Komunistiskais apvērsums Čehoslovākijā

Čehoslovākijas “Februāra pučs” – 1948. gada PSRS komunistiskie spēki ieguva kontroli pār republikas valdību un noslēdzās pēckara periods, kad valstī vēl bija vērojama demokrātija un svārstīšanās starp Austrumiem un Rietumiem.

Čehoslovākijas kompartijai jau pēc 1946. gada maija vēlēšanām bija izdevies iegūt svarīgāko ministru amatus, jo kompartija, savācot 38% balstu, skaitījās lielākā partija, lai gan 62% vēl pienācās sociāldemokrātiem un pilsoniskajiem spēkiem. Par premjeru kļuva komunists Klements Gotvalds. Vienlaikus valstī notika vairāku nekomunistu politisko spēku vadītāju mistiskas nāves.

1947. gada gaitā staļinisti teju pilnībā pārņēma savā ziņā drošības struktūras un turpināja “lienošo” varas pārņemšanu, izspiežot staļinisma opozicionārus no amatiem, tos iebiedējot un rīkojot pat atentātus. Tas radīja saspīlējumu un konfliktus, turklāt PSRS spiediena dēļ Čehoslovākijai nācās atteikties no iecerētās dalības ASV organizētajā “Maršala plānā” karā sagrautās ekonomikas atjaunošanai.

20. februārī 12 valdības ministri no nekomunistiskajām partijām, protestējot pret komunistu politiku, iesniedza demisiju, cerot uz jaunām vēlēšanām. Tomēr Gotvaldam izdevās pierunāt pilsonisko prezidentu Edvardu Benešu nerīkot jaunas vēlēšanas.

Paralēli tam komunisti, izmantojot savus aktīvistus un ietekmi arodbiedrībās, sarīkoja streiku un demonstrācijas un draudēja ar PSRS sarkanās armijas izsaukšanu palīgā. Mērķis bija radīt iespaidu, ka tauta vēlas redzēt tīri komunistisku valdību.

25. februārī Benešs padevās spiedienam un apstiprināja jauno kabinetu. Vienīgais nekomunists tajā bija ārlietu ministrs Jans Masariks, kurš divas nedēļas vēlāk noslēpumainos apstākļos izkrita vai, drīzāk, tika izmests pa logu. Tagad vara Čehoslovākijā 100% piederēja komunistiem.

Viesturs Sprūde, LA