Gvido Linga

Svētdien, 2020.gada 20. decembrī, 4.Adventes rītā no mums atvadījās un mūžībā muzicēt devās leģendārās grupas "Linga" dibinātājs un līderis, daudzu dziesmu un hitu autors Gvido Linga, Latvijas Radio pavēstīja mūziķa brālis pazīstamais multimākslinieks Igors Linga.

Gvido Lingas sieva - Evija Linga. Urna apbedīta blakus mammai Ārijai Lingai.
2021.gada 20. novembrī ir uzstādīts piemineklis, kura koordinātes norādītas šeit. To veidojis Evijas tēvs, Mākslas akadēmijas profesors Bruno Strautiņš.

Gvido Linga astoņdesmitajos gados spēlēja grupās “Ārprāc” un “Zig Zag”, bet 1988. gada nogalē izveidoja grupu “Linga”, kam pirmā vērienīgā uzstāšanās bija 1989. gadā. Gvido ir sadarbojies ar tādiem mūzkiķiem, ka Arnis Zunde, Edmunds Trops, Uldis Timoško u.c..Viņu varētu saukt par latviešu pankroka tēvu vai kāds pats reiz teicis - anarhistiskā rokenrola pārstāvji. Tas ir tēls, kur pieņemts un ar kuru jādzīvo, taču Linga nekad nav bijis starp tiem, kurš pats dauza logus vai aivinātu citus šādi ālēties un graut. Gvido bija viens no tiem, kurš konsekventi uzskatīja, ka ar mūziku pasauli var uzrunāt labā latviešu valodā, nevis mocīties sliktā angļu.

Daudzus gadus Gvido bija Latvijas radio 2 ētera balss, tādējādi mainot arī šīs radiostacijas imidž. Lūk, ko Gvido par sevi:

Esmu mūziķis, grupas "Linga" solists, viens no Latvijas Mūzikas kanāla radītājiem, Latvijas Radio 2 ētera cilvēks. LR2 strādāju kopš 2001. gada

15 gadu vecumā biju īsts svētdienas panks - uz skolu devos rātni saglaustiem matiem, bet, izejot no skolas, saliku atpakaļ auskarus un izveidoju grebeni. Pusaudža gados izmēģināju daudz ko: Lietišķajos mācījos kompozīciju, trauku modelēšanu, stikla lējumus. Aktīvi nodarbojos ar kanoe airēšanu. Kad man palika 15 gadi, tad, prasdams jau ģitārspēli, kopā ar brāli un draugiem nodibinājām pirmo grupu "Ārprāts". Vēlāk tā pārdēvēta par "Zig Zag".

1988. gadā kopā ar ģitāristu Armandu Cālīti nodibināju grupu "Linga", tās pirmā publiskā uzstāšanās bija 1989. gada martā festivālā "Roks par neatkarību".

Latviešu mūzika ir mana dzīve!

Gvido bija savas grupas sirds un dvēsele, daudzu fanu iedvesmas avots. Viņa populārākās dziesmas “Nāc dejot”, “Krodziņš”, “Signe melo” un “Šeit, šeit” ir iemantojušas paliekošo vietu latviešu rokmūzikas klasikā. 

Ģimenē Gvido atceras kā visfantastiskāko tēvu diviem dēliem, visfantastiskāko vīru un brāli.

Aizsaulē Gvido devās 51 gada vecumā. Aizdegsim sveces un uzliksim "Lingas" dziesmas viņu pieminot.

"Kādreiz tālu, kad jāiet ir prom...”

Gvido Linga (dzimis Vasiļjevs; 1969. gada 16. jūnijs — 2020. gada 20. decembris) bija latviešu mūziķis, grupu «Ārprāc», «Linga» un «Zig Zag» solists.

Mūziķa un režisora Igora Lingas brālis.

Dzīvesgājums

Gvido Vasiļjevs 1985. gadā kopā ar Edmundu Tropu un Uldi Timoško dibināja grupu «Ārprāc». Viņš bija grupas vokālists un turpināja piedalīties grupā pēc tam, kad tā mainīja nosaukumu uz «Zig Zag». Pēc albuma «Zig Zag» izdošanas 1988. gadā viņš pameta grupu, nomainīja uzvārdu uz Linga un dibināja grupu «Linga».

No 2001. līdz 2019. gadam Linga bija Latvijas Radio 2 raidījumu vadītājs. Viņš kopā ar brāli Igoru ir piedalījies vairāku Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumu veidošanā, tostarp «Latvijas muzikālā līga» un «Mūzikas video». Viņš bija viens no Latvijas Mūzikas kanāla dibinātājiem.

Miris 2020. gada 20. decembrī.

