Sensacionālā Latvijas hokeja izlases uzvara pār Krievijas komandu

Latvija—Krievija bija hokeja spēle 2000. gada Pasaules čempionātā 2000. gada 5. maijā Sanktpēterburgas Ledus pilī, Sanktpēterburgā, Krievijā.

Latvijas hokejisti ir spējuši pārsteigt savus līdzjutējus vairākkārt. Starp citu, tieši par līdzjutējiem arī būtu sakāmi īpaši vārdi. Ne velti, sākot darbību KHL, tās vadība raksturoja spēles Rīgā ar vārdiem, ka Latvijas komanda Rīgā nemitīgi spēlē skaitliskā vairākumā. Uz laukuma ir nemitīgs 6.spēlētājs - līdzjutēji. 

Toreiz Pēterburgā spēlē ar 3—2 uzvarēja Latvijas izlase. Divus vārtus Latvijas labā guva Aleksandrs Semjonovs un vienus Aleksandrs Beļavskis, savukārt Krievijas izlases labā pa vieniem vārtiem guva Oļegs Petrovs un Pāvels Burē.

Šī konkrētā spēle tiešām ieies vēsturē vairāku iemeslu dēļ. Čempionāts notika Krievijā, kur a priori, bija skaidrs - jāvinnē savās mājās Krievijas izlasei, kura bija pieteikusi neredzēti stipru izlasi. Tā pamatoti tika dēvēta par visu laiku spožāko izlasi, kāda spējusi sanākt kopā. Tās sastāvā bija 14 NHL spēlētāji. Latvijai tādi bija tikai Arturs Irbe un Kārlis Skrastiņš. Par to, ka varenais sastāvs varētu neuzvarēti, vismaz Krievijā nevienam šaubu nebija. Gan jau citur arī. Kaut kur bija nostrādājis "pēdējais piliens", ka šī slavēšana un pašpārliecinātā bravūra ir jau par daudz. Spēles buksēja, gaidītie rezultāti izpalika, zvaigznes  savā spožumā nespēja saskatīt blakus vēl kādu tād pašu, tāpēc saspēle nevedās. Sekojot spēļu norisei, pamazām iezagās tāds par nedaudz ļauns prieks, ka pārspidējušām zvaigznēm no okeāna otras puses neiet, un nepaņemot izlasē vietējos, tie ir nepelnīti noniecināti.

Šī bija Pasaules čempionāta otrās kārtas 5. grupas pirmā spēle. Šai kārtai Latvija kvalificējās no 1. grupas (2. vieta, trīs spēlēs divas uzvaras un viens zaudējums), Krievija — no 4. grupas (3. vieta, trīs spēlēs viena uzvara un divi zaudējumi). Otrās kārtas kopvērtējuma tabulā Latvija ierindojās 4. vietā (piecās spēlēs divas uzvaras, viens neizšķirts, divi zaudējumi) un kvalificējās ceturtdaļfinālam, savukārt Krievija ar vienu uzvaru un četriem zaudējumiem palika pēdējā vietā tabulā (6. vieta) un nekvalificējās ceturtdaļfinālam. Pēc PSRS sabrukuma šis Krievijas izlasei bija sliktākais starts Pasaules čempionātā.

Latvijas izlases vārtsargs Artūrs Irbe, komentējot šo spēli, teica:

"Es esmu dzīvojis 33 gadus šai saulē. Es dzīvoju visus šos 33 gadus šai dienai, šai spēlei. Un es būtu gatavs atdot vienkārši pus dzīvi... Vienkārši, vienam šādam hokeja mačam. Tur vairāk man liekas nav ko piebilst. Paldies visiem, kuri ticēja."

