Kārlis Radeks

Dzimis 1885. gadā, г. Львов; высшее;

журналист, публицист, полит. деятель..

Dzīvoja: Москва.

Notiesāts: ОСО при коллегии ОГПУ 1928. gada 6. janvārī.

Inkriminēts: 58-10.

Spriedums: ссылка на 3г. на Урал, ОСО 04.05.1928 во изм. прежнего пост. выслан на 3г. в Сибирь, пост. ОСО 31.05.1929 от ссылки осв., в ВКП(б) восст.(1930)

Reabilitēts: 1989. gadā.

Avots: Люди и судьбы. Биобиблиографический словарь востоковедов-жертв политического террора в советский период. СПб. 2003

***

Dzimis 1885. gadā, г.Львов; высшее;

журналист, публицист.

Dzīvoja: Москва.

Arestēts: 1936. gada 21. oktobrī.

Notiesāts: ВК ВС СССР 1937. gada 30. janvārī.

Inkriminēts: обвиняемый на процессе "Параллельного. антисов. троцкистск. центра".

Spriedums: 10лет ИТЛ, убит в Верхнеуральск. тюрьме 19.05.1939

Reabilitēts: 1989. gadā.

Avots: Люди и судьбы. Биобиблиографический словарь востоковедов-жертв политического террора в советский период. СПб. 2003

***

Kārlis Radeks (poļu: Karol Radek, vācu: Karl Radek, krievu: Карл Бернгардович Радек; dzimis 1885. gada 13. oktobrī kā Karols Zobelzons (vācu: Karol Sobelsohn), miris 1939. gada 19. maijā) bija Ukrainā dzimis ebreju izcelsmes poļu/vācu/padomju komunistiskās kustības darbinieks, žurnālists.

Dzimis Ļvovā. Bērnību un jaunību pavadīja Tarnovā, kur beidza ģimnāziju. Studēja vēsturi Krakovas Universitātē.

1902. gadā iestājās Polijas Sociālistiskajā partijā, no 1904. gada - Polijas Karalistes un Lietuvas Sociāldemokrātijas biedrs. 1905. gada revolūcijas laikā darbojās Varšavā. No 1907. gada - Leipcigā, kur iestājās Vācijas Sociāldemokrātiskajā partijā.

Pēc Pirmā pasaules kara sākuma devās uz Šveici, kur satuvinājās ar Ļeņinu. 1917. gadā kopā ar Ļeņinu bija vilcienā, kas pēc Februāra revolūcijas caur Vāciju devās uz Krieviju. Netika ielaists Krievijā, kā KSDSP darbojās Stokholmā.

Ieradies Krievijā pēc Oktobra revolūcijas, kļuva par VCIK ārzemju daļas darbinieku. Piedalījās Brestļitovskas miera līguma sarunās. No 1919. līdz 1924. gadam - boļševiku partijas CK loceklis. No 1920. līdz 1924. gadam - Kominterna Izpildkomitejas loceklis. No 1923. gada - viens no Ļeva Trocka atbalstītājiem. 1927. gadā uz četriem gadiem izsūtīts uz Krasnojarsku. 1936. gadā arestēts. 1937. gadā - notiesāts uz desmit gadiem ieslodzījumā. Pēc oficiālās versijas - cietumā citu ieslodzīto nogalināts. 1988. gadā reabilitēts.