Juris Podnieks
- Dzimšanas datums:
- 05.12.1950
- Miršanas datums:
- 23.06.1992
- Apglabāšanas datums:
- 04.07.1992
- Tēva vārds:
- Boriss
- Kategorijas:
- Kinooperators, Kinorežisors
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Rīgas 2. Meža kapi (Braslas kapi)
Juris Podnieks bija latviešu operators, režisors un producents. Piecīņnieks.
1967. gadā sācis strādāt par operatora asistentu, pēc pieciem gadiem darbojās pie režisora Vadima Masa filmas "Latvijas PSR aizsargājamā flora".
1975. gadā absolvējis Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūta Operatoru fakultāti Maskavā ar filmu "Aizliegtā zona" (režisors Hercs Franks).
1977. gadā sācis režisora karjeru ar darbu pie kinožurnāla "Padomju Latvija" trešā numura, kurš bija veltīts demogrāfiskajai situācijai Latvijā. Viņš ir režisējis tādas filmas kā
- "Brāļi Kokari" (1978),
- "Puikas, zirgos!" (1979),
- Baltais "Ave Sol" (1979, LTV),
- "Strēlnieku zvaigznājs" (1982),
- "Komandieris" (1984),
- "Veļ Sīzifs akmeni" (1985),
- "Vai viegli būt jaunam?" (1986),
- "Mēs/Soviets" (1989),
- "Krustceļš/Homeland" (1990),
- "Pēcvārds" (1991),
- "Impērijas gals" (1991) un
- "Klusuma stunda" (1992).
Filmu "Vai viegli būt jaunam?" gada laikā bija noskatījušies 28 miljoni skatītāju, tāpat tā tika demonstrēta vairāk nekā 80 valstīs. Četras J. Podnieka filmas tika atzītas par gada labākajām dokumentālajām filmām un saņēmušas Lielo Kristapu. Tāpat vairākas filmas saņēmušas balvas dažādos kinofestivālos.
Privātā dzīve
Juris Podnieks dzimis 1950. gada 5. decembrī Rīgā. Viņa tēvs bija diktors, daudzu kinožurnālu un dokumentālo filmu aizkadra balss Boriss Podnieks (1924—1995), savukārt māte Brigita Podniece bijusi zobu tehniķe. Bijis precējies, ir dēls.
Miris 1992. gada 23. jūnijā, noslīkstot Zvirgzdu ezerā, Kurzemē. Par viņa nāves apstākļiem ir tikušas izvirzītas vairākas versijas.
Avoti: wikipedia.org, Rīgas dome, lursoft.lv
| Nosaukums | No | Līdz | Bildes | Valodas | |
|---|---|---|---|---|---|
 | Rīgas Kinostudija | lv |
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Boriss Podnieks | Tēvs | |
| 2 | Elga Podniece | Sieva | ||
| 3 |  | Miks Savisko | Darba biedrs | |
| 4 |  | Andris Slapiņš | Darba biedrs | |
| 5 |  | Kalvis Zalcmanis | Darba biedrs | |
| 6 |  | Normunds Deinats | Darba biedrs | |
| 7 |  | Ābrams Kleckins | Darba biedrs | |
| 8 |  | Arnolds Plaudis | Darba biedrs | |
| 9 |  | Gvido Zvaigzne | Darba biedrs | |
| 10 |  | Jānis Krūmiņš | Darba biedrs | |
| 11 |  | Romāns Grabovskis | Darba biedrs | |
| 12 |  | Aleksandrs Demčenko | Darba biedrs | |
| 13 |  | Uldis Brauns | Darba biedrs | |
| 14 |  | Ints Cālītis | Paziņa | |
| 15 |  | Didzis Slapiņš | Paziņa | |
| 16 |  | Gina Slapiņa | Paziņa | |
| 17 |  | Uldis Stabulnieks | Paziņa | |
| 18 |  | Augusts Sukuts | Paziņa | |
| 19 |  | Juris Kulakovs | Paziņa | |
| 20 |  | Gvido Linga | Paziņa | |
| 21 |  | Gaļina Frolova | Paziņa | |
| 22 |  | Ansis Epners | Paziņa |
17.01.1987 | Filmas "Vai viegli būt jaunam?" pirmizrāde Maskavā
26.01.1987 | Rīgas kinoteātros sāka demonstrēt režisora Jura Podnieka filmu “Vai viegli būt jaunam?”
13.01.1991 | PSRS tanki ielenc Lietuvas Augstāko Padomi, ieņem TV, radio, telegrāfu, telefona centrāles
1991.gada 13.janvāra naktī tanki ielenc Lietuvas Augstāko Padomi, ieņem TV, radio, telegrāfu. Nogalina 14 un ievaino 140 cilvēkus.
20.01.1991 | Uzbrukums Latvijas Iekšlietu ministrijai
1991.gada 20.janvārī notiek demonstrācijas Maskavā Baltijas aizstāvībai, tajās piedalās ap 100 000 cilvēku. Tiek izvirzīta prasība pēc M. Gorbačova, D. Jazova, B. Pugo, VDK priekšsēdētāja V. Krjučkova demisijas sakarā ar Viļņas upuriem. Šajā dienā, kad nolemts pamazām Barikādes Rīgā noņemt, notiek uzbrukums Latvijas Iekšlietu ministrijai. Šī ir diena, kurā krita Podnieka komanda, kā arī citi Neatkarības aizstāvji. Mūžīga piemiņa viņiem.