Mediju ziņas, bet visvairāk Latvijas radio ziņu dienests un Timenote.info

Ulda Rudaka intervija ar Gvido Lingu

80.gados Gvido, tolaik vēl Vasiļjevs, sāka savas muzikālās gaitas pankgrupā Ārprāc, kas vēlāk pārtapa par Zig–Zag. Noskrandušas leoparda krāsas zeķbikses vīrieša kājās, padilusi masīva ādas jaka ar kniedēm, uzkasīti sacukuroti mati, krāsotas acis — šeit nekas tāds nebija redzēts, un arī mūzika pārsteidza ar tam laikam pasaulē aktuālu new wave un pankroka skanējumu, kā arī ar izaicinošajiem tekstiem. No Zig–Zag aizejot, Gvido, tāpat kā vecākais brālis un paraugs Igors, pieņēma mammas uzvārdu Linga un izveidoja grupu ar tādu nosaukumu. Kas tagad? Pieauguša cilvēka komplekts: ģimenes māja Mārupē, džips, divi dēli, darbs radio un televīzijā, stabilitāte — vai viņā vēl daudzmaz palicis no panka?

Fragments no intervijas:

Kad aizgāji no Zig–Zag, tas daudziem bija trieciens, līdzīgi kā Ulmaņa un Voitišķa aiziešana no Jumpravas. Pirms Linga radās, tu esot padziedājis arī grupā Monro.

Jā, tā bija. Tur man vispār parādījās roka balss. Zig–Zag laikā tur bija Depeche Mode un pat Džimijs Samervils prātā — dziesma Varbūt ir tāds joks jeb eksperiments falsetā. Bet pēc tam pamazām pārgāju uz to Billija Aidola stilu, jo kaut kādā brīdī sapratu, ka, ja tu baigi ķērc, daļai cilvēku tas nepatīk. Ir jāatrod balanss. Pašam jau arī nepatiks, ja kāds pienāks pie auss un bļaus visu laiku. Esmu ievērojis, ka diezgan daudziem, laikam ejot, sāk rasties melodiskākas dziesmas. Kad jaunības maksimālisms ir pārgājis, gribas tā kā mūziku. Un kaut kas līdzīgs arī ar Lingām notiek — kļūstam arvien melodiskāki.

 

Tā tā dzīve paiet. Nav vairs pret ko protestēt, dzeršanu arī organisms nepavelk?

Nuja, jāuzpasējas, protams. Tagad ir savi plusi un savi mīnusi, katrā ziņā es nenožēloju nevienu brīdi no tā, ko esam darījuši, kur bijuši un ko redzējuši, braukājot apkārt pa Eiropu.

Jums, līdzīgi kā Jumpravai, labāko dziesmu izlašu ir gandrīz vairāk nekā albumu.

Redzi, mēs necentāmies katru otro gadu izdot kādu albumu. Tāda mērķa mums nebija. Jo citādi tu sataisi albumu ar nezin kādām dziesmām, viena vai divas aiziet, tātad vienīgās ir derīgas, bet arī pārējā ir ieguldīts milzīgs darbs, laiks un nauda. Mūsu laikos ir pierādījies, ka labāk izlaist singlu, palaist pa rādžu — ja tas aiziet, tad aiziet, ja ne, tad taisi nākamo.

Tu joprojām strādā Latvijas Radio 2? Savulaik lasīji ziņas.

Jā, bet ziņas vairs nelasu. Tagad man ir rīta programma otrdienās un trešdienās. Stāstām tajā par visu, kas aktuāls. Arī intervijas notiek. Studijā esmu pirms sešiem un tad līdz vienpadsmitiem. Vēl mums ir Mūzikas Video un Šlāgerkanāls, kas skatāmi visā Latvijā.

Šlāgerkanāls ir tikpat pieprasīts kā Latvijas Radio 2?

Jā. Aizbrauc uz kādu lauku pirtiņu, tur nekas cits neskan.

Tad jau tev, vecam pankam, ar to šlāgeri nācies sadraudzēties?

Bet, saproti… Arī tie Lingas gabali ir tā kā rokenrols, bet jau kuro vasaru mēs kā noslēdzošie spēlējam arī šlāgerfestivālos. Lai tad, kad cilvēkiem gribas līdz galam izdauzīties, atnāk Lingas un iedod rokenrolu. Un esmu tīri priecīgs, ka ir tādi koncerti, jo citādi to būtu salīdzinoši krietni mazāk. Mūsu gabali ir pazīstami — Signe melo un Spārni cilvēkiem patīk, bet Krodziņu jau vispār neviens vairs neuzskata par mūsu, bet vienkāršu latviešu galda dziesmu. Tā bija taisīta kā joks, bet aizgāja labi.

Ir tādas Lingas dziesmas, ko tagad, 46 gadu vecumā, uzskati par sev nepiemērotām?

Nē, tādu gan nav. Bet mēs atlasām dziesmas atbilstoši publikai — ja tas ir vairāk panku koncerts, spēlējam atbilstošu repertuāru, jo pārsvarā koncerti ir kādas četrdesmit piecas minūtes, un mums pietiek, no kā izvēlēties, lai publika vienmēr būtu apmierināta.

Publicēts 2015.gadā "Diena" - Avots