Medija ombuda Atzinums par dziesmas “Alumīnija cūka”

2025. gada 5. septembrī Latvijas sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds Edmunds Apsalons (turpmāk tekstā – ombuds) saņēma Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (turpmāk – NEPLP) vēstuli Nr. 124/3-2 “Par informācijas pārsūtīšanu”, ar kuru NEPLP informēja ombudu par saņemto [..] (turpmāk – Iesniedzējs) sūdzību (turpmāk – Sūdzība) par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa VSIA “Latvijas Sabiedriskais medijs” programmā “LTV1” izplatīto grupas “Labvēlīgais Tips” dziesmu “Alumīnija cūka” (turpmāk ‒ Dziesma), kura, Iesniedzēja ieskatā, ir tāda, kura mudina uz seksuālām attiecībām ar mazgadīgo, līdz ar to Dziesmu, Iesniedzēja ieskatā, ir jāaizliedz izplatīt. [visi izcēlumi NEPLP vēstules tekstā, kurā tiek citēts Iesniedzējs, mani – E.A]

NEPLP lūdza ombudu savas kompetences ietvaros izvērtēt Sūdzību un sniegt atbildi. Ņemot vērā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma (turpmāk – SEPLPL) 18. panta pirmajā daļā noteikto ombuda kompetenci pārraudzīt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu sniegto pakalpojumu atbilstību šā likuma 1. pantā noteiktajam mērķim un 3. pantā noteiktajiem sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības pamatprincipiem, sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ētikas kodeksiem un redakcionālajām vadlīnijām, un pēc savas iniciatīvas vai uz personu iesniegumu pamata sniegt atzinumus par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un pakalpojumu atbilstību minētajiem dokumentiem, ombuds nolēma veidot atzinumu par Dziesmas (tās video vai audio versijās) iekļaušanas LSM saturā atbilstību SEPLP 3. panta trešajā daļā izteiktajam sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības pamatprincipam, kas nosaka, ka Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi savas programmas un pakalpojumus veido atbilstoši augstām ētikas un kvalitātes prasībām [..], 2 kā arī VSIA “Latvijas Sabiedriskais medijs” (turpmāk – LSM) Redakcionālajās vadlīnijās noteiktajai LSM misijai strādāt sabiedrības interesēs, pēc augstākajiem profesionālajiem standartiem veidojot programmas un cita veida saturu, kas, cita starpā, nosaka LSM pienākumu, veidojot saturu, ievērot sabiedrībā pastāvošās morāles normas. Lai arī Dziesma nav LSM veidota satura vienība, līdz ar tās iekļaušanu LSM veidoto programmās tā kļūst par sabiedriskā medija saturu un, kā to nosaka Redakcionālās vadlīnijas, profesionālo principu prasības attiecas uz visu LSM veidoto saturu.

Ombuda kompetencē nav vērtēt Dziesmas saturu, bet gan izvērtēt redakcionālā lēmuma – iekļaut Dziesmu LSM saturā – atbilstību LSM satura veidošanu regulējošajām prasībām. Lai izskatītu Iesniegumu, ombuds no 2025. gada 5. septembra līdz 2025. gada 19. septembrim: 1) iepazinās ar NEPLP vēstulei Nr. 124/3-2 “Par informācijas pārsūtīšanu” pievienoto Iesniedzēja Sūdzību, kurā ir ietverta Iesniedzēja sarakste ar LSM; 2) iepazinās ar Dziesmas teksta saturu; Skat. izmantojot zemāk norādīto tīmekļa vietnes saiti: https://ej.uz/bvpd. 3) konsultējās ar Latvijas populārās mūzikas ekspertiem. Izvērtējot Sūdzību, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds Edmunds Apsalons konstatē:

