Nestors Mahno
- Dzimšanas datums:
- 07.11.1888
- Miršanas datums:
- 06.07.1934
- Papildu vārdi:
- Nestor Machno, Нестор Махно, Нестор Иванович Махно, Ņestors Mahno, батько Махно, Нестор Іванович Махно, Nestor Iwanowitsch Machno, Bat'ko Makhno, Nestor Ivanovych Makhno,
- Kategorijas:
- Anarhists, Komunists, Politiķis, Terorists, Zemnieks
- Tautība:
- ukrainis
- Kapsēta:
- Parīzes Perlašēza kapsēta
Nestors Mahno bija ukraiņu anarhokomunists Krievijas pilsoņu kara laikā.
No 1918. līdz 1921. gadam vadīja zemnieku veidoto Revolucionāro Ukrainas nemiernieku armiju (Революційна повстанська армія України), kura kādu laiku kontrolēja lielu daļu Ukrainas dienviddaļas. Armijas kontrolētajos apgabalos tika ieviesta vara, kura balstījās uz anarhisma principiem.
Mahno arī pazīstams kā Krievijas pilsoņu kara ieroča - tačankas viens no pirmajiem efektīvākajiem izmantotājiem kaujās.
Dzimis nabadzīgā zemnieku ģimenē.
No 1895. gada - sezonas strādnieks, no 1903. gada - strādāja rūpnīcā dzimtajā Guļaipolē.
Piedalījās 1905. gada revolūcijā.
1910. gada 22. martā sodīts ar nāvessodu, kurš nomainīts ar beztermiņa katorgu.
Pārvietots uz Butirku cietumu Maskavā, kur iepazinās ar anarhistu Pjotru Aršinovu. Pēc Februāra revolūcijas tika atbrīvots un devās uz dzimto pilsētu, kur kļuva par vietējās padomes līderi, un aicināja uz radikāliem sociāliem pārkārtojumiem.
Pēc Oktobra revolūcijas cita starpā apmeklēja arī Maskavu, kur tikās ne tikai ar ietekmīgiem anarhistiem, bet arī ar boļševiku līderiem, to skaitā Ļeņinu.
Vēlāk atkal devās uz dzimto pilsētu, kur organizēja bruņotu cīņu. Ap Mahno pamazām grupējās nemiernieku grupas, kas cīnījās gan pret Ukrainas valsti Simona Petļuras vadībā, gan Antona Deņikina baltgvardiem. Cīnoties pret Deņikinu, noslēdza vienošanos ar boļševikiem.
Eksistē nepārbaudīti dati, ka par kaujām pret Deņikinu Mahno esot apbalvots ar Sarkanā Karoga Ordeni.
1919. gada jūnija sākumā Mahno sarāva saites ar Sarkano armiju, bet 1919. gada 6. jūnijā Ļevs Trockis pasludināja Mahno "ārpus likuma".
Mahno spēki turpināja ciņas pret Petļuras un Deņikina karaspēku, pulcējot ap sevi citas kaujas vienības.
1919. gada 1. septembrī Mahno deklarēja Revolucionārās Ukrainas nemiernieku armijas izveidi un nostiprināja varu reģionā.
1920. gada rudenī Mahno spēki atkal noslēdza vienošanos ar boļševikiem par kopēju cīņu pret Pjotra Vrangeļa spēkiem Krimā. Kad Vrangeļa spēki tika sakauti, Padomju vara piedāvāja Mahno armijai pārdislocēties uz Ziemeļkaukāzu.
Kad Mahno atteicās, Sarkanā armija uzbruka anarhistu spēkiem. Mahno armija vairākus mēnešus ar kaujām pārvietojās pa Ukrainu līdz 1921. gada 28. augustā, Sarkanās armijas vajāts, Mahno ar savas armijas atliekām pārgāja Rumānijas robežu.
Vēlāk līdz mūža galam dzīvoja Parīzē, kur mira no tuberkulozes un ir arī apglabāts.
Avoti: wikipedia.org, news.lv
Nav pesaistītu vietu
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Galina Kuzmenko | Sieva | |
| 2 |  | Ļevs Trockis | Paziņa | |
| 3 |  | Simons Petļura | Paziņa | |
| 4 |  | Antons Deņikins | Paziņa | |
| 5 |  | Ļeņins | Paziņa | |
| 6 |  | Эмма Гольдман | Paziņa | |
| 7 |  | Михаил Фрунзе | Domu biedrs | |
| 8 |  | Andrejs Vlasovs | Pretinieks |
13.01.1905 | 1905. gads 13. janvāra demonstrācija
Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra (piekārtots pie datuma, ignorējot stilu, 26.1.1905 pēc jaunā) manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.
