas par lietu. Tāda saruna. Parasti tā nedara. Parasti cilvēkam pasaka, ja kaut kas nav pareizi. Es saņēmu pavēsti, ka ir pārkāpts Valsts karoga likums!"

Pavēste saņemta, kurā norādīts Valsts karoga likuma pārkāpums. 
Garenčiks vērsās pēc konsultācijas un saņēma konkrētu un viennozīmīgu skaidrojumu no Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas - ja Latvijas karogs ir augšā, likums nav pārkāpts: 

"Ņemot vērā, ka mastā karogi ir izlikti vertikāli un Latvijas karogs ir augšgalā, kā pirmais, tad karoga likums nav pārkāpts".

2025.gada 7.augustā Garenčiks policijai esniedza Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Valsts protokola Trešā sekretāra Kristapa Gulbja skaidrojumu par Latvijas karoga likumu:
“Saskaņā ar Latvijas valsts karoga likumu, ja Latvijas karogs tiek izkārts mastā ar kādu citu valsts karogu, tad Latvijas  karogam jāatrodas kā pirmajam karogam līnijā. Ņemot vērā, ka mastā karogi ir izlikti vertikāli un Latvijas karogs ir augšgalā kā pirmais, tad karoga likums nav pārkāpts. Kā arī, kamēr abi valstu karogi ir vienādā izmērā, arī karoga likums nav pārkāpts”.

Ādažu novada Administratīvās komisijas amatpersonas, rupji pārkāpjot savas pilnvaras, prettiesiski ir uzņēmušās likuma tulkojumu un traktējuši pa savam, lai varētu izmantot savas tiesības sodīt, ko arī izdarījuši - par 2025.gada 16. jūlijā pašvaldības policijas fiksētajiem Raimonda īpašumā izkārtajiem karogiem viņam piemērots brīdinājums. 

Par notikušo sāka interesēties LTv 4.studijas žurnāliste Inese Supe.
Viņai Ādažu novada pašvaldības policijas priekšnieks Oskars Feldmanis izskaidroja: 
"Mēs pieņemam to, ka komisijas lēmums ir par to, ka persona ir veikusi administratīvo pārkāpumu, jo tomēr komisijā esot deviņi locekļi, kas šo lietu izskatīja un atzina, ka ir pārkāpums".

Acīmredzot, administratīvās komisijas veiktais likuma patvarīgais tulkojums un nelikumīgi uzliktais sods iedvesmoja policistus uz jauniem "varoņdarbiem", pildot dienestu it kā sabiedrības interesēs:
"Par cik minētā persona pārkāpumu turpināja, tad policijā ir vēl viens process par to, ka šādā veidā viņš izrāda necieņu pret valsts karogu, ka viņš nerespektēja komisijas lēmumu". 

"Ne Latvijas valsts karoga likumā, ne Ministru kabineta noteikumos Nr. 405 nav paredzēta atkāpe no likumā noteiktās protokolārās kārtības, ka Latvijas valsts karogus un citus karogus varētu izvietot vienu zem otra. Respektīvi, nekur nav noteikts, ka tie karogi var būt viens zem otra. Tāpēc mēs šāda veida pārkāpumu uzskatām par pārkāpumu," likumu LTV žurnālistei Inesei Supei skaidroja Ādažu novada Administratīvās komisijas priekšsēdētājs Jānis Veinbergs.

Ādažu pašvaldības policija, turpinot Raimondu "apciemot", uzlikusi jau divus naudassodus, un proti: 
Pat Ukrainas neatkarības dienā par Valsts karoga "likuma pārkāpšanu" viņam piemērots 200 eiro sods, vēlāk – 17. septembrī – jau 700 eiro sods. 

Ādažu administratīvās komisijas priekšsēdētājs (amatpersona) Jānis Veinbergs savā pozīcijā ir stingrs kā ienākuma nodoklis:
"Bet, ja mēs lasām likumu, mēs arī saprotam konkrētas normas, kā jāizvieto karogi, ja nav viens karogs, bet viņi ir vairāki. Komisijā lēmumu, teiksim, es arī nepieņemu vienbalsīgi. Mēs esam pieci cilvēki. Tajā skaitā arī ar juridiskajām izglītībām. Acīmredzot, mēs visi esam sapratuši šādi"

Ādažu pašvaldības Administratīvā komisija sastāvs:

• Komisijas priekšsēdētājs Jānis Veinbergs
• Komisijas priekšsēdētāja vietniece Edīte Kēlere
• Komisijas priekšsēdētāja vietniece Ilze Žīgure
• Komisijas locekle Elīna Klindžāne
• Komisijas locekle Aija Krieva
• Komisijas locekle Ieva Roze
• Komisijas locekle Liene Krūze
• Komisijas loceklis Toms Liepiņš
• Komisijas loceklis Halfors Krasts

Konkrētais prettiesiskais ​Lēmums pieņemts šādā sastāvā - 

• Jānis Veinbergs,
• Toms Liepiņš,
• Edīte Kēlere,
• Ilze Žīgure,
• Elīna Klindžāne.