[1] Dziesma ir latviešu populārās mūzikas grupas “Labvēlīgais tips” 1995. gada 1. aprīlī iznākušā debijas albuma “Alumīnija cūka” tituldziesma, kas 2018. gadā “Radio SWH” organizētajā tautas balsojumā “Visu laiku labākās simtgades dziesmas” tika novērtēta kā 95. populārākā dziesma Latvijā (skat. izmantojot tīmekļa vietnes saiti: https://lv.wikipedia.org/wiki/LVtop100_aptauja).
Albuma izdevēja “Izdevniecības MicRec” mājaslapā par albumu ir lasāma šāda informācija: Pirmais un viens no populārākajiem grupas albumiem. 1995. gada 1. aprīlis - šis debijas albums ilgu laiku turas vispieprasītāko skaņu ierakstu pašā virsotnē. Rezultātā tas tiek atzīts par populārāko 1995. gada firmā "Mikrofons" izdoto albumu. Sakarā ar albuma desmito gadadienu tas ir no jauna pārizdots. [..] Vēl tikai jāpiebilst, ka šis ieraksts iespējams ir pats, pats piratizētākais jeb visvairāk nelegāli pavairotais ieraksts latviešu mūzikas vēsturē [..]. (Skat. izmantojot tīmekļa vietnes saiti: https://www.micrec.lv/lv/ieraksts/aluminija-cuka) Lai arī ombudam pieejamajā Sūdzības tekstā nav norādīts konkrētais Dziesmas izplatīšanas fakts LSM programmās un pakalpojumos, ombuds pieņem, ka Dziesma pēdējo trīsdesmit gadu laikā 3 LSM programmās un pakalpojumos ir tikusi iekļauta neskaitāmas reizes šī vārda burtiskajā nozīmē.
Piemēram, 2024. gada 4. jūnijā albumam “Alumīnija cūka” bija veltīts LSM Radio programmas “NABA” raidījuma “Zibens pa dibenu” epizode #306: “Labvēlīgais Tips – albums “Alumīnija Cūka” (1995)”. (Skat. izmantojot tīmekļa vietnes saiti: https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-padibenu/-306-labveligais-tips-albums-aluminija-cuka-1995.a192890)
Līdz ar to ir jākonstatē, ka runa ir par ļoti populāru, lielākajai Latvijas sabiedrības daļai zināmu skaņdarbu, kurš ir uzskatāms par muzikālās grupas “Labvēlīgais tips” vienu no atpazīstamākajiem hitiem (populāru, daudz pieprasītu un bieži atskaņotu dziesmu – “grāvēju”).

[2] Kā dziesmas teksta autors avotos visbiežāk tiek norādīta mūzikas grupa “Labvēlīgais tips” vai retāk – divi tās dalībnieki – Andris Freidenfelds un Ģirts Lūsis (Skat. izmantojot tīmekļa vietnes saiti: http://www.dziesmuteksti.lv/print.php?SongID=2352). Atzinuma veidošanas nolūkiem lietderīgi ir iepazīties ar pilno Dziesmas tekstu, kurā ombuds ir izcēlis tās rindas, kuras tiks detalizēti analizētas atzinuma secinājumu daļā:
[1] Tu nesaki jā, Vai gribi pasēdēt divatā.
Tu nesaki nē, Vai gribi palikt vienatnē.

[2] Un neskan telefona zvans,
Un nesaprast to man,
Ko tāda jauna meitene jūt.
Man jau trīsdesmit,
Tev tik piecpadsmit,
Bet tu saki man varbūt.

[3] Tu nesaki jā,
Ja miegs tev nenāk vakarā.
Tu nesaki nē,
Ja pamostos es pagaldē.

[4] Es tikai vienkāršs lauku zēns,
Un nesaprast to man,
Ko tāda veca tantiņa jūt.
Man tik trīsdesmit,
Tev jau sešdesmit,
Tomēr saki man varbūt.

[5] Tu esi alumīnija cūka!
Kad pienāks diena, kad dejosim?
Tu esi alumīnija cūka!
Kad pienāks nakts, kad mēs mīlēsim?
Tu esi alumīnija cūka!
Mīļā, es zinu, ka tev nav sirds,
Tas nevar vairs tā tik ļoti vilkties garumā.

Iesniedzējs savā Sūdzībā norāda, ka Dziesmā izskan [..] 15 gadīgas meitenes mudināšana uz mīlēšanos [..], ka [..] pēc likuma tā ir mudināšana uz seksuālām attiecībām ar mazgadīgo [..], ka LSM televīzijas programma “Latvijas Televīzija” izplata [..] mazgadīgo pavedinošu saturu [visi izcēlumi citētajā Sūdzības tekstā mani – E.A.].

Ombuds pieņem, ka šādus mudinājumus Iesniedzējs ir nolasījis Dziesmas teksta otrajā daļā, kurā norādīta vecuma atšķirība starp teksta lirisko varoni un viņa romantisko jūtu objektu. 4 Izvērtējot konstatēto, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds Edmunds Apsalons secina:

[3] Lai arī šī atzinuma ievadā tika norādīts, ka ombuda kompetencē nav vērtēt Dziesmas saturu, bet vienīgi un tikai redakcionālo lēmumu – iekļaut Dziesmu LSM saturā, tomēr jāņem vērā, ka šī redakcionālā lēmuma pamatā ir noteikts dziesmas satura izvērtējums (kā arī, protams, Dziesmas publiskošanas mērķa un konkrēta publiskošana konteksta apsvērumi, kas šajā atzinumā netiks vērtēti, jo runa nav par konkrētiem Dziesmas pārraidīšanas gadījumiem, bet gan par Dziesmas iekļaušanu LSM saturā kopumā). Līdz ar to ombudam ir jāizvērtē tas, vai, pieņemot redakcionālo lēmumu par Dziesmas iekļaušanu LSM saturā, tika izvērtēti Iesniedzēja izteiktie apsvērumi, ka Dziesmā izskan nepilngadīgas personas mudināšana uz seksuālām attiecībām, uz kuru kā sociāli neakceptējamu rīcību norāda Dziesmas tekstā izteiktā vecuma atšķirība starp lirisko varoni (trīsdesmit) un romantisko jūtu objektu (piecpadsmit).

