Hitlers izdod autobiogrāfiju - Mein Kampf

"Mana cīņa" (Mein Kampf) ir bijušā Vācijas diktatora, tobrīd politieslodzītā,  vācu sociālista Ādolfa Hitlera sarakstīta grāmata, kurā autobiogrāfiski elementi tiek kombinēti ar nacisma ideoloģiju.

Pirmais grāmatas sējums tika izdots 1925. gadā, bet otrais — 1926. gadā.

Grāmatu Hitlers sāka rakstīt cietumā, kurā uz pieciem gadiem nokļuva pēc 1923. gadā notikušā Alus puča, kurā viņš centās sagrābt varu valstī. Grāmatā Hitlers pauda uzskatus par to, ka Vācijai ir vajadzīgs labs līderis, liela armija, pašpietiekamības ekonomika, no valsts jāizskauž ebreji, kā arī jāapspiež komunisms (kas atšķirībā no paša Hitlera pārstāvētā "nacionālā" bija internacionāls sociālisms, lai gan citādi abi politiskie virzieni bija radikāli "kreisi").

Turklāt, kā pierādījusi vairāk kā 100 gadus internacionālo sociālistu (komunistu) "prakse" vienalga kurā valstī (PSRS, Ķīna, Āfrikas valstis), pilnībā sagrābjot varu, attiecīgās valsts komunisti jau vairs īpaši neslēpjoties sāk realizēt vairākumtautības ultranacionālu politiku. PSRS tā bija krievu šovinisma politika (sākot ar krievu valodas uzspiešanu, glorificēšanu un beidzot ar "praktiskām",- "nacionālajām operācijām" pret visu PSRS esošo mazākumtautību intelektuālo un administratīvo kodolu- sākot ar 1937.-47. gada masveida nošaušanām, 1939-1952.gada masveida deportācijām (līdz pat 100% tautas pārvietošanai); vēlākos gados- ar elementāru okupēto/ kolonizēto etnisko minoritāšu valodas aizvietošanu to teritorijās. Līdzīga politika valda Ķīnā pret tibetiešiem, uiguriem un desmitiem citu minoritāšu. Pat Eiropas Savienības valstīs, kurās atsevišķu etnisko grupu apdzīvotām teritorijām neizglītotības dēļ nelaimējies tikt pie sociālistu valdībām, pretēji sākotnēji marksisma definētai cīņai pret "pārnacionālo imperiālismu", vērojami pretēji, bet identiski procesi- nav lielāku "patriotu" kā skotu, katalāņu, basku utt. sociālisti. Taču tikai līdz brīdim, kad tiek atklātas to populistiskās un bieži- koruptīvās shēmas; pēc tam šo valsts daļu sociālisti panikā pievēršas radikālo islamistu importam, lai tie, izmantojot "caurumus" lokālās likumdošanās (vēlēšanu tiesības pašvaldībās utml.) palīdzētu cīnīties pret "labējiem".     

Pēc nacistu sagrāves Otrajā pasaules karā šī grāmata, aizbildinoties ar to, ka tā pauž nacistisko ideoloģiju, vairākās Eiropas valstīs tika aizliegta, lai gan pēc kāda laika aizliegums lielākoties tika atcelts.

Kad Latvija pēc Trešās atmodas bija atguvusi savu neatkarību, šī grāmata tika izdota arī latviešu valodā.