Konflikta rezultātā Raimonda īpašumā tagad plīvo tikai Ukrainas karogs. 

"Es uzskatu, ka tā ir mana solidaritāte ar šo valsti. Es arī ik mēnesi ziedoju, ir summas, ko es ziedoju atbalstam Ukrainas. Tas ir mans atbalsts," teica Raimonds. 

Par Ādažu novada Administratīvās komisijas un pašvaldības policijas lēmumiem neizpratnē ir pat Latvijas valsts karoga likuma autore Sintija Stipre: 

"Neviens šobrīd spēkā esošais akts neaizliedz vienā mastā lietot divus, trīs vai piecus karogus. Nav tāda aizlieguma! ..
Latvijas valsts karogam ir garantēta visa pienācīgā cieņa. Tas tiek lietots baltā, perfektā karoga mastā, karogs ir tīrs, tas atbilst likuma prasībām – noteiktajām proporcijām, arī krāsas ir pareizas. Tas, ka mūsu karogs tiek lietots kopā ar citas valsts karogu – likums neaizliedz to darīt. ... Faktiski, ja mēs tik skrupulozi skatītos, tad puse no Latvijas iedzīvotājiem būtu jāsoda tikai tāpēc, ka viņi, varbūt policijas ieskatā, ne tādā veidā, ne tādā kārtībā tos karodziņus salikuši. Mēs nonākam līdz absurdam". 

Raimonds pašvaldības policijas lēmumus ir pārsūdzēja, savukārt jau pieminētais policijas priekšnieks Oskars Feldmanis solīja ņemt vērā informāciju, kuru saņēmis no "4. studijas".

Pēc intervijām, uzzinot, ka žurnālistes Inese Supe un Inese Vaikule gatavo sižetu 2025.gada 24. septembra raidījumam "4.studija", Ādažu pašvaldības policija 24.septembrī  plkst. 12:23 pieņēma Lēmumu  Nr. 21510000252425-2 :

"Par lēmuma atcelšanu un lietas izbeigšanu"
Vecākais Inspektors Ieva Oša konstatēja: 2025.g 24. augustā plkst. 17:30 Ādažu novada pašvaldības policijas amatpersona, patruļas laikā konstatējis nekustamo īpašumu ar kadastra numuru xxxxxx, Ūdensrožu iela 1, Carnikava, Ādažu novads, kur nekustamā īpašuma īpašnieks vai faktiskais valdītājs īpašuma teritorijā uz viena karoga masta izvietojis divus karogus (tai skaitā Latvijas valsts karogu).
Amatpersona norādījusi, ka: 2025. gada 15. jūlijā plkst. 20:37, šāds pārkāpums jau tika konstatēts un pēc procesa uzsākšanas viens karogs no masta tika noņemts, secināms, ka nesagaidot administratīvās komisijas lēmumu, kas paredzēta 26. augustā, mastā apzināti izvietoti divi karogi, kas uzskatāms par klajas necieņas izrādīšanu.
Noskaidrots nekustamā īpašuma īpašnieks - Raimonds Garenčiks....
Ņemot vērā augstākminēto, amatpersona pieņēma lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda piemērošanu Nr. 21510000252425, Raimondam Garenčikam piemērojot naudas sodu 200 EUR apmērā par Latvijas valsts karoga likuma 23.4 punkta prasību pārkāpumu.
Nepiekrītot lēmumam, 2025.gada 25.augustā R.Garenčiks iesniedzis Ādažu novada pašvaldības policijā sūdzību, kas reģistrēta ar Nr. ĀNPP/1-11/25/993. .....(izlaista kārtējā  copy paste bla bla bla vārdu virkne)
.... Iepazīstoties ar lietā esošajiem materiāliem, augstāka amatpersona konstatējusi, ka pie atbildības saucamajai personai nav tikusi dota likumā noteiktā iespēja sniegt savu paskaidrojumu saistībā ar pārkāpumu, tādējādi nav ievērotas pie atbildības saucamās personas tiesības, atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 41. panta 1.daļas 3.punktam.
Administratīvās atbildības likuma 30.pantā noteikts procesuālā taisnīguma princips, paredzot, ka amatpersona, augstāka amatpersona un tiesa, pieņemot nolēmumu, ievēro objektivitāti un dod procesa dalībniekiem pienācīgu iespēju izteikt savu viedokli un iesniegt pierādījumus.
Augstāka amatpersona atzīst, ka minētos principus amatpersona nav ievērojusi. Lietas izskatīšanas gaitā pārkāpēja Raimonda Garenčika paskaidrojumi un apsvērumi par lietas apstākļiem netika iegūti, tie netika vērtēti, līdz ar to tas varēja ietekmēt lietā pieņemto lēmumu, tādējādi uzskatāms, ka šajā lietā pieļautā administratīvā pārkāpuma procesa pamatprincipu neievērošana ir vērtējama kā būtisks pārkāpums.
Tā kā augstāka amatpersona atzīst, ka izskatāmajā lietā pieļautie pārkāpumi administratīvā pārkāpuma procesā ir būtiski, tad pastāv pietiekams pamats pārsūdzētā lēmuma atcelšanai un lietas izbeigšanai, nemaz nevērtējot notikuma faktiskos un tiesiskos apstākļus, personas vainīgumu un soda atbilstību.
Pārkāpumu pierāda lietas materiāls: · 2025-08-25 iesn PP Feldmanis lēmuma pārsūdzēšana.edoc. Tiesiskais pamats: Administratīvās atbildības likums: · 173.pants pirmā daļa 2.punkts Augstāka amatpersona, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, var pieņemt šādu lēmumu: atcelt lēmumu un izbeigt administratīvā pārkāpuma procesu.
Nolēma: 1. Atcelt lēmumu Nr. 21510000252425-1 Par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda piemērošanu.
2. Izbeigt administratīvā pārkāpuma procesu lietā Nr. 21510000252425.
3. Paziņot lēmumu: Pie atbildības saucamā persona RAIMONDS GARENČIKS,

