Tiesa atstāj negrozītu Lēmumu par LTV sodīšanu

Rīgā, 2019.gada 28.martā LĒMUMS Nr.56 Par administratīvā soda uzlikšanu Administratīvā pārkāpuma lietā Nr. AP/2018/6-7/10

Izskatot 2018.gada 12.decembrī uzsākto administratīvā pārkāpuma lietu par iespējamo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.5 panta piektajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu elektroniskā plašsaziņas līdzekļa VSIA “Latvijas Televīzija” (reģ. Nr. LV40003080597) (turpmāk arī – LTV) darbībā 2018.gada 28.septembrī programmas “LTV1” ietvaros demonstrējot raidījumu “Vēlēšanas 2018. Partija fokusā” (turpmāk arī – Raidījums), izplatot tajā informāciju, kura neatbilst informācijas objektivitātes, neitralitātes un viedokļu daudzveidības prasībām un tādējādi maldinot raidījuma skatītājus Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – Padome) šādā sastāvā:

• Padomes priekšsēdētāja D.Ķezbere,
• Padomes priekšsēdētāja vietnieks I.Āboliņš,
• I.A.Druviete,
• G.Līdaka
• P.Grīva,
• piedaloties VSIA “Latvijas Televīzija” pilnvarotajam pārstāvim, k o n s t a t ē :

Pārbaudot veiktos LTV programmas “LTV1” ierakstus, Padome konstatēja, ka ...  cita starpā Raidījumā izplatīts arī žurnālistes Olgas Dragiļevas sižets, kurā izskan citāts: “Attiecības ar žurnālistiem arī nav bijušas vieglas - Ogres mērs kļuva slavens, kad vietējiem medijiem lika parakstīt vienošanos, kas ierobežo iespējas kritizēt vietvaru.”

Faktiski, šis izskanējušais viedoklis ir vērtējams kopsakarā ar Ogres novada plašsaziņas līdzekļu redaktoru un žurnālistu parakstītu vienošanos-aicinājumu, kura galvenais vēstījums ir aizsargāt visa līmeņa amatpersonu privāto dzīvi, ģimeņu neaizskaramību, bērnu tiesības, ja vien tas tieši neskar šīm amatpersonām uzticēto pienākumu izpildi, kas savā būtībā neietver ierobežojumu žurnālistiem kritizēt amatpersonu darbu.

2018.gada 12.decembrī Padomes priekšsēdētāja Dace Ķezbere ar lēmumu rezolūcijas formā uzsāka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā par iespējamo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī – Kodekss) 201.5 panta piektajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu VSIA “Latvijas Televīzija” darbībā 2018.gada 28.septembrī programmas “LTV1” ietvaros demonstrējot raidījumu “Vēlēšanas 2018. Partija fokusā”, iekļaujot tajā vienpusēju, tendenciozu un neprecīzu informāciju, tādējādi pārkāpjot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (turpmāk arī – EPLL) 24.panta ceturto daļu.  

2018.gada 19.decembrī Padome pieprasīja sniegt paskaidrojumus VSIA “Latvijas Televīzija” minētajā lietā.

2019.gada 16.janvārī Padome ir saņēmusi LTV 2019.gada 16.janvāra paskaidrojumus, kuros LTV nepiekrīt Padomes izdarītajiem secinājumiem un uzskata, ka žurnālistei bija pietiekams faktoloģiskais pamats izteikt savu subjektīvo viedokli.

 Ievērojot konstatēto, Padome s e c i n a : 

LTV žurnālistes apgalvojums varētu maldināt LTV skatītājus, jo žurnālistes izteiktais viedoklis būtībā norāda uz to, ka Ogres mērs izdevis pavēli visu vietējo mediju pārstāvjiem parakstīt vienošanos, kurā žurnālistiem tiek aizliegta jebkāda iespēja kritizēt vietvaras kopumā, kā arī atsevišķu amatpersonu darbu.

Vērtējot situāciju un žurnālistes pausto, jāņem vērā, ka Raidījums jāvērtē no vidusmēra skatītāja skatu punkta, tajā skaitā jāņem vērā, ka ne katram skatītājam ir zināms konteksts par Ogres novadā starp vietvaru un mediju pārstāvjiem noslēgto vienošanos un tās saturu, skatītājiem nav objektīvas un detalizētas informācijas par situācijas faktiskajiem apstākļiem, īpaši tāpēc, ka situācija attīstījusies ilgākā laika periodā, tieši tāpēc apgalvojums, nezinot kontekstu un faktiskos apstākļus, varētu maldināt skatītājus par Ogres mēra iespējamo neprofesionālo un nelikumīgo rīcību, ierobežojot mediju tiesības paust un atspoguļot informāciju. Tādējādi, situācijā, kurā skatītājiem tiek atspoguļots šāds viedoklis, turklāt situācijai neseko plašāks izskaidrojums, skatītāji pieņem to kā vienīgo patiesību, jo citi viedokļi, tajā skaitā Ogres mēra viedoklis, raidījumā atspoguļots netiek. Pie kam, LTV žurnālisti, veidojot sižetu, nav pat mēģinājuši sazināties ar attiecīgām personām un noskaidrot to viedokli par situāciju.  