Un vēlreiz. Krievijas "zvaigžņu izlase" ar savu pirmsčemionāta "lecīgumu", piešķirot sev zeltu un noniecinot visas pārējās komandas, bija paspējusi nokaitināt gan publiku, gan krievu sporta žurnālistus, kuri neslēpti jau pirms spēles juta līdz Latvijas izlasei, neslēpa sajūsmu par komandu uz laukuma, bet pēc uzvaras veltīja pamatīgu, jau arī vēsturiski pamatīgi politizētu slavas dziesmu mūsu komandai, atzīmējot, ka šī ir mazās Latvijas hokeja uzvara pār milzīgo valsti ne tikai uz laukuma. Komentētāji atgādināja - tas ir daudz kas vairāk, ja atceras vēsturi, kas noteikti nav saistīta ar spēli uz hokeja laukuma. 

Jāatzīmē, ka šajā laikā abu valstu attiecības bija ļoti labas un tās bija ar tendenci attīstīties gan biznesā, gan gan kultūras un sporta sakaros. Vēlāk politiķi to iemanījās nosaukt par Krievijas" maigo varu" un mērķtiecīgi sabojāt.

Atceroties gaisotni Latvijā pēc šīs spēles, tie bija īsti svētki un dāvana valsts neatkarības atjaunošanas 10.gadskārtā. Bija silta diena un Vecrīgas krodziņi ar galdiņiem ārtelpā bija pārpildīti. Tas bija brīdis, kad Vecrīgas krodziņos laimīgi apskāvušies dažādu tautību cilvēki dziedāja valsts himnu, jo tā bija LATVIJAS izlase, kurā spēlēja dažādu tautību puiši. 

Savukārt, Pēterburgā bija arī šāda epizode. Čempionāta rīkotāji, nezin kādu tikai viņiem zināmu un saprotamu iemeslu dēļ, nošķīra fanu zonu no spēlētājiem. Latvija hokeja izlases spēlētājs Viktors Ignatjevs, redzot šādu lietu kārtību, jautājumu atrisināja vienkārši un izlēmīgi, iznākot pie līdzjutējiem, tā arī publiski komentējot medijiem - ja līdzjūtējus nelaiž pie mums, mēs nākam pie viņiem. Tie ir mūsējie!

Latvijas izlase:

• 1 Artūrs Irbe —1 , V
• 30 Sergejs Naumovs V
• 4 Normunds Sējējs A
• 7 Kārlis Skrastiņš A
• 13 Grigorijs Panteļejevs U
• 20 Harijs Vītoliņš U
• 14 Leonīds Tambijevs U
• 15 Igors Bondarevs A
• 23 Viktors Ignatjevs A
• 10 Juris Opuļskis U 
• 27 Aleksandrs Semjonovs U
• 17 Aleksandrs Ņiživijs U 
• 28 Andrejs Maticins A
• 2 Rodrigo Laviņš A
• 9 Aleksandrs Beļavskis U
• 8 Vjačeslavs Fanduļs U
• 21 Aleksandrs Kerčs U
• 23 Atvars Tribuncovs A
• 16 Jānis Sprukts A
• 29 Aigars Cipruss U 
• 11 Sergejs Seņins U
• 26 Artis Ābols U 

Galvenais treneris: Haralds Vasiļjevs

Krievijas izlase :

• 29 Iļja Brizgalovs V—
• 31 Jegors Podomackis V—
• 29 Igors Kravčuks A 
• 55 Sergejs Gončars A
• 25 Viktors Kozlovs U
• 19 Aleksejs Jašins U
• 10 Pāvels Burē U 15
• Dmitrijs Mironovs A 
• 44 Aleksejs Žitņiks A
• 13 Valērijs Kamenskis U
• 33 Aleksejs Žamnovs U 
• 14 Oļegs Petrovs U 
• 32 Andrejs Markovs A 
• 27 Maksims Galanovs A 
• 21 Aleksandrs Haritonovs U
• 23 Aleksandrs Prokopjevs U
• 61 Maksims Afinogenovs U
• 8 Maksims Sušinskis A
• 9 Aleksejs Kudašovs U
• 73 Andrejs Nikolišins U

51 Andrejs Kovaļenko U

• Galvenais treneris: Aleksandrs Jakuševs