It kā ir iestājies tiesiskums. Taču tas tikai tā sākumā šķiet, jo ir maldīgi. 
Redzams, ka lieta izbeigta nevis ar Raimonda Garenčika pilnībā reabilitējošu motivāciju, bet gan norādot, ka viņam sodītāji neesot bijuši devuši pietiekošu iespēju taisnoties  un pazemojoties lūgt piedošanu amatpersonu baram, kuras rupji aizskāra Raimonda Garenčika tiesības. Lēmums ir izbeigts par šķietamiem procesuāliem pārkāpumiem no policistu puses, bet ne reabilitējoši par Garenčiku, jo viņš arī šeit konsekventi tiek dēvēts par pārkāpēju, kurš bla bla bla ir atkārtoti necienīgi izturējies nevis pret Latvijas karogu, bet gan izrādījis pazemību pret sodītājiem. Varbūt vajag jaunu likumu par cieņas izrādīšanu tam, kuram ir vara un tiesības sodīt? Karogs šeit ir aizgājis tikai kā iegansts, kā visa sākums, no kura brīža ir jāsāk respektēt sodītājus.

Paliek atklāti jautājumi 

• kāda atbildība ir pašvaldības policistiem, kuri pretēji sabiedrības interesēm, apzināti pārsnieguši savas pilnvaras, ļaunprātīgi izmanotojot savu dienesta stāvokli?
• kāda atbildība ar sodīšanas funkcijām apveltītās Administratīvās komisijas locekļiem ?
• cik šis process ir izmaksājis - darba laiks (cik darba stundas, cik personām?), algas, tehniskais nodrošinājums utml.?
• Kāds sods tiks uzlikts Pašvaldības policijai, jo pie ēkas, kurā atrodas Ādažu novada pašvaldības policijas Carnikavas iecirknis, karogs plīvoja tikai vienā no diviem mastiem. Otrs bija atstāts tukšs. Un, kā skaidro Valsts karoga likuma autore Sintija Stipre, tas ir gana vērā ņemams Valsts karoga likuma pārkāpums kaut vai no ētikas puses. Par šo būs sods? No kuras amatpersonas šis sods tiks piedzīts?
• cik ir vēl šādu gadījumu, kad svarīgāka ir sodīšana, sevi izdevīgi tulkojot un piemērojot likumu?
• Vai reaģēs VARAM?

Šeit ir pārkāptas privātpersonas elementāras, Satversmē nostiprinātas, konstitucionālās tiesības.

