PSRS tanki ielenc Lietuvas Augstāko Padomi, ieņem TV, radio, telegrāfu, telefona centrāles

Vēlāk ap plkst. 4.00 Dainis Īvāns, Latvijas Augstākas Padomes priekšsēdētāja vietnieks, Latvijas Tautas frontes loceklis, Latvijas radio uzrunā Latvijas tautu aicinot būt gataviem uz visļaunāko un pulcēties Doma laukumā Augstākās Padomes un citu stratēģiski svarīgu objektu aizstāvībai.

Plkst. 12.00 - notiek Latvijas Republikas Augstākās Padomes plenārsēde par aizsardzības jautājumiem.

Plkst. 14.00 - sākas vislatvijas tautas manifestācija Rīgā, Daugavmalā. Piedalās apmēram 700 000 cilvēku. Helikopteri kaisa brīdinājuma skrejlapas. Latvijas Tautas Frontes priekšsēdētājs R. Ražuks aicina celt barikādes, Ministru Padomes ministri un darbinieki dod norādes organizēt smago lauksaimniecības un celtniecības tehniku, automašīnas ar baļķiem barikāžu celšanai Rīgā. Naktī sākas šo norādījumu izpilde.

Barikādes tiek celtas ne tikai Rīgā, bet arī Liepājā un Kuldīgā.

Tallinā tiekas Krievijas Federācijas, Igaunijas un Latvijas Augstāko Padomju priekšsēdētāji. Paraksta paziņojumu, kurā nosoda pret Baltiju vērstās bruņotās akcijas.

Baltijas Augstāko Padomju priekšsēdētāju aicinājums ANO ģenerālsekretāram sasaukt Drošības padomes ārkārtas sēdi un Baltijas problemātikai veltītu starptautisku konferenci.

2014.gada sākumā Lietuvas Ģenerālprokuratūra paziņojusi, ka sola martā pabeigt apjomīgāko izmeklēšanu valsts tiesībsargāšanas iestāžu vēsturē - 1991.gada 13.janvāra traģēdijas lietu.

Par aizdomās turamajiem šai lietā atzīti 79 cilvēki Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas pilsoņi. Šobrīd tuvojas nobeigumam Eiropas aresta orderu gatavošana, un šā gada laikā lieta, kuras materiāli apkopti 700 sējumos, varētu tikt nodota tiesai.

Kā piektdien žurnālistiem pastāstījuši izmeklētāji, aizdomās turētie 1991.gadā bijuši vadoši Lietuvas komunistiskās partijas darbinieki, PSRS Iekšlietu ministrijas un PSRS Valsts drošības komitejas darbinieki un virsnieki un tiešā veidā piedalījušies minēto objektu ieņemšanā.

71 no viņiem darbojies organizētā grupā, un viņiem kā drošības līdzeklis noteikts apcietinājums, informācija par pārējiem vēl tiek precizēta.

Šīs personas tiek turētas aizdomās par iespējamu starptautiskajās tiesībās aizliegtu izturēšanos pret cilvēkiem, par starptautisko humanitāro tiesību aizsargātu personu nogalināšanu vai ievainošanu, par aizliegtiem militāriem uzbrukumiem civiliedzīvotājiem un aizliegtu militāro līdzekļu lietošanu. Maksimālais sods, ko Lietuvas likumdošana paredz par lietā minētajiem noziegumiem, ir mūža ieslodzījums.

Pērnvasar, kad Viļņas pilsētas rajona tiesa atzina minētās personas par aizdomās turamajām, Lietuvas Ģenerālprokuratūra nosūtīja Krievijai, Ukrainai un Baltkrievijai tiesiskās palīdzības lūgumus. Šīs valstis lūgtas aizdomās turamajiem nodot lietas dokumentus, nopratināt viņus un rosināt viņus piedalīties prāvā.