Šajā analīzē ir jāņem vērā dzejas kā daiļliteratūras veida un dzejoļa kā literāra teksta specifika. No vienas puses, šim tekstam kā jebkuram tekstam, protams, ir sava burtiskā (tiešā, nepārnestā), attēlojošā nozīme, kuru veido tajā lietoto vārdu aprakstošās nozīmes un tekstā veidotās saistības starp tām (kā objektīvo attiecību atainojums starp lietām, kas ar šiem vārdiem tiek apzīmētas). No otras puses, šis teksts ir iecerēts nevis tam, lai sniegtu maksimāli objektīvu kāda notikuma aprakstu, bet gan, lai izteiktu tā autora subjektīvu pārdzīvojumu. Tādējādi šim specifiskajam teksta veidam ir gan aprakstoša nozīme, gan intensionāla jēga kā autora emocionālās attieksmes, pārdzīvojuma izpausme, bet dzejas kā daiļliteratūras specifika ir tā, ka teksta intensionālā jēga tajā ir pārliecinoši dominējoša pār aprakstošo nozīmi, kas skaidro sakāpinātu mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu, tēlainības, intonāciju, kā arī intensīvu retorisko paņēmienu lietojumu dzejā, kas būtu neatbilstoši, piemēram, lietišķos tekstos.

Apgūstot dzejas kā daiļliteratūras veida tradīciju, tās recipientam vienlaikus veidojas noturīgs ieradums saskarsmē ar dzeju koncentrēties uz tās intensionālo jēgu, kā arī spēja līdzpārdzīvot dzejā izteiktajam liriskā tēla pārdzīvojumam. Šim nolūkam dzejas tradīcijas apguve ir skolu programmu neatņemama sastāvdaļa, jo tā ne tikai pilnveido prasmi daudzveidīgi lietot valodu, bet arī veicina līdzi jušanas, iejušanās un iejūtības attieksmes veidošanos. Neiekļaujoties dzejas lietošanas tradīcijā vai nepārvaldot to, dzejas tekstus ir iespējams uztvert vienīgi un tikai burtiskajā (tiešajā, nepārnestajā) – aprakstošajā nozīmē, kas nereti rada pārpratumus kā pretrunu starp to, ko dzejas autors ir pateicis (teksta nozīme) un ko viņš ar to ir vēlējies teikt (teksta jēga). Turklāt ir jāņem vērā, ka dzejiskā teksta jēgas uztvere ir radošs un konstruējošs process, kā jēgas 5 subjektīva interpretācija. Šī interpretācija, no vienas puses, balstās recipienta līdzšinējā pieredzē, ko veido viņa zināšanas, izpratne, uzskati, pārliecības, vērtību priekšstati.

Šādā nozīmē var teikt, ka dzejas teksta interpretācija ir “biogrāfiska”, bet, tā kā cilvēku pieredzes (“biogrāfijas”) atšķiras, tad arī interpretācijas rezultāti ir atšķirīgi – vienu un to pašu tekstu var saprast dažādi. No otras puses, interpretācijas rezultātu nosaka arī recipienta motivācija – kādēļ teksts tiek interpretēts – kādam nolūkam, mērķim. Interpretēšanas mērķu atšķirība arī nosaka šajā procesā gūto rezultātu atšķirības – saprotot tekstu tā, kā vēlas to saprast. Vienlaicīgi kādai vienai no daudzajām subjektīvajām interpretācijām ir potenciāls kļūt par intersubjektīvu, sabiedrībā dominējošu interpretāciju, kura pretendē uz “pareizo” veidu, kā šo tekstu saprast. Vai nu šī dominējošā interpretācija kā sava veida teksta saprašanas “naratīvs” tiek apgūta mācīšanās procesā (teksta jēga tiek iemācīta), vai arī tā izveidojas pašorganizētā (autonomā, pašvadītā) veidā kā sabiedrības vairākuma pieredzes un motivācijas izpausme, proti, vienojošā teksta jēgas interpretācija balstās sabiedrību vienojošajā pieredzē un vienādajos konkrētā teksta interpretācijas mērķos. Šādā gadījumā teksta intensionālā jēga kļūst “pašsaprotama” un neprasa atkārtotu un patstāvīgu refleksiju, katrreiz nonākot aktuālajā saskarsmē ar tekstu.

