Krievijā notiek trešais apvērsums pret Krievijas leģitīmām varas struktūrām: boļševiki pārtrauc Viskrievijas Satversmes sapulces darbību

1917. gada Krievijas revolūcija, parasti tiek attiecināta uz boļševiku veikto varas sagrābšanu Krievijā 1917. gada novembrī (pēc vecā stila oktobrī), taču faktiski 1917. gadā Krievijā notika trīs revolūcijas.

Vispirms notika 1917. gada Februāra revolūcija, kas gāza no troņa Krievijas impērijas caru Nikolaju II un izveidoja Pagaidu valdību kurā dominēja mēreni noskaņoti sociālisti.

Otrā revolūcija notika 1917. gada 25. oktobrī pēc vecā stila, kas ir 7. novembris pēc jaunā stila. Boļševiku pretinieki ātri tika apspiesti, citas politiskās partijas vajātas un aizliegtas, valstī sākās sarkanais terors.

Par spīti nākšanai pie varas un opozīcijas iebiedēšanai, 1917. gada 24. (12.) novembrī notikušajās Satversmes sapulces vēlēšanās boļševiki ieguva tikai apmēram 25% balsu un uzvaru guva sociālistu- revolucionāru (eseru) partija. Eseru programma, atšķirībā no boļševikiem bija sociāldemokrātiska- tā pieļāva privātīpašumu un kapitāla pastāvēšanu līdztekus valsts kapitālisma formai.

1918. gada 18. (5. pēc vecā stila) janvārī demokrātiski ievēlētā Viskrievijas Satversmes sapulce sanāca uz savu pirmo sēdi, taču jau nākošajā dienā Viskrievijas Strādnieku un kareivju padomju centrālā izpildu komiteja veica vēl vienu apvērsumu pret daudzmaz demokrātiski ievēlēto Satversmes sapulci un to atlaida. 

Revolūcija skāra gan pilsētas, gan lauku apvidus. Lai gan galvenie revolūcijas notikumi norisinājās Maskavā un Sanktpēterburgā, plaši nemieri notika arī laukos, un jau 1918. gadā sākās pilsoņu karš, kuru boļševiki pastiprināja ar masveida terora akcijām.

Pēc šīm 3 revolūcijām, kuras varu ar sarkanā terora palīdzību sagrāba sociālisti (boļševiki), demokrātiskas vēlēšanas Krievijā (PSRS) nenotika 70 gadus- līdz pat 90.to gadu sākumam.