Ungārijas pretkomunistiskā revolūcija

1956. gada Ungārijas revolūcija (ungāru: 1956-os forradalom), arī tiek saukta par ungāru sacelšanos vai ungāru dumpi, bija spontāna sacelšanās pret Ungārijas staļinistu valdību un tās Padomju Savienības atbalstīto politiku. Revolūcija sākās 1956. gada 23. oktobrī un līdz 10. novembrim tika apspiesta.

Padomju Savienības politbirojs sākotnēji bija izrādījis gatavību uzsākt sarunas par padomju karaspēka atvilkšanu no Ungārijas, tomēr vēlāk tajā tika izlemts, ka ir nepieciešams ar spēku pilnībā apspiest Ungārijas sacelšanos. Budapeštā, kā arī citās valsts pilsētās un reģionos, 4. novembrī tika ievests liels padomju militārais kontingents. Ungāru pretošanās turpinājās līdz pat 10. novembrim. Vairāk nekā 2 500 ungāru un 700 Sarkanās armijas karavīru gāja bojā konflikta laikā, ap 200 000 ungāru devās bēgļu gaitās. Plaši aresti un denunciācijas turpinājās vēl vairākus mēnešus pēc sacelšanās apspiešanas. 1957. gada janvārī jaunā, PSRS atbalstītā valdība bija pilnībā likvidējusi visu publisko opozīciju. Padomju Savienības rīcība lika mainīt domas daudziem Rietumu marksistiem, kuri vēl nesen aktīvi bija atbalstījuši padomju kontroli pār Centrāleiropu.

Publiskas diskusijas par šo revolūciju Ungārijā bija aizliegtas vairāk nekā 30 gadus