Pieņemot, ka Dziesmas teksts nav iekļauts skolu mācību programmās, ombuds pieļauj, ka tās intensionālās jēgas saprašanas tradīcija trīsdesmit gadu laikā ir izveidojusies tieši šādā pašvadītā veidā, un redakcionālais lēmums par Dziesmas iekļaušanu LSM saturā ir balstījies pastāvošajā Dziesmas teksta jēgas interpretācijas tradīcijā. Līdz ar to svarīgi ir noskaidrot, kāda varētu būt ierastā, sabiedrības akceptētā izpratne par Dziesmas teksta jēgu.

Būtiski, ka ierastā izpratne nenorāda ne uz Dziesmas teksta “pareizo”, ne uz “patieso” jēgu, kā arī tas, ka tā var pilnībā atšķirties no teksta autora sākotnējās ieceres, kuru ne vienmēr ir iespējams restaurēt pēc trīsdesmit gadu noilguma, jo autors savus tekstus mēdz pārinterpretēt, balstoties konkrētajā izpratnes kontekstā, kas šo gadu laikā, protams, var mainīties.

[4] Dziesmas teksta liriskais tēls ir vienkāršs lauku zēns, un Dziesma vēsta par viņa centieniem izveidot romantiskas attiecības ar pretējā dzimuma personu, kuras nosaukšanai tiek lietots apzīmējums alumīnija cūka. Ņemot vērā Dziesmas autoru vairākkārtēji teikto (piemēram, skatīt tīmekļa vietnes saiti:
https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-306-labveligais-tips-albums-aluminija-cuka1995.a192890), ka apzīmējums alumīnija cūka tika izvēlēts kā ironisks pretstatījums Dziesmas tapšanas brīdī jaundibinātas grupas Dzelzs vilks izvēlētajam nosaukumam, šī atzinuma kontekstā izvēlētais romantisko jūtu objekta apzīmējums nav nozīmīgs, bet raksturo Dziesmas autoru tendenci uz pretnostatījumiem, kura ir relevanta Dziesmas teksta intensionālās jēgas noteikšanai.

Iespējamā interpretācija Dziesmas teksta jēgai, kuru ombuds verificēja konfrontējot to ar vairāku 6 nejauši izvēlētu respondentu izpratni par Dziesmas jēgu, varētu būt šāda: Dziesmas teksta liriskais tēls – vienkāršais lauku zēns – vēsta par savām romantiskajām jūtām pret kādu meiteni, kuras nav rezultējušās ar attiecību izveidošanu, proti, tas ir stāsts par “nelaimīgu mīlestību” kā nespēju izveidot attiecības (šajā gadījumā) ar pretējā dzimuma pārstāvi. Dziesmas teksts ļauj saprast, ka pirmie neveiksmīgie tuvināšanās mēģinājumi ir bijuši agrā jaunībā, kas varētu būt romantizētas “pirmās mīlestības” izpausme, kura pārsvarā gadījumu ir nelaimīga. Parasti šādas jūtas rodas pubertātes periodā, un to objekts visbiežāk ir savas klases simpātiskākā meitene (heteroseksuālu jauno vīriešu gadījumā).

Tas skaidro, kāpēc vecuma apzīmēšanai ir izvēlēts gadu skaitlis piecpadsmit. Gadu skaitļa izvēlei varētu būt arī daudz prozaiskāks pamatojums saistībā ar dzejoļa ritmu, kas pieprasa trīszilbīga vārda lietojumu. Loģiskākā izvēle – sešpadsmit – Dziesmas autoriem nebija izmantojama, jo Dziesmas tapšanas laikā savu renesansi piedzīvoja visiem labi zināmā un populārā Aivara Zaltāna dziesma “Vai tu mīlēsi, kad man vairs nebūs sešpadsmit?” Olgas Rajeckas izpildījumā (šim atzinumam saistošs ir fakts, ka Aivars Zaltāns šo dziesmu sarakstīja piecpadsmit gadu vecumā, veltot to kādai savas skolas meitenei). Līdz ar to no visiem pieejamajiem padsmitgadnieku vecumiem tika izvēlēts trīszilbīgais piecpadsmit.

Dziesmas otrās daļas vēstījums izskan jau no trīsdesmitgadnieka pozīcijām (aptuvenais Dziesmas autoru vecums tās tapšanas laikā), un liecina par to, ka liriskais varonis joprojām dzīvo savās nepiepildītajās jūtās pret skolas gadu mīlestību, proti, šīs jūtas viņam vēl arvien ir aktuāla, nevis pagātnes pieredze. Nav pārsteidzoši, ka liriskā varoņa atmiņās šo jūtu objektam ir piecpadsmit gadu, jo pirmo romantisko jūtu objekti saglabājas atmiņās savā pagātnes veidolā.

