Vilhelms Jozefs Francis fon Lēbs

Vilhelms Jozefs Francis fon Lēbs bija vācu ģenerālfeldmaršals Otrā pasaules kara laikā. Kā karaspēka grupas "Ziemeļi" virspavēlnieks vadīja iepriekš t. sk. Padomju Savienības okupētās Latvijas teritorijas okupāciju 1941. gadā.

Dzīvesgājums

Dzimis 1876. gadā Augšbavārijas pilsētā Landsbergā virsnieka Ādolfa Lēba ģimenē. Pēc humanitārās ģimnāzijas beigšanas 1895. gadā iestājās vācu armijas dienestā, 1900. gadā piedalījās Ķīnas Bokseru sacelšanās apspiešanā.

Līdz 1909. gadam studēja Bavārijas kara akadēmijā,

1914. gada martā iecelts par 1. Bavārijas armijas korpusa štāba priekšnieka vietnieku.

Pirmā pasaules kara laikā 11. Bavārijas kājnieku divīzijas sastāvā karoja Rietumu frontē, pēc tam Austrumu frontē Galīcijā, Serbijā un Rumānijā.

1915. gadā Bavārijas karalis viņu iecēla dižciltīgo kārtā un piešķīra bruņinieka titulu Ritter von Leeb. Pēc kara strādāja Bavārijas kara ministrijā un piedalījās Bavārijas padomju republikas sacelšanās apspiešanā, 1929. gadā paaugstināts par ģenerālmajoru, no 1930. gada Bavārijas kara komendants, no 1933. gada komandēja 2. karaspēka grupu.

Vērmahta augstākās pavēlniecības tīrīšanu jeb "Blomberga-Friča krīzes" (Blomberg-Fritsch-Krise) laikā 1938. gadā pēc Hitlera prasības uz laiku atstādināts no militārā dienesta, tomēr Sudetu krīzes laikā atjaunots amatā un komandēja 12. vācu armijas invāziju Čehoslovākijā.

Otrā pasaules kara sākumā komandēja Karaspēka grupu C (Heeresgruppe C), kas 1940. gada pavasarī pārrāva franču Mažino līniju.

1940. gada jūlijā iecelts par ģenerālfeldmaršalu.

1941. gada pavasarī Lēbs tika iecelts par Karaspēka grupas "Ziemeļi" komandieri, kas no 1941. gada 22. jūnija reokupēja jau PSRS okupēto Baltijas valstu teritoriju un izvērsa uzbrukumu Ļeņingradas virzienā.

Karaspēka grupas štābu 1941. gada jūlijā-augustā iekārtoja Malnavas muižā pie Latvijas-Krievijas robežas. Pēc domstarpībām ar Hitleru aplenktās Ļeņingradas ieņemšanas jautājumā 1941. gada decembrī.

1942. gada 16. janvārī 65 gadu vecumā viņš tika atstādināts no amata un apbalvots ar ievērojamu naudas summu (250,000 reihsmarkas) un īpašumu (640,000 reihsmarku vērtībā) un ieskaitīts rezervē.

1945. gada 2. maijā ASV armija viņu saņēma gūstā un Nirnbergas procesā 1948. gada oktobrī piesprieda atpakaļejošu trīs gadus ilgu cietumsodu un atbrīvoja no apcietinājuma.

Lai gan fon Lēbs bija armijas komandieris, viņam inkriminēja noziedzīgu bezdarbību ebreju un čigānu iznīcināšanā viņa iekarotajās un pārvaldītajās teritorijās, kura notika 1941. gada vasarā un tā beigās.

Vecumdienas pavadīja dzimtajā Bavārijā, kur mira 1956. gada 29. aprīlī 79 gadu vecumā.