Inese Pabērza

«Es neizjūtu asu laika trūkumu, neesmu no tiem, kas saka: vai, viena vienīga skriešana, nekad nav laika! Parasti saka, kad dienas skrien, tas jau ir vecums, nu tad es teikšu, ka man vēl nav. Es visur skrienu kājām, man patīk ātri iet un skriet.

Nē, nē!  Maratonu no Rīgas līdz Valmierai gan skriešu tikai savā simts gadu jubilejā. 

1998.g. intervija, U. Rudaks 

***

Inese Pabērza bija latviešu dziedātāja un aktrise.

Dzimusi un augusi Rīgā.

1971. gadā kļuvusi par grupas "Menuets" solisti, (“Menueta” pirmā uzstāšanās notika 1968.gadā, kopā sanākot sešiem Jūrmalas skolēniem, kad brāļi Sējāni un Bartaševici kopā ar domubiedriem sāka kopīgus mēģinājumus rokmūzikā.)

1972. gadā Pabērza "Menueta" sastāvā uzstājās festivālā "Liepājas dzintars".

1974. gada Rīgas pašdarbības ansambļu skatē atzīta par labāko vokālisti. Bieži dziedājusi duetā ar Adrianu Kukuvasu. Studēja aktiermākslu Latvijas Konservatorijas teātra fakultātē pie Māras Ķimeles.

1974. gadā, studiju laikā piedalījusies Andra Bergmaņa un Ilzes Bindes dzejas izrādē "Kamēr saule vēl nenoriet...".

1978. g. pēc studiju beigām kļuva par Valmieras teātra aktrisi.

Latviešu teātra vēsturē 1978. gada kursu dēvē par pirmo Valmieras teātrim izaudzināto aktieru kursu. Pavisam viņu bija piecpadsmit – Ilmārs Apsītis, Uģis Brikmanis, Indra Burkovska, Nikolajs Ērglis, Andris Jozēns, Jānis Kalnups, Valdemārs Karpačs, Uldis Kronbergs, Inese Pabērza, Mudīte Rāka, Haralds Šēnknehts, Ruta Vītiņa, Aigars Vilims, Januss Johansons un Inese Ramute

«Kad beidzu teātra fakultāti pie Māras Ķimeles, 1978.gadā saskaņā ar sadali visu mūsu kursu aizsūtīja uz Valmieras teātri, un četri no mums joprojām tur strādā. Kad man bija citi piedāvājumi, es tos palaidu garām, jo man bija ģimene, vīrs arī aktieris, bet sanāca pavisam jauki: kad piedāvājums nāca viņam, viņš pacēla cepuri un ļoti skaisti aizgāja. Un es tā arī paliku. Bet tas viss ir sen pagājis un tam vairs nav būtiskas nozīmes. Patiesībā man vajadzēja šīs iespējas tomēr izmantot, jo tad man dzīve varbūt būtu savādāk izveidojusies? ...es vienkārši dzīvoju pa mājām, man ir 17 gadus vecs dēls Kaspars.." (intervija 1998.g.)

1988. gadā sarakstījusi grāmatu par ansambļa "Menuets" vēsturi "Menuets: savējiem - kas bija, ir un būs...".

"...Mums bija viens ļoti pieticīgs autora kandidāts no malas, kas neapmierināja grupu. Sapratām, ka to nevar rakstīt cilvēks no ārpuses, vai arī tas būtu jādara gadu. Tā kā Dieviņš mani ir mazliet apveltījis ar rakstīšanas spēju, tad ķēros klāt un mēnesi strādāju melnās miesās kā moris. Par mums ir krietni daudz nepareizi vai virspusēji runāts, un kurš tad tagad rakņāsies pa divdesmit gadu veciem avīžu materiāliem? Es gribēju ar šo grāmatu pateikties visiem cilvēkiem, ar kuriem Menuets ir kopā strādājis.» (1998.g.)

Bija precējusies (1977.g.) ar studiju biedru un vēlāk arī Valmieras teātra aktieri Valdemāru Karpaču (laulībā dzimis dēls, vēlāk laulība šķirta).

Piedalījusies "Menuets" koncertdarbībā, arī vēlāk, tai skaitā 2023. gada jubilejas koncertprogrammā "Zelta 55"

Lomas teātrī

1974.g  dzejas izrāde (A. Bergmanis, "Kamēr saule vēl nenoriet...".)

1978.g. Fosforiskā sieviete (V. Majakovska "Pirts"),

1979.g. Sēlija Duka (J. Heltaji "Mēmais bruņinieks"),

1982.g. titulloma ( Ibsena «Mazais Eijolfs»).

1983.g. Donja Beatrise (de la Barka "Dāma- spoks")

1986.g. ārste (I. Indrāne, "Zemesvēzi dzirdēt")

1988.g. Leksīte (M. Zīverts "Ķīnas vāze"),

1992.g. Kitija (B. Tomass, "Krustmāte no Brazīlijas")

1994.g. Amarillis (M. Zālīte, "Eža kažociņš')

1995.g. ( E. Eikborns ,"Izklaidīgie draugi")

1995.g. meita (Ā. Geikins "Ogles sirds")

1996.g. Elīna (I. Bergmanis "Rudens sonāte")

1996.g. Hercogiene  (E. Skribs "Glāze ūdens")

1997.g. Tonija (J. Janševskis "Varkaļu pagasta skolotājs")

Lomas kino

Piedalījusies kinofilmās

1984.g. "Aveņu vīns",

1985.g. "Svešs gadījums",

1987.g. "Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili" 

2004.g. "Man patīk, ka meitene skumst"

***

 

Laikam tas liekas šausmīgi jocīgi mūsdienu lietišķajā laikmetā, kad visas sievietes rullē tā, ka prieks. Patiesību sakot, mani vislabāk apmierina blakussēdētāja vieta. Bija viens periods, kad man ļoti gribējās vadīt mašīnu, bet to es palaidu garām un vairs tāda vēlēšanās nav uznākusi.»