Savukārt Dziesmas ceturtajā daļā kā jaunības mīlestības objekta vecums tiek nosaukts sešdesmit, kas ļauj pieņemt, ka liriskais varonis arī ir sasniedzis šo cienījamo vecumu, bet jūtas, protams, kā trīsdesmitgadnieks. Tādējādi visu dziesmu caurvij “nelaimīgas mīlestības” motīvs, un tas ir vēstījums par neprasmi veidot romantiskas attiecības, par to, ka, visticamāk, liriskā varoņa jūtu objekts pat nav nojautis par šādu jūtu pastāvēšanu no liriskā varoņa puses. Par neatbildēšanu uz liriskā varoņa jūtām liecina Dziesmas piektajā daļā uzdotie retoriskie jautājumi: Kad pienāks diena, kad dejosim? Kad pienāks nakts, kad mēs mīlēsim? Tādējādi ir jāsecina, ka tas nekad nav noticis. Šie jautājumi noslēdzas ar rezignāciju:

Tas nevar vairs tā tik ļoti vilkties garumā, vainojot neatsaucībā, protams, pretējo pusi – Mīļā, es zinu, ka tev nav sirds – kas spilgti raksturo liriskā varoņa “nepieaugšanu” un pusaudža pozīcijai raksturīgu “upura” lomas ieņemšanu. Jāņem vērā, ka šāds dialogs ar mīlestības objektu 7 ir nevis reālu sarunu ar romantisko jūtu objektu pieraksts, bet gan liriskā varoņa iekšējais dialogs pašam ar sevi visas dzīves garumā. Tādējādi ir jāsecina, ka dziesma ir par emocionāli traumatisku pieredzi, kuru, šķietami, iegūst katrs pusaudzis, un kura visbiežāk tiek pārvarēta pieaugšanas procesā. Taču tās neatņemama sastāvdaļa ir attiecību veidošanas veiksmes un neveiksmes.

Tie indivīdi, kas nespēj šo traumu pārvarēt, visu savu dzīvi turpina dzīvot pusaudzības stadijā, nekad nekļūstot “pieauguši”, turpinot izsapņot savus jaunības sapņus. Iespējams, tas ir arī viens no būtiskiem faktoriem, kas nosaka pievēršanos populārās mūzikas žanram kā profesijai. No vienas puses – “puisim ar ģitāru” ir labākas izredzes gūt ievērību no pretējā dzimuma pārstāvēm, bet, no otras puses – savu romantisko jūtu sublimācija ir spēcīgs jaunrades avots.

Pārskatot pagājušā gadsimta populārās mūzikas dziesmu tekstu burtiskās (tiešās, nepārnestās) nozīmes, būtu jāaizliedz kāda trešdaļa no tām, jo tie, šķietami, vēsta par romantiskām un seksuālām attiecībām ar nepilngadīgām personām. Piemēram, burtiski iztulkojot tādās dziesmas kā

• Brūsa Springstīna (Bruce Springsteen) “I’m On Fire”,
• Billija Aidola (Billy Idol) “Sweet Sixteen”
• The Police “Dont Stand So Close To Me”,
• Ringo Stāra (Ringo Starr) “You’re 16”,
• The Rolling Stones “Stray Cat Blues”,
• Džordža Maikla (George Michael) “Father Figure”,
• ABBA “Does Your Mother Knows”,
• ZZ Top “Francine”, un vēl, protams, neskaitāmās citās, var saklausīt norādes uz romantiskām attiecībām ar nepilngadīgām personām (otra trešdaļa pagājušā gadsimta populāro dziesmu, savukārt, būtu jāaizliedz saistībā ar tajās saklausāmām norādēm uz alkohola un psihotropo vielu lietošanu).

Taču tas viss ir saklausāms tikai, ja izpildās nosacījums, ka uztvere tiek virzīta teksta burtiskajā, aprakstošajā līmenī, kā arī, ja pastāv tam atbilstoša motivācija – saprast šos tekstus tieši šādā veidā. Savukārt šo dziesmu intensionālā jēga ir meklējama to autoru traumatiskās pieredzes izklāstā, kas ne tikai noteica viņu pievēršanos mūzikai, bet joprojām kalpo par radošās darbības avotu. Iepriekš izklāstītā Dziesmas intensionālā satura interpretācija, protams, nav vienīgā iespējamā un tai var arī nebūt nekāda sakara ar Dziesmas autoru sākotnējo ieceri.