Turpinot sekot notikumiem Carnikavā varētu likties, ka labiem kaimiņiem jābeidz ķildoties un konflikts jābeidz. Taču fakti liecina par ko citu.
Izrādās, ka te krājas kas vairāk. Faktiski, vienā konkrētā vietā ir sastopama klasiska korupcijas esence. Izskatās, ka ir kārtējais gadījums, kad atliek pilsonim parastajam kaut kāpēc neiepatikties kādam ierēdnim - seko pamatīga atriebības sāga. Pie kam, to var izdarīt ar pilnīgi likumīgiem varas instrumentiem, kas ir varneša rokās. Personu metodiski var iznīcināt. Te ir nopietns pamats runāt gan par sabiedrības interesēm, sodīšanas sērgu, kas kļuvusi par valstisku biznesu un mazā cilvēka, kam dota sodīšanas vaļa, varas eiforiju.

Jā. tik vienkārši. Ka tikai cilvēks! Pants, par ko sodīt, Latvijas tiesiskajā vidē atradīsies vienmēr. Par dažādām valsts pārvaldes prasmēm var strīdēties un diskutēt, taču sodu piemērošanas metodoloģija ir apgūta vairāk nekā izcili.
Pētot šo skandalozo gadījumu, veicām nelielu tiesību aktu analītisku pārskatu. Tas uzskatāmi raksturo Administratīvās patvaļas iespēju apjomu valstī kopumā, un proti - šobrīd valstī  ir:
- 158 tiesību subjekti, kas var uzlikt apgrūtinājumus nekustāmajam īpašumam,
- sodus var uzlikt valsts un pašvaldību iestādes, kurām tas noteikts attiecīgajos nozaru likumos (kopumā 139 likumi un MK noteikumi),
- pašvaldību saistošajos noteikumos (kopumā 498). 

Ādažu domes deputāts Imants Krastiņš :

Deputāts vēsta, ka Pašvaldības policisti "uzlika aci" uz konkrēto adresi jau 2025,gada 17.jūlijā, kad uzreiz tiek uzlikti 3 sodi:

1. par to, ka mauriņa stūrī dekoratīvās smilgas ir garākas par mauriņa zāli,
2. krūma zars pāri sētai atrodas 20 cm, tādējādi kādam traucējot,
3. jau aprakstītā karoga lieta ar diviem karogiem vienā mastā.

2025.gada 28,augustā pārkāpumus izskata Ādažu pašvaldības Administratīvo lietu komisija, bet pirms tam jau Raimonds Garenčiks vēršas pēc skaidrojuma LR Ārlietu ministrijā un saņem viennozīmīgu skaidrojumu - Likums pārkāpuma nav (kas apraksts augstāk). tāpēc
2025.gada 24.augustā, kas Ukrainas neatkarības diena, solidaritējoties ar to, mastā uzvelk abus karogus.
Tajā paša dienā ierodas Pašavaldibas policija un uzliek naudas sodu - 200 eiro.
2025.gada 25.augustā Raimonds Garenčiks dodas pie Ādažu domes priekšsēdētājas Karīnas Miķelsones (LRA) un lūdz pasargāt no PP amatpersonu vajāšanas. Teiktais tiek pieņemts zināšanai.
2025.gada 28.augustā notiek AK sēde, kura Raimondu Garenčiku brīdina par likuma pārkāpumu.
Uzskatot, ka jautājums ir atrisināts, karoga mastā paliek abi karogi.
2025.gada 5.septembrī atkal ierodas PP un uzliek sodu jau 700 eiro.
2025.gada 24.septembrī atnāk paziņojums, ka PP priekšnieks ir atcēlis 200 eiro sodu.
2025.gada 1.oktobrī AK atceļ savu lēmumu par soda uzlikšanu.

Advokāts Lauris Klagišs: Carnikavas karoga precedenta juridiskā analīze

 Tiesiskā valstī indivīda brīvība ir pamatvērtība, un valsts vai pašvaldības iestādēm ir pienākums rīkoties tikai un vienīgi likuma ietvaros. Nesenais gadījums Ādažu novada Carnikavā, kur iedzīvotājs tika sodīts ar naudas sodiem, kas sasniedza 700 eiro, par Latvijas un Ukrainas karogu izkāršanu vienā mastā savā privātīpašumā, ir kļuvis par satraucošu precedentu, kas demonstrē bīstamu administratīvo patvaļu un fundamentālu tiesību principu neievērošanu. 

      Mūsu birojs ir veicis šī gadījuma juridisko analīzi, un secinājumi ir viennozīmīgi: pašvaldības iestāžu rīcība ir bijusi ne tikai nesamērīga, bet arī juridiski nepamatota, pārkāpjot gan procesuālās, gan materiālās tiesību normas. 

