Juris Kulakovs

Juris Kulakovs bija latviešu mūziķis, galvenokārt pazīstams, pateicoties darbībai grupās "Menuets" un "Pērkons". Multiinstrumentālists, lielāko daļu mūzikas instrumentu apguvis pašmācības ceļā. Juris Kulakovs ir mūzikas autors tādām tautā mīlētām, bet PSRS okupācijas gados ilgstoši aizliegtās grupas "Pērkona" dziesmām kā "Slidotava", "Labu vakar", "Pie baltas lapas", "Balāde par gulbi", "Mēs pārtiekam viens no otra" un citām.

Miris nepilna mēneša laikā (27 dienas) pēc cita grupas "Pērkons" mūziķa - Uģa Muzikanta (miris 16.1.2024.g.) nāves.

Grupas "Pērkons" dalībnieks, bijušais kultūras ministrs Nauris Puntulis:

’Iespaids par Juri ir diezgan maldinošs. Jā, no vienas puses – neordināra personība, brīvdomātājs, bohēmists un tamlīdzīgi, taču savā būtībā viņš bija ļoti, ļoti prasīgs un stingrs kā profesionālis pret mūziku, pret katru sevis radīto skaņu un pret visiem tiem, kas viņa mūziku izpilda. Viņš bija ļoti stingrs un prasīgs profesionālis. Visaugstākās raudzes profesionālis, kādu populārajā un rokmūzikā patiešām nemaz nav tik daudz."

Biogrāfija

Dzimis Līvānos

1975. gadā beidzis Līvānu 1. vidusskolu; mācījies spēlēt akordeonu un fakultatīvi apguvis trompetes spēli,

1977. gada rudenī 4 Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas (vidusskola) audzēkņi – Juris Kulakovs, Armands Alksnis, Ainars Ašmanis un Andris Reinis – nolēma izveidot grupu. J. Kulakovs spēlēja taustiņinstrumentus, A. Alksnis – ģitāru, A. Ašmanis – basģitāru, A. Reinis – sitamos instrumentus. Grupas nosaukumu veidoja dalībnieku uzvārdu pirmie burti – “ARKA”. (avots: Daiga Mazvērsīte)

1978. gadā pievienojies grupai "Menuets", spēlējis tajā taustiņinstrumentus līdz pat grupas darbības pārtraukšanai 1983. gadā, grupa izpildījusi arī dažas Kulakova kompozīcijas.

1979. gadā beidzis Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolu akordeona specialitātē. Viņš vēlāk apguvis taustiņinstrumentus un ir bijis viens no pirmajiem sintezatora īpašniekiem Latvijā. 

1981. gadā nodibinājis rokgrupu "Pērkons", ir gandrīz visu tās dziesmu mūzikas autors, taustiņinstrumentālists un grupas vadītājs.

1983.gada sākumā ar LPSR Kultūras ministra Vladimira Kaupuža pavēli grupas "Pērkons" publiska darbība tika aizliegta. Augstskola Kulakovu nepielaida pie valsts eksāmena, viņš saņēma diplomu ar izziņu, ka ir noklausījies pilnu teorētisko kursu. Absolvents tika nosūtīts par kormeistaru uz Jelgavu.

1984.gadā kā "Rīgas rajona kolhoza "Padomju Latvija" ansamblis "Pērkons"", grupa tomēr atsāka darbību.

1984. gadā Latvijas Valsts konservatorijā absolvējis Pūtēju un estrādes orķestru vadītāju un diriģentu klasi (pedagogi – Raimonds Pauls un Alnis Zaķis)

1985.gada vasarā pēc koncerta Ogres estrādē un tam sekojoša vilciena uz Rīgu izdemolēšanu (epizodes par to J. Podnieka filmā "Vai viegli būt jaunam?"), sekoja Pērkona otrais uzstāšanās aizliegums.

1985. –1990. gadā mācījies kompozīciju pie Pētera Plakida, (Latvijas mūzikas informācijas centra mājaslapas informācija).

1984. gadā beidzis Latvijas Valsts konservatorijas Kultūras un mākslas zinātņu fakultāti estrādes un pūtēju orķestra diriģēšanas specialitātē beidzis arī Pētera Plakida kompozīcijas klasi.

1980. gados komponējis dziesmas aktiera Edgara Liepiņa koncertprogrammām "Pasmaidi, sirds gaiša kļūs", "Ārprāc 88" u.c.

Rakstījis mūziku arī teātrim un filmām, 1990. gados pievērsies lielākas formas vokāli instrumentālu skaņdarbu komponēšanai. Rīgas Muzikālajā teātrī iestudēti Kulakova sarakstītie mūzikli "Žilī" (1991) un "Latvijas karalis" (1992), Daugavpils teātrī — rokopera "Čigāns sapnī" (2001).

2001. gadā saņēmis Teātra gada balvu par mūziku A. Sent-Ekziperī "Mazā prinča" izrādei Liepājas teātrī.

Kopš 2002. gada bija Latvijas Komponistu savienības biedrs. Kulakovs strādājis arī ierakstu producēšanas jomā.

2020. gadā atskaņota grupas "Pērkons" koncertprogramma "Cilvēk, tu esi!".

2021. gadā tika atzīmēta "Pērkons" 40 gadu jubileja.

2022. gadā notika "Pērkona" koncerti kopā ar Liepājas simfonisko orķestri, atskaņojot Kulakova skaņdarbu programmu.

Darbi

Mūzika teātra izrādēm

Liepājas teātrī:

• J. Janševska "Dzimtene" (1986)
• Š. Deleinijas "Medus garša" (1987)
• A. Čaka "Psihiskais uzbrukums" (1989)
• V. Šekspīra "Sapnis vasaras naktī" (1992)
• B. Brehta "Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati" (1999)
• A. Sent-Ekziperī "Mazais princis" (2001)
• J. Kulakova, J. Petera "Stikla kalns" (2003)

Jaunajā Rīgas teātrī:

• F. Vēdekinda "Pavasara atmoda" (1995)
• E. Šņores, J. Rijnieka "Livonijas sapņi" (1997)

Nacionālajā teātrī:

• G. Figeiredu "Dons Žuans" (1982)
• Raiņa "Spēlēju, dancoju" (1991)
• Sebastjana, P. Harisa "Bagātību sala" (1992)

Citi darbi

• Dziesmu cikls "Septiņarpus dziesmas ar Eduarda Veidenbauma vārdiem" (1987)
• Viencēliena opera "Debešķīgā nepieciešamība" (1996)
• Kantāte "Mateja pasija" (1999)
• Dziesmu cikls "Ētera odējs" ar Jāņa Ziemeļnieka dzeju (2007)