Šos lūgumus izpildījusi tikai Ukraina, kas iepazīstinājusi aizdomās turamos ar tiesas lēmumu. Viņi atteikušies ierasties Lietuvā, tomēr zina, ka pret viņiem sākta kriminālvajāšana. Tikmēr Baltkrievija atteikusies pildīt Lietuvas tiesiskās palīdzības lūgumus, bet no Krievijas atbilde vispār nav saņemta. Kā skaidrojuši prokurori, Krievija atsakās no sadarbības, jo atšķiras tiesiskā reglamentācija, turklāt Krievija atšķirīgi traktē tālaika notikumus.

Viļņā - bojāgājušie:

1991. gada 13. janvāra traģiskie notikumi Viļņā (Sausio 13-osios įvykiai) – nakts, kad PSRS specvienības un armija brutāli uzbruka neapbruņotiem Lietuvas brīvības aizstāvjiem pie Televīzijas torņa un Radijo/televīzijas komitejas ēkas. Tajā naktī gāja bojā 14 civiliedzīvotāji, simtiem tika ievainoti. Lielākā daļa upuru krita no lodēm vai tika sabraukti ar tankiem.Naktī no 12. uz 13. janvāri pie Viļņas Televīzijas torņa un blakus esošajās teritorijās PSRS karavīri (t.sk. desantnieki un "Alfa" grupa) atklāja uguni uz neapbruņotu cilvēku pūli un iebrauca ar tankiem T-72. Lūk, kā gāja bojā katrs no aizstāvjiem:

• Loreta Asanavičiūtė (23 gadi, vienīgā sieviete) – sabraukta ar tanku kāpurķēdēm pie Televīzijas torņa; nomira slimnīcā no smagiem ievainojumiem.
• Virginijus Druskis (22 gadi, students) – nošauts krūtīs pie TV torņa.
• Darius Gerbutavičius (17 gadi, skolēns) – pieci nāvējoši ievainojumi (kājās, rokās un mugurā) pie torņa.
• Rolandas Jankauskas (21 gads, students) – seju trāpīja sprādzienbīstama ierīce (šāviņš vai granāta); nomira no ievainojumiem pie torņa.
• Rimantas Juknevičius (24 gadi, students) – nošauts pie Televīzijas torņa.
• Alvydas Kanapinskas (38 gadi, strādnieks no Ķēdaiņiem) – nošauts pie TV torņa.
• Algimantas Petras Kavoliukas (51 gads, miesnieks) – viens no pirmajiem upuriem; sabraukts ar tanku aptuveni plkst. 2 naktī pie torņa (daži liecinieki uzskata viņu par pirmo kritušo tajā naktī).
• Vidas Maciulevičius (24 gadi, slēdzennieks) – sāviens sejas, kakla un mugurkaula apvidū pie torņa.
• Titas Masiulis (28 gadi, kauņietis) – nošauts krūtīs pie Televīzijas torņa.
• Alvydas Matulka (35 gadi, rokišķietis) – nomira no sirdslēkmes notikumu laikā pie torņa (stresa izraisīta).
• Apolinaras Juozas Povilaitis (53 gadi, vecākais no upuriem, metālapstrādātājs) – smagi ievainots vairākās vietās (sirds, labie plauši, augšdelms, augšstilbs) pie TV torņa.
• Ignas Šimulionis (17 gadi un 27 dienas, skolēns, jaunākais) – nošauts galvā pie torņa.
• Vytautas Vaitkus (47 gadi, santehniķis no Žemaitijas) – nošauts krūtīs desantnieku uguns pie Televīzijas torņa.
• Vytautas Koncevičius (49 gadi) – smagi ievainots šāviņos tajā pašā naktī; nomira slimnīcā 1991. gada 18. februārī (dažreiz iekļauts kā 14. upuris, jo miris no ievainojumiem).

Šie 14 cilvēki stāvēja bez ieročiem, rokās turot tikai sveces un dziedot, pretī tankiem un ložmetējiem. Viņu upuris kļuva par spēcīgu simbolu un paātrināja PSRS sabrukumu.

Amžina šlovė žuvusiems už Lietuvos laisvę!
Mūžīga slava kritušajiem par Lietuvas brīvību!