       Lietas faktiskie apstākļi ir vienkārši. Iedzīvotājs Raimonds savā īpašumā četrus gadus turēja mastā Latvijas valsts karogu, zem tā novietojot Ukrainas karogu kā solidaritātes apliecinājumu. Šī rīcība, kas ilgu laiku netika apšaubīta, pēkšņi kļuva par iemeslu Ādažu novada pašvaldības policijas un Administratīvās komisijas represīvai rīcībai, kas rezultējās ar brīdinājumu un diviem secīgiem naudas sodiem – 200 eiro un 700 eiro apmērā. 

       Pašvaldības argumentācija balstījās uz apgalvojumu, ka normatīvajos aktos nav tieši paredzēta iespēja izvietot karogus vienu zem otra. Šī pozīcija atklāj fundamentālu juridisku kļūdu, kas ir šīs lietas pamatā.  

       Latvijas tiesību sistēmā pastāv skaidrs princips, kas attiecas uz privātpersonām: atļauts ir viss, kas nav ar likumu aizliegts. Savukārt uz valsts un pašvaldību iestādēm attiecas pretējs princips: atļauts ir tikai tas, kas ar likumu tieši noteikts.

       Ādažu novada Administratīvā komisija, argumentējot, ka "nekur nav noteikts, ka tie karogi var būt viens zem otra", ir kļūdaini piemērojusi publisko tiesību principu privātpersonai. Pareizai juridiskajai pieejai būtu bijis jāmeklē tiesību norma, kas šādu rīcību aizliedz. Latvijas valsts karoga likums un ar to saistītie normatīvie akti nesatur tiešu aizliegumu izvietot karogus vienā mastā vertikālā secībā. To ir apliecinājuši augstākā līmeņa eksperti:

       Ārlietu ministrija, atbildot uz iedzīvotāja jautājumu, sniedza skaidru atzinumu: "Ņemot vērā, ka mastā karogi ir izlikti vertikāli un Latvijas karogs ir augšgalā, kā pirmais, tad Karoga likums nav pārkāpts". 

       Latvijas valsts karoga likuma autore Sintija Stipre publiski apstiprināja, ka "neviens šobrīd spēkā esošais akts neaizliedz vienā mastā lietot divus, trīs vai piecus karogus" un ka par iespējamu etiķetes pārkāpumu likums sodus neparedz. 

       Ignorējot šos autoritatīvos skaidrojumus, pašvaldība ir rīkojusies pretēji likuma garam un mērķim, radot tiesību normu no nekā (ex nihilo). 

       Pat ja teorētiski pieņemtu, ka pastāv kāds pārkāpums, pašvaldības rīcība ir klajā pretrunā ar Administratīvā procesa likumā nostiprinātiem pamatprincipiem:

• Samērīguma princips: Sodu eskalācija līdz 700 eiro par rīcību, kas nerada nekādu kaitējumu sabiedrības interesēm un kuras mērķis ir paust patriotismu un solidaritāti, ir acīmredzami nesamērīga. Sankcijai ir jābūt adekvātai pārkāpuma būtībai, nevis jākalpo kā soda instruments par nepakļaušanos iestādes viedoklim. 
• Tiesiskās paļāvības princips: Persona rīkojās labticīgi, paļaujoties uz kompetentas valsts iestādes – Ārlietu ministrijas – sniegto skaidrojumu. Sodot personu par rīcību, kas saskaņā ar ministrijas atzinumu ir tiesiska, pašvaldība ir grauzusi uzticību valsts pārvaldei kopumā un radījusi tiesisko nenoteiktību. 
• Labas pārvaldības princips: Pašvaldības policijas sākotnējā izvairīgā un autoritatīvā komunikācija, atsakoties paskaidrot savas rīcības iemeslus, un vēlākā vēršanās uz sodīšanu, nevis preventīvu skaidrošanu, ir pretrunā ar labas pārvaldības standartiem.  

       Karoga izmantošana, lai paustu politisku atbalstu un solidaritāti, ir simboliska runa, ko aizsargā Latvijas Republikas Satversmes 100. pants. Jebkurš šīs brīvības ierobežojums ir pieļaujams tikai tad, ja tas ir noteikts ar likumu, tam ir leģitīms mērķis un tas ir samērīgs. Carnikavas gadījumā nav izpildīts neviens no šiem kritērijiem: ierobežojums nav noteikts ar likumu, un tas nav nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā, jo cieņa pret Latvijas karogu netika aizskarta.

