Ivans Koņevs
- Dzimšanas datums:
- 28.12.1897
- Miršanas datums:
- 21.05.1973
- Pirmslaulību (cits) uzvārds:
- Иван Конев
- Kategorijas:
- Deputāts, Komunists, Maršals, Militārpersona, karavīrs, Ministrs, Padomju Savienības varonis, Parlamenta deputāts, Valsts un komunistu partijas darbinieks, Valstsvīrs
- Kapsēta:
- Maskava, Kremļa siena. Kremlis. Sarkanais Laukums
Ivans Koņevs (krievu: Иван Степанович Конев; 1897. gada 28. decembris — 1973. gada 21. maijs) bija padomju karavadonis, Padomju Savienības maršals (no 1944), divkārtējs Padomju Savienības Varonis (1944, 1945).
Biogrāfija
Dzimis Vologdas guberņā turīgu zemnieku ģimenē.
1912. gadā Koņevs pabeidza vietējo pagastskolu. No 12 gadu vecuma strādājis kā baļķu pludinātājs.
1916. gadā, Pirmā pasaules kara laikā, iesaukts armijā. Pēc artilērijas skolas pabeigšanas ieguvis unteroficiera pakāpi un nosūtīts uz Dienvidrietumu fronti. 1918. gadā demobilizēts no armijas. Tajā pašā gadā iestājies boļševiku partijā. Tika ievēlēts par apriņķa kara komisāru. Pēc tam Sarkanās armijas rindās karojis Krievijas pilsoņu karā, t.sk., pret Kolčaku.
Pēc kara ieņēmis dažādu militāro vienību komandiera amatu. 1934. gadā Koņevs pabeidza Mihaila Frunzes Kara akadēmiju. Pēc tam komandējis divīzijas, korpusus, armijas dažādās Padomju Savienības daļās. 1940. gadā ieguvis ģenerālleitnanta pakāpi. Otrā pasaules kara laikā (1941—45) bija Rietumu, Kaļiņinas, Ziemeļrietumu, Stepes, 2. un 1. Ukrainas frontes karaspēka pavēlnieks. Piedalījies Austrumeiropas atbrīvošanā no Nacistiskās Vācijas okupācijas, tostarp arī Berlīnes ieņemšanas operācijā. 1944. gadā ieguvis Padomju Savienības maršala pakāpi. 1944. un 1945. gadā apbalvots ar Padomju Savienības Varoņa goda nosaukumu.
No 1946. līdz 1950. gadam bija PSRS Sauszemes karaspēka virspavēlnieks. Pēc tam līdz 1955. gadam Koņevs bija Piekarpatu kara apgabala karaspēka pavēlnieks.
No 1955. gada Varšavas līguma valstu Apvienoto bruņoto spēku virspavēlnieks (šajā amatā piedalījās arī Ungārijas revolūcijas apspiešanā).
Reizē 1956. gadā iecelts par PSRS aizsardzības ministra vietnieku. 1960. gadā tika iecelts par PSRS Aizsardzības ministrijas ģenerālinspektoru. Neilgu laiku no 1961. līdz 1962. gadam bija Vācijas Padomju karaspēka grupas virspavēlnieks.
Savas karjeras laikā ieņēmis arī politiska rakstura amatus, piemēram, 1937. gadā viņš tika ievēlēts par PSRS Augstākās Padomes deputātu, no 1952. gada bija PSKP CK loceklis.
30.gadu beigās NKVD pret viņu vāca materiālus, lai padarītu par tautas ienaidnieku, kaut vai par to, ka bija slēpis savu vecvecāku turīgumu. No represijām un droši vien no nāves soda viņu paglāba Žukovs. Tiesa, Koņevs vēlāk izturējās pret Žukovu nodevīgi - kad sākās kampaņa pret Žukovu, viņš nostājās pret savu kolēģi, kā arī vēl 1957.gadā publicēja rakstu, kur visai neglaimojoši izteicās par savu kolēģi.
Koņevs bija kara tribunāla priekšsēdētājs, kas piesprieda Berijam nāves sodu.
Koņevam bija piemineklis Prāgā. Tas 2020.gadā tika demontēts, atgādinot Koņeva vadošo lomu Ungārijas 1956.gada protestu un "Prāgas pavasara" apspiešanā.
Miris 1973. gada 21. maijā 75 gadu vecumā Maskavā. Apglabāts Sarkanajā laukumā pie Kremļa sienas.
Avoti: wikipedia.org
Nav pesaistītu vietu
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 | Гелий Конев | Dēls | ||
| 2 |  | Irina Moisejeva | Vedekla | |
| 3 |  | Jurijs Andropovs | Darba biedrs | |
| 4 |  | Iwan Serow | Darba biedrs | |
| 5 |  | Ivans Bagramjans | Darba biedrs | |
| 6 |  | Семен Тимошенко | Darba biedrs | |
| 7 |  | Konstantīns Rokosovskis | Darba biedrs | |
| 8 |  | Georgs Žukovs | Darba biedrs, Pretinieks | |
| 9 |  | Josifs Staļins | Darba devējs | |
| 10 |  | Lavrentijs Berija | Pretinieks |
21.11.1935 | Первое присвоение звания Маршала Советского Союза
16.07.1941 | В СССР восстановлен институт военных комиссаров
Институт военных комиссаров вновь был введён (восстановлен) указом Президиума ВС СССР от 16 июля 1941 года на основании решения Политбюро ЦК ВКП(б).
14.09.1954 | "Sniedziņš" - Sevišķi slepens atombumbas izmēģinājums uz dzīvniekiem un cilvēkiem - ap 43000 upuru
PSRS tika veikta slepena operācija - Sniedziņš: atombumbas izmēģinājums poligonā, kur dažādos attālumos no epicentra tika izvietotas karaspēka daļas, mājdzīvnieki. Mērķis - pētīt sprādziena efektu. Ap 43000 bojāgājušie.