Andrejs Gromiko
Andrejs Gromiko
- Dzimšanas datums:
- 18.07.1909
- Miršanas datums:
- 02.07.1989
- Papildu vārdi:
- Andrei Gromyko, Андрей Громыко, Андрей Андреевич Громыко, Andrey, Andrei Andrejewitsch Gromyko, Gromiko Andrejs, Andrei Andreyevich Gromyko, Andreï Gromyko, Andreï Andreïevitch Gromyko, Andrejus Gromyka, Andriej Gromy
- Kategorijas:
- Komunists, Ministrs, Politiķis, Valsts un komunistu partijas darbinieks
- Tautība:
- baltkrievs
- Kapsēta:
- Maskavas Novodevičje (Новодевичье) kapsēta
Andrejs Gromiko - ilggadīgs PSRS Ārlietu resora vadītājs.
Andrejs Gromiko (krievu: Андре́й Андре́евич Громы́ко) jeb Andrejs Hramika (baltkrievu: Андрэ́й Андрэ́евіч Грамы́ка; dzimis 1909. gada 18. jūlijā, miris 1989. gada 2. jūlijā) bija baltkrievu izcelsmes padomju politiķis Aukstā kara laikā. Ilggadējais (no 1957. līdz 1985. gadam) PSRS ārlietu ministrs. No 1985. līdz 1988. gadam bija formālais PSRS valsts galva, jo ieņēma PSRS Augstākās padomes prezidija priekšsēdētāja amatu.
Dzīvesgājums
Dzimis 1909. gadā baltkrievu ciemā Starije Hramiki zemnieka Andreja Burmakova ģimenē, viņa tēvs bija cēlies no Polijas-Lietuvas kopvalsts šļahtai piederīgas dzimtas, vēlāk pieņēma no dzimtā ciema nosaukuma atvasinātu uzvārdu.
No 1939. gada darbojās PSRS Ārlietu ministrijā.
Otrā pasaules kara laikā 1943. gadā kļuva par PSRS sūtni ASV, bet 1946. gadā ieņēma PSRS pārstāvja amatu ANO.
Piedalījās Jaltas un Potsdamas konferenču sagatavošanā. 1952. gadā kļuva par PSRS sūtni Lielbritānijā, bet 1957. gadā - par PSRS ārlietu ministru.
Ilgstoši darbojoties ārlietu ministra amatā, Gromiko deva būtisku ieguldījumu PSRS ārpolitikā visus Aukstā kara gadus, daudzkārt stūrgalvīgi nepiekrita rietumu valstu priekšlikumiem, tādēļ viņa iesauka bija misters Nē.
1985. gada martā PSKP CK Politbiroja sēdē Gromiko izvirzīja Mihaila Gorbačova kandidatūru PSKP CK ģenerālsekretāra amatam.
Avoti: wikipedia.org
Nav pesaistītu vietu
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Anatolijs Gromiko | Dēls | |
| 2 | Лидия Громыко | Sieva | ||
| 3 |  | Степан Киселёв | Draugs | |
| 4 |  | Сергей Лапин | Darba biedrs | |
| 5 |  | Nikolajs Rižkovs | Darba biedrs | |
| 6 |  | Vjačeslavs Molotovs | Darba biedrs | |
| 7 |  | Nikolai Tikhonov | Darba biedrs | |
| 8 |  | Fjodor Kulakow | Darba biedrs | |
| 9 |  | Jurijs Andropovs | Darba biedrs | |
| 10 |  | Georgijs Korņijenko | Darba biedrs | |
| 11 |  | Valentīns Faļins | Darba biedrs | |
| 12 |  | Konstantīns Čerņenko | Darba biedrs | |
| 13 |  | Jakow Riabow | Darba biedrs | |
| 14 |  | Vladimirs Ščerbickis | Darba biedrs | |
| 15 |  | Ņikita Hruščovs | Darba biedrs | |
| 16 |  | Egon Bahr | Paziņa | |
| 17 |  | Muhameds Ali | Paziņa | |
| 18 |  | Roberts Kenedijs | Paziņa | |
| 19 |  | Indira Gandija | Paziņa | |
| 20 |  | Villijs Brants | Paziņa | |
| 21 |  | Džons Ficdžeralds Kenedijs | Paziņa | |
| 22 |  | Arkady Shevchenko | Paziņa, Darba ņēmējs | |
| 23 |  | Kurts Jozefs Valdheims | Paziņa | |
| 24 |  | Gustavs Husāks | Paziņa | |
| 25 |  | Jožefs Antalls | Paziņa | |
| 26 |  | Salvadors Aljende | Paziņa | |
| 27 |  | Eiženija Pētersone | Paziņa | |
| 28 |  | Džordžs Bušs | Paziņa | |
| 29 |  | Merilina Monro | Paziņa | |
| 30 |  | Aleksandr Feklisov | Darba devējs | |
| 31 |  | Viktor Sukhodrev | Darba ņēmējs | |
| 32 |  | Georgs Boļšakovs | Darba ņēmējs | |
| 33 |  | Anatoli Dobrynin | Darba ņēmējs |
14.05.1948 | Tiek dibināta ebreju valsts - Izraēla
14.02.1956 | XX съезд КПСС - осуждение культа личности Сталина
16.10.1962 | Karību krīzes sākums - PSRS ieved Kubā kodolieročus, ASV draud ar pretpasākumiem
Kubas raķešu krīze bija 13 dienu ilga konfrontācija starp PSRS un Kubu un ASV 1962. gada oktobrī. Šo laiku raksturo arī Džona Kenedija teiktais - vislielākā kļūda, ko var izdarīt valsts vadītājs šādas krīzes laikā, ir prasīt padomu militāristiem.
25.10.1962 | Kubas raķešu krīze
Adlai Stīvensons (Adlai Stevenson) ANO Drošības padomē parāda fotogrāfijas, kurās redzams, ka Kubā ir uzstādītas Padomju Savienības raķetes. Tas noved pie ASV - Krievijas attiecību krīzes