       Ādažu novada pašvaldības rīcība ir radījusi bīstamu precedentu, kurā iestāde, balstoties uz kļūdainu un formālu likuma interpretāciju, nepamatoti soda iedzīvotāju par savas pilsoniskās pozīcijas paušanu. Šāda rīcība nevis veicina cieņu pret valsts simboliem, bet gan atsvešina pilsoņus un grauj tiesiskumu. Ironiskā kārtā, pašvaldības rīcības rezultātā Latvijas karogs no konkrētā īpašuma ir noņemts, un tajā plīvo tikai Ukrainas karogs – rezultāts, kas ir tieši pretējs valsts interesēm. 

       Mūsu birojs uzskata, ka šādi gadījumi ir jārisina ar vislielāko juridisko precizitāti, aizstāvot indivīda tiesības pret administratīvo patvaļu. Mēs esam gatavi sniegt juridisko palīdzību ikvienam, kurš saskaras ar līdzīgu iestāžu rīcību, lai nodrošinātu, ka tiesiskums un pamattiesības tiek ievērotas ne tikai uz papīra, bet arī ikdienas dzīvē.

Timenote.info neliels papildus komentārs

Kādreiz Andris Grūtups ir teicis - lai saprastu kādu lietu absurdumu, tās ir jānoved līdz farsam.

Carnikavas gadījums ir viens no "spožākiem" pēdējā laika farsa piemēriem. Tiesa, tas nav tik atklāti idiotisks kā sāga par Alumīniju cūku, bet tomēr. Spilgts un ar lielu uzmanību sabiedrībā.
Starpība tajā, ka Cūcības pētījumu apmaksāja sabiedrība no budžeta, Carnikavas - privātpersona.

Satraucoši, ka šādus ekscesus uzņem kā kaut ko abstraktu, publiku izklaidējošu.
Pūlim vajag arvien jaunas un jaunas izklaides, jo esošās apnīk.
Pūļa cilvēks vienmēr ir pārliecināts, ka citiem nodarīts kaitējums, ļaunums vai administratīva patvaļa viņu neskārs, jo tie "tur augšā" ir aizņemti ar kādu citu. Analīze, kā neatkarību un brīvību izkarojusi sabiedrība, varēja kļūt par spēcīgu nāciju un kuras indivīdi auga savā garīgumā, ir padarīta par manipulējamu pūli, noteikti ir atsevišķa pētījuma vērta. 

Mēs dzīvojam ļoti agresīvā laikā, kad ir nopietni mainījušās vērtības un izpratne par tām, kad sabiedrība ir pamatoti saniknota un tas atspoguļojas arī cilvēku uzvedībā un attiecībās ar līdzcilvēkiem. Ir vajadzīgas ļaunas izklaides.
Tas nenoliedzami skāris arī tiesiskuma jomu, jo tajā var rast arī likumīgus instrumentus, ka revanšeties par kaut ko neizdevušos savā dzīvē, pret līdzpilsoņiem. 

Tikai 35 gadus pēc neatkarības atgūšanas, kad tīk runāt par okupācijas jūgu, valstī ir izveidojies pamatīgas birokrātijas slānis, kuras balsts ir nostiprināts likumu, noteikumu, pavēļu, rīkojumu, instrukciju tonnās, kur dominējošais ir kļuvis sodīšanas princips. Nenobriedusi sabiedrība, kura morāli nav pieaugusi un nav gatava cieņpilnai brīvībai.

Sodīšana ir viens no totalitārisma instrumentiem, ar kuru būtu jāapietas ļoti uzmanīgi. Derdzīgi ir vērot un klausīties, kā bars ar politiķiem un ierēdņiem līksmo par jaunu cietumu, vienlaikus rīkojot ubagošanas akcijas, lai izglābtu kāda bērna dzīvību.

Zīmīgi, ka jebkuras izmaiņas likumos, arī ziņu raidījumos, tiek pieteiktas un pēc tam tiražētas saliktā teikumā, kur virsteikumā tiek paziņots ieviešamais jaunums, bet palīgteikumā - kāds sods par to, ja kāds nepiekrīt, nezin vai nesaprot. Skaidrojums, ka tas būtu sabiedrības interesēs, izpaliek, jo, diemžēl, nedemokrātiskā sabiedrībā tā ir kļuvusi par lieku greznību. Ir pašsaprotami, ka pietiek ar kājas pieciršanu vai dūres sitienu pa galdu - es tā gribu un tā būs. Aiz ekseļiem un paragrāfiem cilvēks ir pazudis sen.

Te izkristalizējas pirmais šī notikuma viens no atslēgas jēdzieniem -

sabiedrības intereses.

Aizstāvot indivīda tiesības pret administratīvo patvaļu, jāatgādina, ko pieminējis arī citētais advokāts: - 

joprojām vēl pastāv skaidrs princips, kas attiecas uz privātpersonām:
atļauts ir viss, kas nav ar likumu aizliegts.
Savukārt, uz valsts un pašvaldību iestādēm attiecas pretējs princips:
atļauts ir tikai tas, kas ar likumu tieši noteikts (atļauts).

