Salvadors Aljende
- Dzimšanas datums:
- 26.07.1908
- Miršanas datums:
- 11.09.1973
- Tēva vārds:
- Salvador
- Papildu vārdi:
- Salvador Allende Gossens
- Kategorijas:
- Masons, Prezidents
- Kapsēta:
- Cemeterio General, Santiago, Chile
Čīlē veiktās tiesu medicīniskās ekspertīzes rezultāti liecina, ka bijušais prezidents Salvadors Aljende 1973. gada 11. septembrī patiešām izdarījis pašnāvību un viņu nav nogalinājuši ģenerāļa Augusto Pinočeta piekritēji, kuri valsts apvērsuma laikā ielauzās prezidenta pilī. Lai noskaidrotu patiesību, maijā tika ekshumētas S. Aljendes mirstīgās atliekas un tās izpētīja starptautiska ekspertu grupa.
«Mums nav nekādu šaubu, ka Aljende izdarīja pašnāvību,» sarunā ar AP paziņojis spāņu eksperts Fransisko Etkseberija, uzsverot, ka šo secinājumu atbalsta pilnīgi visi eksperti. Britu speciālists Deivids Preijers stāstījis, ka S. Aljende miris pēc tam, kad iešāvis sev galvā divas lodes no Kubas līdera Fidela Kastro dāvātā automāta AK47. Automātu S. Aljende turējis iespiestu starp ceļiem, stobrs bijis atbalstīts pret apakšžokli, un ierocis bijis noregulēts uz automātisko šaušanas režīmu – ar to arī izskaidrojams, ka divas lodes radījušas tikai vienu, toties, lielu brūci. Saskaņā ar ekspertu atzinumu, nāve esot iestājusies acumirklī.
Ekspertu secinājumi pilnībā apstiprina bijušā S. Aljendes ārsta Patrisio Guihona stāstu – viņš pats sevi dēvē par vienīgo S. Aljendes pašnāvības aculiecinieku. P. Guihons stāstījis, ka Lamonedas pili, kur atradusies prezidenta rezidence, bombardējušas gaisa kara spēku lidmašīnas, pilij tuvojušies tanki un kājnieki. S. Aljende sapulcinājis aptuveni 40 līdzgaitnieku, kas vēl bija palikuši pilī, un pavēlējis viņiem padoties, piebilstot, ka pievienošoties arī pats. Kad prezidents devies uz pils Neatkarības zāli, ārsts pamanījis, ka viņš aizmirsis savu gāzmasku, un sekojis S. Aljendem. Brīdī, kad P. Guihons atradies uz zāles sliekšņa, viņš dzirdējis šāviena troksni un redzējis, ka S. Aljende sabrūk.
BBC norāda, ka citas versijas par S. Aljendes nāvi ir saistītas ar to, ka pučisti viņa mirstīgās atliekas steigšus apglabāja Vinjadelmaras pilsētā 125 kilometrus no Santjago (tikai 1990. gadā tās tika pārvestas uz galvaspilsētu un pārapbedītas) un par gāztā prezidenta bojāeju paziņoja tikai dienu vēlāk. Gan Kubas līderis Fidels Kastro, gan slavenais rakstnieks Gabriels Garsija Markess vairākkārt pauduši pārliecību, ka S. Aljende kritis kaujā, cita versija vēsta, ka viņš sevi tikai savainojis un prezidentu nācies nošaut vienam no viņa miesassargiem. Ticis arī apgalvots, ka pučisti apgānījuši bojāgājušā prezidenta līķi.
AP norāda, ka S. Aljendes ģimene allaž atbalstījusi oficiālo pašnāvības versiju un ļoti negribīgi devusi atļauju ekshumēt bijušā prezidenta mirstīgās atliekas. «[Ekspertīzes] secinājums ir tāds pats, pie kā vienmēr pieturējusies Aljendes ģimene. 1973. gada 11. septembrī, izveidojoties ārkārtējiem apstākļiem, viņš piņēma lēmumu nevis pazemoties, bet atņemt sev dzīvību,» sacījusi S. Aljendes meita, Čīles senatore Izabela Aljende.
NRA
Avoti: calend.ru
Nav pesaistītu vietu
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Indira Gandija | Paziņa | ||
2 | Ronalds Reigans | Paziņa | ||
3 | Jurijs Andropovs | Paziņa | ||
4 | Andrejs Gromiko | Paziņa | ||
5 | Džordžs Bušs | Paziņa | ||
6 | Leonīds Brežņevs | Paziņa | ||
7 | Aleksejs Kosigins | Paziņa | ||
8 | Виктор Вуячич | Paziņa | ||
9 | Alberto Bachelet | Darba ņēmējs | ||
10 | Lucia Iriart Pinočeta | Pretinieks | ||
11 | Fernando Mattejs | Pretinieks |
Nav norādīti notikumi