Šādas vienošanās slēgšanai ir attaisnojams mērķis – ģimenes locekļu, tostarp, bērnu tiesību aizsardzība, lai žurnālisti, veidojot savus sižetus nevajātu ģimenes un citus piederīgos, neatspoguļotu, iespējams, nepatīkamas situācijas, kas saistītas ar deputātu un amatpersonu ģimenēm un varētu neatgriezeniski ietekmēt ģimenes locekļu turpmākās dzīves. Padome LTV tieši norādīja, ka svarīgākais, kas elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim ir jānodrošina, ir situācijā, kurā fakti un notikumi raidījumos tiek atspoguļoti godīgi, objektīvi, ar pienācīgu precizitāti un neitralitāti un atbilstoši citiem žurnālistikas pamatprincipiem. Ievērojot minēto, elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pienākums ir kontrolēt, vai programmās demonstrētais saturs atbilst iepriekš minētajiem kritērijiem un jānodrošina likuma prasības, lai fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi, ar pienācīgu precizitāti un neitralitāti, veicinot viedokļu apmaiņu, un atbilstu vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem. Informatīvi dokumentālajos un ziņu raidījumos fakti ir jāatspoguļo tā, lai apzināti nemaldinātu auditoriju. 

Par nozīmīgu uzskatāms arī fakts, ka līdzīga informācija jau ir tikusi izplatīta ar VSIA “Latvijas Radio” un portāla www.lsm.lv starpniecību, kur pēc apgalvojuma melīguma pierādīšanas 2017.gada 28.aprīlī tika saņemta oficiāla atvainošanās: “Latvijas Radio un LSM.lv atvainojas un atsauc portālā LSM.lv 2017.gada 28.aprīlī plkst. 12.22 publicētā raksta virsrakstu „Ogres mēra vietnieks un vietējie žurnālisti vienojas neaizskart domi”.

Tādējādi LTV ir pārkāpusi EPLL 24. panta ceturto daļu.  

Kodeksa 201.5 panta piektajā daļā juridiskām personām paredzēts administratīvais sods – naudas sods no piecsimt līdz desmit tūkstoš euro.

Kodeksa 32.panta otrajā daļā noteikts, ka, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, vainas pakāpi, mantisko stāvokli, kā arī atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Nosakot soda apmēru, Padome vadās pēc turpmāk norādītajiem apsvērumiem. [16.1] Administratīvo atbildību pastiprinoši vai mīkstinoši apstākļi nav konstatēti.

Tā kā LTV pati veido savu programmu, t.i. izvēlas kādu saturu tā pārraida, LTV bija iespēja nodrošināt noteikumu ievērošanu, proti, LTV nav veikusi visus pasākumus, lai nodrošinātu šo noteikumu ievērošanu. Pārkāpums radies, jo VSIA “Latvijas Televīzija” neveica visus iespējamos pasākumus EPLL 24.panta ceturtās daļas noteikumu ievērošanai. VSIA “Latvijas Televīzija” pārstāvji nav apzinājušies savu darbību prettiesisko raksturu un nav paredzējuši pārkāpuma seku iestāšanās iespēju, kaut gan to vajadzēja un varēja paredzēt.

Rezultātā Padome nolēma :

1. Sodīt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekli VSIA “Latvijas Televīzija”, reģ.nr. 40003080597, par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.5 panta piektajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu, uzliekot vismazāko administratīvo sodu – naudas sodu 500 euro apmērā;
2. Pieņemto lēmumu paziņot lēmumu VSIA “Latvijas Televīzija”.
Administratīvais sods jāsamaksā norādītajā Valsts kases bankas kontā.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 288.panta pirmo un otro daļu, kā arī 289.panta pirmo daļu persona, kura saukta pie administratīvās atbildības šo lēmumu desmit darba dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc tās juridiskās adreses, iesniedzot sūdzību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei.

LTV, protams, savas darbinieces vainu neatzina un iesniedza par to sūdzību.

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019.gada 21.jūnija spriedumu Lēmums tika atstāsts negrozīts, bet LTV sūdzība noraidīta.

Protams, LTV arī šajā gadījumā savas darbinieces negodprātību neatzina un iesniedza apelācijas sūdzību ar lūgumu atcelt gan sodu, gan izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu. Iesniegumā LTV norādā, ka gan NELP, gan tiesa ir kļūdaini vērtējusi notikušo, jo pat "Žurnālistu savienība" ir Dragiļevas pusē. Jāatzīme, ka visa tiesvedība joprojām notiek par nodokļu maksātāju naudu.

Latvijas publiskajā telpā jau kļuvis par ierastu praksi, gadījumos, kad tiesas spriedums vai nostāja nesakrīt ar atsevišķu žurnālistu paģērošo viedokli un izpratni par piemērojamiemlikumiem un tiesas spriešanas pareizību, tiek aizmirsts par cieņu pret tiesu vai tiesnesi.

2019.gada 5.decembrī Rīgas apagabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija atzina, ka pirmās instances tiesas spriedums ir likumīgs un atstājams negrozīts, bet apelācijas sūdzība ir noraidāma kā nepamatota. Sriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā ar tā nolasīšanas dienu.

Valsts TV darbiniece ir pārkāpusi likumu. Ja līdzīgi darbotos policists, viņš zaudētu darbu vai par būtu ierosināma krimināllieta. Valsts mediju žurnālisti un reportieri nav amatpersonas, bet prasības par ētikas normu ievērošanu paliek ārpus cerībām. taču jautājums par to, vai Olga Dragiļeva segs LTV šo sodu un tiesvedības izdevumus, paliek atklāts, taču viņa joprojām turpina strādāt Valsts (ko tik ērti saukt par sabiedrisko) TV.

Nav zināms, vai Ogres pašvaldībai vai personīgi tās amatpersonas vērsīsies tiesā ar civilprasību pret žurnālisti.