Tiesību aktu analītisks pārskats atgādina, bet tas pamatīgi raksturo Administratīvās patvaļas iespējas, un proti - šobrīd valstī  ir
- 158 tiesību subjekti, kas var uzlikt apgrūtinājumus nekustāmajam īpašumam,
- sodus uzliek valsts un pašvaldību iestādes, kurām tas noteikts attiecīgajos nozaru likumos kā viens no darba instrumentiem:

• (kopumā 139 likumi un MK noteikumi)
• pašvaldību saistošajos noteikumos (kopumā 498).

Būtu interesanti papētīt, kādas ir proporcionālās attiecības starp tiem, kuri strādā, radot nodokļu naudu un tiem, kuri kontrolē, uzrauga, pārbauda, soda. Būtu interesanti zināt, kāds valstī kopumā ir to personu loks, kuri ir apveltīti ar varu - sodīt.

No labas pārvaldības viedokļa nebūtu pareizi dot tādas tiesības personām, par kuru kompetenci varētu būt kādas šaubas. Vēl jo vairāk, ja šīs šaubas ir izrādījušās pamatotas. Reputācijas vērtēšana, diemžēl, neaptver cilvēka psiholoģisko vērtējumu par prasmēm strādāt ar cilvēkiem. Atlases kritēriji pašvaldības policistu rindās, cik zināms, ir visai brīvā lidojumā.

Vēl kāds aspekts, kas noteikti būtu jāpiemin - sabiedrības vajadzības, kāda ir sabiedrībā valdošā noskaņa un pč kā ir pieprasījums. 
Mūsdienās dominē agresīva, neiecietīga komunikācija.

Atkal piemērs.
Publiskā telpā galvaspilsētā Rīgā regulāri ir iespēja vērot sabiedriskā transporta kontrolieru ordas, kuras nereti pavada 1-2 PP ekipāžas. Sveškauns. Viesu priekšā neizmērojama kauna sajūta, nespējot izskaidrot, kāpēc sabiedriskā transporta pasažieri ir tā jāpazemo. 
Te rodas jautājums ne tikai par ētiku un nesamērīgu varas demonstrāciju. Pamatā paliek tikai viens jautājums - cik tāds šovs izmaksā, cik ir biļetes pašizmaksa? Jautājums, vai var organizēt darbu savādāk ir ar skaidru atbildi - var.

Vēl piemērs ar ViVi (varbūt angļu manierē izrunājams kā Vai Vai) biļetēm - tai būtu jābūt vienīgajam apliecinājumam, ka persona ir apmaksājusi biļeti par vēlamo pakalpojumu. Jebkuras papildus procedūras un radītie šķēršļi (papildus autorizēšana, kaut kādu automātu, papildus skaidrojumu meklēšana utml.) - būtu saknē atzīstama par nepamatotu, pretlikumīgu un personas tiesības aizskarošu.
Vēl vairāk. Ja uz ielas nedarbojas stāvvietas apmaksas automāts - viss. Ja Tu esi slikts saimnieks un neesi to savedis darba kārtībā, bet gribi pelnīt - šajā posmā nekādas maksas nav, jo neesi nodrošinājis savu darba vietu!

Justīcijā, diemžēl, ir aizmirsts princips, ka visi šie ir arī civiltiesiski darījumi, kuros ir 2 puses, kas pie normālas tiesiskas kārtības paredz pušu vienlīdzību jeb paritāti. Šis princips ir aizmirsts, jo ļoti publiskā vidē visbiežāk ir dominējošā puse, kura otrai uzspiež savus noteikumus līguma veidā. Tos kādreiz pamatoti sauca par paverdzinošiem līgumiem. Starp citu, arī likums ir sava veida sabiedriska vienošanās par tiesisku kārtību, kurā sabiedrība vairāk vai mazāk sarežģītā valsts pārvaldes procesā par kaut ko ir vienojusies. Piemēram, CSN - brauksim pa ceļa labo pusi, ievērosim virkni zīmes un ikvienam CS dalībniekam tas kļūst ne tikai par obligātu pienākumu, bet ir arī tiesības paļauties, ka citi arī to ievēros. Pēdējais faktors atkal ne vienmēr gūst ievērību.

Pie agresijas pierod. Globālā mērogā arī karš ir šausmas tikai pirmajās pāris trīs dienās, pēc tam tā ir statistika; cipari, kurus var ikdienā apzināt.