Ombuds pieļauj arī tādu iespēju, ka Dziesmas autori sākotnēji tekstam nav piešķīruši kādu dziļāku jēgu, vienīgi spēlējušies ar pretstatiem “alumīnija cūka – dzelzs vilks”, “piecpadsmit – trīsdesmit”, “trīsdesmit – sešdesmit” muzikālajai grupai “Labvēlīgais tips” raksturīgajā humora, ironiskajā un pat sarkastiskajā manierē, proti, Dziesmas dziļākā jēga ir tajā, ka tai nav nekādas jēgas. Tāpēc redakcionālā lēmuma pieņemšanā svarīgākais apsvērums ir par to, kā Dziesmas jēgu ir uztvērusi sabiedrība šo trīsdesmit gadu laikā, vai sabiedrībā pastāvošais konsenss par Dziesmas satura intensionālo jēgu nav pretrunā ar medija saturu regulējošajām prasībām. 8 Neviens konsenss, protams, nav absolūts, galējs un neapstrīdams. Mainoties sociālajam kontekstam, ierastās interpretācijas var nomainīt citas – tas, kas līdz šīm tika uztverts kā nevainīga jokošanās, var tikt uztverts burtiskā (tiešā) veidā kā mudinājums uz pretlikumīgām darbībām, kā par to liecina Iesniedzēja Sūdzība.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds Edmunds Apsalons vērš uzmanību:

[5] Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds atzinumus sniedz normatīvo aktu definētajās kompetences robežās un izmantojot sabiedrisko mediju Redakcionālās vadlīnijas un Rīcības un ētikas kodeksu normas, kas attiecas uz profesionālo ētiku un tās ievērošanu redakcionālajos lēmumos un profesionālajās procedūrās, kas veiktas sabiedrisko mediju satura veidošanas procesā. Nedz normatīvie akti, nedz sabiedrisko mediju redakcionālās vadlīnijas un rīcības un ētikas kodekss nedod ombudam tiesības sniegt iesniegumā minēto apstākļu juridisko izvērtējumu.

Izvērtējot konstatēto, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds Edmunds Apsalons atzīst:

[6] Ombuds neatzīst, ka redakcionālie lēmumi iekļaut dziesmu “Alumīnija cūka” LSM saturā būtu pretrunā SEPLP 3. panta trešajā daļā izteiktajam sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības pamatprincipam, kas nosaka, ka Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi savas programmas un pakalpojumus veido atbilstoši augstām ētikas un kvalitātes prasībām, un VSIA “Latvijas Sabiedriskais medijs” Redakcionālajās vadlīnijās noteiktajai LSM misijai strādāt sabiedrības interesēs, pēc augstākajiem profesionālajiem standartiem veidojot programmas un cita veida saturu, jo redakcionālie lēmumi balstījās sabiedrībā pastāvošajā konsensā par dziesmas “Alumīnija cūka” satura intensionālo jēgu, kā vēstījumu par neveiksmīgu romantisko attiecību traumatisko pieredzi, un nevis kā mudinājumu veikt pretlikumīgas darbības ar nepilngadīgām personām.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds (paraksts)*
Edmunds Apsalons
*DOKUMENTS PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU

Sabiedrības viedoklis

Kādreiz ievērojamais Latvijas jurists Andris Grūtups ir teicis : lai pierādītu kādu lietu absurdumu, tās jānoved līdz farsam.

Sabiedrības radošais gars vēl nevaid miris ekseļu un paragrāfu dīķī, tāpēc te nedaudz no tā:

Zigmars Liepiņš: 
Alumīnija cūka.
Nu vai ziniet! Tāds sīkums.
Ieklausieties t.dz “Kur tu teci, gailīti mans”.
Padomājiet , kas ir šis “gailis” simboliskā nozīmē un šī nepiesātinātība …Jau no paša rīta trīs reizes. Un trakākais- meitas ta daudzskaitlī, kamēr paša līgavu ceļ, kad viss jau noticis.
Kur skatās bērnu raidījumu redakcija!
Rudīte Martišauska: Laukā laidu kumeliņu. Kas tas tāds par kumeliņu?
Dina Bruka: Un "Mēs pārtiekam viens no otra"?! Kanibālisms.
Anda Oša: Kur tu kāri pātadziņu, tur es kāru vainadziņu.
Daiga Granta: Man mieru neliek tā - es izjāju Prūšu zemi, vēl deja...
Aivars Borovkovs: Tā prūšu zemes izjāšana - riktīgs sekstūrisma ceļvedis. 
Vēl jau arī narkomānu himna - ar mani atkal runā kaijas....
Bet, Un tomēr atgriežamies pie nosaukuma - Labvēlīgais tips.
Vispirms tips, kas nav ne biedrs, ne pilsonis vai loceklis kaut kur, bet tik izaicinoši tips. Tipiņš!...
Un vēl - kāpēc labvēlīgais. Kam? 
Labvēlīgais biedrs skanētu daudz iekļaujošāk.
Labvēlīgais pilsonis arī....
Labvēlīgais loceklis.
Bet viņiem raugi - Tips! Varbūt tie saldie onkuļi, kas slamstās ap bērniem, dodot konfektes un citus našķus, a?..
Lūk, un te mēs šo sen organizēto latento pedofīlu-tipu grupu esam atmaskojuši !!
Un kas ir šis!!!?:
pagrabā uz miltu maisa,
divas peles trešo taisa,
tik dēļ jums, daiļās dāmas,
tik dēļ jums!....
Sanita Mende: Div pļaviņas es nopļāvu... ...
Pēteris Jurčenko: Jēgpilna analizē, vai "Alumīnija cūka" nav pedofilisks manifests. Tagad gaidām, kad kāds iesniegs sūdzību par Pērkons "Mēs pārtiekam viens no otra" kā par atklātu kanibālisma propagandu. Kuru dziesmu vēl varētu izvērtēt?
Haralds : Jumprava "Zem diviem karogiem". Par EU murgu.
Aivars Lošmanis: Pīrādziņ, nāc ārā! - aicinājums ar sabiedrībai nepieņemamu dabisko vajadzību kārtošanu publiskā vietā.
Kristine Jarinovska: «Lūdzu, piedod, Vecpiebalga, mana, ka es nāku tavas rozes zagt. Ja tās šonakt zied tik tik ļoti valgas, kas to zin, vai ziedēs citunakt. Tālas zvaigznes zilgu gaismu laista, man līdz rozēm laikam nenokļūt. Kā gan var tikt velnišķīgi skaista un tik bezdievīgi salta būt?» 
Ivars Lipskis: Dona dziesmā "Māsa upe" ir teksts -  "māsa upe palīdz meitenēm kļūt par sievietēm" Ja tur ir domāta māsa Upe (mūķene) , tad ir vēl trakāk..
Elīna Kursīte: 

