Aleksejs Rikovs
Aleksejs Rikovs
- Dzimšanas datums:
- 25.02.1881
- Miršanas datums:
- 15.03.1938
- Pirmslaulību (cits) uzvārds:
- Алексей Иванович Рыков
- Papildu vārdi:
- Алексей Рыков,
- Kategorijas:
- Komunists, Ministrs, Padomju represiju (genocīda) upuris, Politiķis, Premjerministrs, Represiju organizators, īstenotājs, atbalstītājs, Valsts un komunistu partijas darbinieks, Valstsvīrs
- Tautība:
- krievs
- Kapsēta:
- "Komunarka" - komunistu terora masu slepkavību vieta
Aleksejs Rikovs (Алексей Иванович Рыков, dzimis 1881.gada 1. februārī / 13. februārī, Saratovā; miris 1938.gada 15. martā, Maskavā) - padomju politiķis. OtraisPSRS Tautas komisāru padomes priekšsēdētājs (1924 - 1930), Ļeņina pēctecis šajā amatā.
Dzimis Saratovā, tirgotāja ģimenē. Studējis Kazaņas universitātē. 1898. gadā iestājās KSDSP. 1903. gadā KSDSP 2. kongresā Briselē / Londonā iekļāvāsboļševiku frakcijā. 1905. gadā ievēlēts partijas CK. 1908. un 1909. gadā atbalstīja Ļeņinu pret Bogdanovu. 1910. - 1911. gadā - emigrācijā Francijā. Vēlāk izsūtīts uz Sibīriju, no kuras atgriezās 1917. gadā. Oktobra revolūcijas laikā darbojās Maskavā.
Pirmajā Padomju valdībā bija iekšlietu ministrs. 1917. gada 4. novembrī (v.s.) kopā ar Kameņevu un Zinovjevu demisionēja no CK un valdības, jo nepiekrita Ļeņina unTrocka nostājai "Vikžel" streika laikā. Pilsoņu kara laikā Tautas saimniecības Augstākās padomes vadītājs. 1920. gada 5. aprīlī atkal ievēlēts boļševiku partijas CK.
Pēc Ļeņina nāves 1924. gada 21. janvārī kļuva par PSRS un KPFSR valdības galvu - PSRS Tautas komisāru padomes prekšsēdētāju. Rikovs kopā ar Buharinu un Tomski veidoja boļševiku partijas mēreno spārnu, kuri atbalstīja daļēju tirgus ekonomiku un NEP.
1923. un 1924. gadā viņi kopā ar Staļinu, Zinovjevu un Kameņevu atbalstīja cīņu pret t. s. Kreiso opozīciju Trocka vadībā. Vēlāk mērenie atbalstīja Staļinu, veicot t. s. Apvienotās opozīcijas sagrāvi. Kad Staļins bija atcēlis no amatiem šos politiskos pretiniekus, tika sagrauts arī partijas mērenais spārns jeb t. s. Labējā opozīcija.
1930. gada 19. decembrī Rikovs tika atcelts no amata, bet par Tautas komisāru padomes priekšsēdētāju iecelts Vjačeslavs Molotovs.
1937. gadā Rikovs tika izslēgts no boļševiku partijas, 1938. gadā kopā ar Buharinu, Jagodu, Rakovski tiesāts paraugprāvā par sazvērestību pret Staļinu un nošauts.
1988. gadā reabilitēts.
Avoti: wikipedia.org
Nav pesaistītu vietu
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Natalja Perli | Meita | |
| 2 |  | Nina Rikova | Sieva | |
| 3 |  | Valter Perli | Znots | |
| 4 |  | Sergejs Sircovs | Darba biedrs | |
| 5 |  | Nikolajs Buharins | Paziņa, Domu biedrs | |
| 6 |  | Jan Gamarnik | Paziņa | |
| 7 |  | Vladimir Zazubrin | Paziņa | |
| 8 |  | Генрих Ягода | Partiju biedrs | |
| 9 |  | Mihails Kaļiņins | Partiju biedrs, Domu biedrs | |
| 10 |  | Виссарион Ломинадзе | Partiju biedrs | |
| 11 |  | Josifs Staļins | Domu biedrs | |
| 12 |  | Ļeņins | Domu biedrs | |
| 13 |  | Anastas Mikojans | Pretinieks | |
| 14 |  | Ļevs Trockis | Pretinieks | |
| 15 |  | Lev Kamenev | Pretinieks | |
| 16 |  | Grigorij Zinovev | Pretinieks |
13.01.1905 | 1905. gads 13. janvāra demonstrācija
Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra (piekārtots pie datuma, ignorējot stilu, 26.1.1905 pēc jaunā) manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.