Harolds Makmillans
- Dzimšanas datums:
- 10.02.1894
- Miršanas datums:
- 29.12.1986
- Pirmslaulību (cits) uzvārds:
- Harold Macmillan
- Papildu vārdi:
- Гарольд Макмиллан, Moriss Harolds Makmillans,Pirmais Stoktonas grāfs Profjumo
- Kategorijas:
- Aristokrāts, Grāfs, Ministrs, Politiķis, Premjerministrs
- Tautība:
- anglis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Moriss Harolds Makmillans, Pirmais Stoktonas grāfs bija britu politiķis no Konservatīvās partijas.
Bija Lielbritānijas premjerministrs no 1957. gada 10. janvāra līdz 1963. gada 18. oktobrim.
Dzimis Londonā, grāmatizdevēja ģimenē. Piedalījās Pirmajā pasaules karā, kur smagi ievainots.
1924. gadā Makmillans tika pirmoreiz ievēlēts parlamentā.
Pirms Otrā pasaules kara bija pazīstams kā nomierināšanas politikas kritiķis. Kara laikā darbojās Vinstona Čērčila kabinetā.
No 1942. līdz 1945. gadam darbojās tiešā Čērčila pakļautībā kā valdības pārstāvis Vidusjūras reģionā.
Pēc kara no 1951. līdz 1954. gadam bija celtniecības ministrs (Ministry of Housing and Local Government), bet no 1954. līdz 1955. gadam - aizsardzības ministrs Čērčila kabinetā.
1955. gadā bija ārlietu, bet no 1955. līdz 1957. gadam - finanšu ministrs (Chancellor of the Exchequer) Entonija Īdena kabinetā.
Pēc Īdena atkāpšanās 1957. gadā kļuva par Lielbritānijas premjerministru. Makmillans turpināja Lielbritānijas kā labklājības valsts izveidi, pamatojoties uz keinsisma postulātiem, un veidodams jaukta tipa ekonomiku. Ārlietās Makmillans atjaunoja ciešo sadarbību ar ASV, kura bija pasliktinājusies pēc Suecas krīzes.
Makmillana valdību laikā notika britu impērijas dekolonizācija un vairums Āfrikas un Āzijas britu koloniju kļuva neatkarīgas.
Sadarbībā ar ASV tika paplašināta britu kodolprogramma, un 1957. gada 8. novembrī Klusajā okeānā veiksmīgi tika izmēģināta pirmā britu ūdeņraža bumba. Lielbritānijas centienus iestāties Eiropas Ekonomiskajā kopienā 1963. gada 29. janvārī neitralizēja Francija, uzlikdama veto šim lēmumam.
1963. gada pavasarī-vasarā izcēlās Profjumo seksa skandāls, kas nopietni iedragāja valdības reputāciju un publisko tēlu. Neskatoties uz to, ka šajā laikā sabiedrība bija daudz iecietīgāka pret dskrētiem faktiem personīgā dzīvē, tomēr Profjumo atmaskotie meli britu parlamentā izrādījas likteņīgi valdībai. Rudenī viss britu kabinets tomēr bija spiests atkāpties, lai gan oficiāli tika ziņots, ka atkāpšanās notikusi slimības (starp citu, kā vēlāk izrādījās - kļūdainas diagnozes) dēļ. Premjeram tika uzstādīta prostatas vēža diagnoze nopietnā stadijā, kas pēc tam izrādījās mediķu kļūda - pacients laimīgi nodzīvoja vēl 23 gadus.
No amata Makmillans atkāpās 1963. gada 18. oktobrī.
Dzimis: 1894. gada 10. februāris, Belgravia, Londona, Apvienotā Karaliste
Miris: 1986. gada 29. decembris
Laulātais: Lady Dorothy Macmillan (prec. 1920. g.–1966. g.)
Konservatīvā partijas biedrs.
Bērni: Maurice Macmillan, Lady Caroline Faber, Lady Catherine Amery
Izglītība:
- Baliolas koledža,
- Summer Fields School,
- Oksfordas Universitāte,
- Eton College
Avoti: wikipedia.org
Nav pesaistītu vietu
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Evelyn Cavendish | Sievas/vīra māte | ||
2 | Adele Astaire | Radinieks | ||
3 | Freds Astērs | Radinieks | ||
4 | Джордж Уорд | Darba biedrs | ||
5 | Duncan Sandys | Darba biedrs | ||
6 | Džons Profjumo | Darba biedrs | ||
7 | Alfred Denning | Darba biedrs | ||
8 | Dāma Nensija Astore | Paziņa | ||
9 | Bryan Pringle | Paziņa | ||
10 | Edvards Hīts | Paziņa |
15.05.1955 | Austrija atjaunota kā suverēna, neitrāla valsts
04.06.1963 | Profumo-Affäre
03.03.1989 | Spielfilm über den Profumo Affair - "Scandal"
03.12.2003 | Stephen Ward by Andrew Lloyd Webber
14.11.2021 | Aivars Borovkovs: Runājiet ar vecākiem un vecvecākiem, kamēr viņi vēl dzīvi
“Izmantojiet laiku. Kamēr vēl iespējams – parunājiet ar saviem vecākiem un vecvecākiem. Uzziniet par notikumiem, piemēram, “Hruščova atkušni”, Atmodas laiku. Ja atrodat kādus fotoattēlus – saglabājiet tos. Jo cilvēki un lietas aiziet, pazūd. Daudziem mājās ir atmiņu krājumi, kas nevienam nav vajadzīgi. Un tomēr... tie ir vajadzīgi. Tā ir tautas atmiņa, kas jāuzkrāj,” aicina Aivars Borovkovs, jurists, fotogrāfs, dzīvnieku tiesību aizstāvis un – kopā ar kolēģi Ainaru Brūveli – pasaules kultūrvēsturiskās enciklopēdijas “timenote.info” veidotājs. Tumšajā veļu laikā – domāsim kopā.