Šī meitene darina asaru krelles
Un izrotā gultu un izrotā lelles
Saulrietā staigā šī meitene skumjā
Un visus pēc kārtas lād
Vai tad nepieskarsies nemūžam
Neviens pie šīm krūtīm, šīm kājām, šīm gūžām
Man labpatīk lidz ar viņu skumt
Bet viņa nolamājas un klūp
Nāk nakts un pie debesīm parādās zvaigznes
Nāk nakts Ko lai vientuļai meitenei aiznes?
Nāk nakts
Viņa darina asaru krelles
Un izrotā gultu un izrotā lelles
Nāk nakts un pie debesīm parādās zvaigznes
Nāk nakts
Ko lai vientuļai meitenei aiznes?
Nāk nakts Viņa darina asaru krelles
Un izrotā gultu un izrotā lelles
Šī meitene darina asaru krelles
Un izrotā gultu un izrotā lelles
Saulrietā staigā šī meitene skumjā
Un visus pēc kārtas lād
Vai tad nepieskarsies nemūžam
Neviens pie šīm krūtīm, šīm kājām, šīm gūžām
Man labpatīk lidz ar viņu skumt
Bet viņa nolamājas un klūp
Nāk nakts un pie debesīm parādās zvaigznes
Nāk nakts Ko lai vientuļai meitenei aiznes?
Nāk nakts
Viņa darina asaru krelles
Un izrotā gultu un izrotā lelles
Nāk nakts un pie debesīm parādās zvaigznes
Nāk nakts
Ko lai vientuļai meitenei aiznes?
Nāk nakts
Viņa darina asaru krelles
Un izrotā gultu un izrotā lelles
Nāk nakts un pie debesīm parādās zvaigznes
Nāk nakts
Ko lai vientuļai meitenei aiznes?
Nāk nakts
Viņa darina asaru krelles
Un izrotā gultu un izrotā lelles
Ģirts Pommers: Grupai Mauku sencis principā jau ir jabūt gāzes kamerā...
Kristaps : Vai tā paša Pērkona "Gandrīz tautasdziesmā" tiek popularizētas slapjās gultas spēles / cilvēku neortidaksālie kinki? "Kas meitiņu baltu dara Ja ne krāna ūdentiņš"
Ģirts Kalniņš: “Dāvāja Māriņa”. Reāls genocīc, jo aizmirsa iedot “laimīti”. Plus jau bērnībā bija viss slikti.
Māris Vaniņš: Visi esat aizmirsuši rasisma tēmu grupas Tranzīts dziesmā "Nevaru būt balts".
Ilze Kusina: Jau ir izvērtēta un aizliegta:
Mēs aizgājām uz pirti
Un ilgi domājām
Vai tiešām labi darījām
Ka pirti piedirsām
Driks: Man šķiet, ka nākamais iesniegums ombudam varētu būt par šis pašas grupas dziesmu "Koka Klucis Konstantīns". Vai tik tajā nav nievājoša attieksme pret invalīd- , oj atvainojos, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām? Cilvēks - mēbele, tas neder nekam...
Liliputi guļa ar muti uz augšu...
Elīna Medne: Prāta vētras dziesma "Lec". Par kūdīšanu izdarīt pašnāvību.
Linards Muciņš: Te nāk atmiņā slavenā apspriede no kinofilmas “ČETRI BALTI KREKLI”, kur apspriež dziesmu tekstus!!!
Kaspars Plinče: un zoofīlā Lāčplēša izcelšanās.???
Jānis Menke: Bija tāds cikls no leļļu izrādes Šveiks ...Vīgners komponists, Peters vārdu autors. Izvirtības perēklis.
"Mājās nākšu puķi spraudīšu, tikai Tavā pogas caurumā" , " No domām vien, no domām vien, mans mīkstums tapis ciets".
Diāna Zirniņa: Kad man vairs nebūs sešpadsmit..
