Karību krīzes sākums - PSRS ieved Kubā kodolieročus, ASV draud ar pretpasākumiem
Kubas raķešu krīze bija 13 dienu ilga konfrontācija starp PSRS un Kubu un ASV 1962. gada oktobrī. Šo laiku raksturo arī Džona Kenedija teiktais - vislielākā kļūda, ko var izdarīt valsts vadītājs šādas krīzes laikā, ir prasīt padomu militāristiem.
Tā sākās 14. oktobrī pēc PSRS Kubā izvietoto kodolraķešu, kas spēj sasniegt ASV teritoriju, pamanīšanas, tomēr attēli ar kodolraķetēm tika publicēti vienīgi nākamajā dienā.
Krīze beidzās 28. oktobrī, kad PSRS vadītājs Ņikita Hruščovs lika izvest visas kodolraķetes pret ASV prezidenta Džona Kenedija apsolījumu neuzbrukt Kubai.
Tāpat, lai nākotnē novērstu līdzīgas krīzes, tika izveidota Maskavas—Vašingtonas tiešā telefonlīnija.
Tā bija viena no lielākajām konfrontācijām Aukstajā karā. Tas parasti tiek uzskatīts par brīdi, kurā Aukstais karš vistuvāk pietuvojās kļūšanai par kodolieroču konfliktu.
Tiesa, runājot par Karību krīzi, vienmēr ir piemirsts pieminēt 2 ļoti svarīgas lietas:
1. PSRS pieņēma lēmumu izvietot Kubā pēc tam, kad ASV,izmanotojot Turcijas atrašanos NATO sastāvā, tur izvietoja savas raķetes, kuras spēja sasniegt Maskavu un virkni rūpniecības centru PSRS Rietumu daļā.
2. Pasaulei jau bija pieredze, kad ASV, savu mēŗķu interešu vārdā piemēro kodolieročus pret citu valsti un tās civiliedzīvotājiem. Neviena cita valsts līdz šim to nav darījusi.
Saistītie notikumi
Avoti: wikipedia.org