Runājot par Carnikavu un citiem administratīvās patvaļas gadījumiem, ir jārunā par vēl vienu atslēgas jēdzieniem - un tā ir Vara.

Vara 

Ļaunprātīga varas izmantošana un varas pārsniegšana ir situācijas, kad persona vai institūcija, kurai piešķirta rīcības vara (politiskā, administratīvā vai cita veida), to izmanto neētiski, nelikumīgi vai savtīgās interesēs, ignorējot sabiedrības labumu vai noteiktos pienākumus. Tā var būt arī bezdarbība.

Konteikstā ar notikušo administratīvo patvaļu, savukārt, ir redzams "varas reibonis"  - tēlains apzīmējums, kas raksturo stāvokli, kad vara padara cilvēku augstprātīgu, pašpārliecinātu vai bezatbildīgu, liekot aizmirst robežas un pienākumus. Sabiedrības interesēm var nodarīt kaitējumu arī leģitīmi izmantojot tiesības. Bieži redzam, ka birokrāts darbojas ar “fotorobota smadzenēm”, neizmantojot ne kripatas intelekta, lai vērtētu situāciju un apstākļus.

Ļaunprātīga varas izmantošana ir korupcija vistiešākajā veidā - ļaunprātīga, prettiesiska piešķirtās varas izmantošana (darbība vai bezdarbība).

Diemžēl, mūsu tiesību piemērošanas praksē korupcijas jēdziens ir nonivelēts līdz kukuļošanas apkarošanai, visbiežāk vēl šaurāk - tā ir tikai kukuļdošana, kas visbiežāk ir personas pretlikumīga reakcija uz amatpersonas koruptīvām darbībām. Te vēl kāda salīdzinoša atkāpe. Krimināltiesībās ir zināms termins - nepieciešamās aizstāvības robežu pārkāpšana. Kukuļošanas institūta viens no veidiem ir kukuļdošana. Jāsaka nepopulārs formulējums, kas noteikti atšķiras no likumā noteiktā. 
Kukuļdošana - visbiežāk ir personas nelikumīga reakcija uz Korupciju.Tas nozīmē - kukuļdošana visbiežāk ir personas nesamērīga (nelikumīga un krimināli sodāma) reakcija uz kādu savu tiesību aizskārumu. 

Aforisms, kā domas koncentrāts, tostarp arī iedod korupcijas raksturojumu:
- es jums saku pienāciet rīt, bet jūs visu laiku nāciet šodien,
- ierēdnim neko nemaksā laiks, tā vilcināšana….. (izgāju uz 5 minūtēm, būšu pēc stundas). Alga nemainīga. 
- birokrātu interesē process, subjektu - rezultāts. (ne velti tiesībās ir paredzēts kādiem procesiem noteikt laikus, termiņus, arī noilgumus)

Varas reibonis - psiholoģisks stāvoklis, kad vara izraisa eiforijas pilnu stāvokli un pašpārliecinātību par savu īpašo stāvokli sabiedrībā vai realitātes izkropļojumu, liekot personai justies neaizskaramai vai pārākai, un arī par savu nesodāmību.
Sava pārākuma apziņa par citiem ir pirmais solis nedemokrātisku un totalitāru grupu izveidē, kuras agri vai vēlu mēģina uzurpēt politisku varu.

Vara tiek izmantota, lai gūtu kādu labumu? Darbība apzināti bijusi virzīta uz karoga īpašnieka politiskās un vārda brīvības apspiešanu un ierobežošanu. Un vara šajā konkrētajā gadījumā izmantota ir pretēji sabiedrības interesēm, tā īstenota netaisnīgiem un nesamērīgiem mērķiem. 

Būtu jārunā arī empātiju un situācijas izpratni. Nezinu, kādi ir policistu un administratīvās komisijas ienākumi, bet … manuprāt, 200 + 700 eiro vienkāršiem cilvēkiem  ir ļoti liela naudas summa. Vai ir bijis kaitējums un, ja pat tas būtu tiešām būtu pārkāpums, uzliktais sods ir samērīgs? Soda lielums ir liels pat valsts sektorā esošajiem, kuri bauda valsts aparātā neprātīgi uzblīdušās algas.

Notikušais viennozīmīgi neveicina tiesiskuma apziņu sabiedrībā.

Liels likumu daudzums nepalielina tiesisku kārtību, tāpat kā saražotu juridisko doktoru īpatsvara palielinājums uz vienu kvadrātmetru.
Jāatceras, ka ikviens tiesību ierobežojums vai sodīšanas iespēja ir nopietns korupcijas risks.

rakstam izmantoti Latvijas Televīzijas raidījuma "4. studija" un citi avoti.