Linards Tiļugs: Grupas “Credo” repertuārā ir dziesma par četrām kailām meitenēm, kuras peldēties iet. Piedziedājums beidzas ar frāzi “..atliek vienīgi MINĒT…”. Pēc koncerta leišos kāds vietējais fans uzrunāja grupas dalībniekus: “Klassnije u vas pesņi. Osobo eta pro MIŅET..”
Silvija Sadovska: Attopieties tauta jŭkat vai, ko jŭs tautas dziesmām ķeraties klāt, drīz nekas mums nepaliks. Tad jaucam nost visu kas celts līdz 1991 gadam ,un ar ko paliksim? Savu vēsturi pārrakstīsim,tad jau vectēvi , vecmammas,un mammas,tēvi visi jādeportē jo dzimuši un dzīvojuši ne tajā laikā, jāpaliek tikai tiem kas dzima pēc atmodas. Jāpaliek tikai tādiem slimiem jauniešiem kā tas kas piedāvā neuzturēt ceļus laukos ,un griezt nost elektrības vadus. Ja visur saskatīt ienaidnieku,tad drīz bīsimies savu ēnu.
Zenta Klaipa: Paldies komponistam Zigmaram Liepiņam par veselīgo skatījumu un mūsu tautas gara mantām! Dažam komentētājam nevajadzētu satraukties,latviešiem ar humora sajūtu taču viss kārtībā.
Laimonis Gailītis: Tris dakteri Tris slakteri Pie manas gultas stāv.......šo dziesmu,pēc operācijas,kopā ar dakteri,dziedājam palātā!!! Mēs taču esam dziedātāju tauta!!!???
Iveta Rode: Precīzi! Es jau pusaudža gados to sapratu. Un kur tad vēl dzejolis "Mazs zaķīts, mazs kaķīts uz ceļa satikās un brīnījās. Kurp lēksi, zaķīti? Uz kāpostiem, kaķīti. Un tu tā lēnītēm? Uz pelītēm. Kāpostiņš čaukstēja, pelīte pīkstēja. Puisītis klausījās, sunītis ausījās. Utt.utt." Spilgts erotiskās dzejas paraugs, kur ar eifēmismiem kaķīts un zaķīts apslēpta 2 mīlnieku tikšanās un flirts, kas pāraug visai skarbā intimitātē, ko noskatās bērns. Te jau jābrēc pret debesīm!
Lolita Pfafrode: Kur tu iesi, smuks puisīti miglainā vakarā,-nāc pie manis klētiņā,- man gultiņa uztaisīta! Netiklības zaņķis!
Jānis Freimanis: Reiz izdziedot dziesmas frāzi ... tā es tevi mīlēšu bez gala... , kāda dāma noteica: kam tu man esi vajadzīgs " bez gala" ? Es gribu " ar galu".
Emīls Feldmanis: Tas kurš iesniedza sūdzību 100% gribēja piedzīt kompensāciju no kāda. Tas nav parasts sūdzambībele. Ir tādi profesionāli sūdzmaņi, kas dabon finasējumu no kreisajām organizācijām. Amerikā tā notiek jau sen. Tā ir vesela industrija
Ineta Bleiferte: Jums tur pilnmēness visas dzīves garumā?Nu jau izklausās , ka atgriezušies stūramājas laiki.Tā bija vienīgā iestāde no kuras visi baidijās., cik viņu ir tagad ,kuri zin par mums visu un "stukaču" arī saradies vairāk nekā padomju laikos.Visi kam nav slimkums, par visiem raksta internetā.
Armands Bebris: meža budiņu Tev celšu -kur mums abiem apmesties------ Prostitūcija/par to lietiņu maju uzdāvina
Vilmārs Zeme: M.Vilcānei ir dziesma "' Es gribu tepat un tūlīt"' ar Ā. Elksnes vārdiem. Ko tagad darīsim?

Anonīms: kā vienmēr, baidoties no Robčika dusmām, Imanta Kalniņa "Zilo putniņu" neviens neuzdrošinās analizēt.