Nemieri Biškekā
Kirgīzijas galvaspilsētā sākušies masu nemieri pēc nupat notiušajām Parlamenta vēlēšanām, kurās piedalījās 16 partijas, bet 12 no tām nespēja samierināties ar rezultātiem, tāpēc izdevās cilvēkus vispirms izvest ielās, kur demonstrācijas tika pārvērstas par masu nemieriem. Pūļa provokatoriem tas izdevās.
Tika ieņemta Parlamenta ēka, kur vairākos stāvos tika sarīkots ugunsgrēks, sagrābtas un sadedzinātās milicijas un pat ātrās medicīniskās palīdzības automašīnas.
Vēlāk jau organizēts pūlis devās uz Valsts drošības dienes ta ēku, ar kravas auto izgāza vārtus, ielauzās ēkā un atbrīvoja virkni aizturēto, starp kuriem arī augstistāvošas valsts amatpersonas. Protestētāji pieprasa jaunas vēlēšnas un izmaiņas konstitūcijā. Ir ne mazāk kā 150 cietušo un viens bojā gājušais.
Rietumu demokrātijas valstīm ir jauns izaicinājums - politiskās kultūras slieksnis ir kritis, sabiedrība nepieņem vēlēšanu izmaiņas. Kirgīzija nav unikāla ar šiem notikumiem. Nupat politisko protestu un vēlēšanu rezultātu nepieņemšanas vilnis tika iemēģināts Baltkrievijā. Spēles ar demokrātiju piedāvā dažādus variantus. Baltkrievijas gadījumā, kur diez vai bija iemesls apstrīdēt rezultātus, zinot prezidentar gadiem ilgi veidoto reputāciju, taču viņa reakcija un notiekošo, mēģinot apklusināt ielu protestus ar brutālu spēku, radījis apmulsumu pat divkosīgajā ES politiskajā elitē. Lukašenko bija izdevīgs. Notiekošais ir radījis apjukumu. Vieni cer, ka Baltkrievijas gadījums varētu būt priekšpavasaris lolotajai prezidentūras gāšanai Krievijā, taču ar visiem koķetējošo Lukašenko ciešos un tēvišķīgos Krievijas apkampienos.
Dažādos pagalmos kazakus-razboiņikus spēlē līdzīgi, bet tomēr atšķirīgi. Spēli, kurā netiek cienīts rezultāts, diemžēl, iedibināja pirms 4 gadiem ASV demokrāti, histēriski nespējot samierināties ar Trampa uzvaru. Kā zināms, tieši demokrātu spārns ir tas, kurš darbojas un manipulē ar sabiedrisko domu ar dažādu NVO un mediju palīdzību. Vērojot Biškekā un arī Minskā notiekošo, neviļus jāpatur prātā arī izprovocētā BLM ( it kā cīņa par melnādaino tiesībām) histērija. Notikumi ap Trampa otrā termiņa vēlēšanu rezultātiem ir grūti prognozējami. Kā vajadzēs. Šis gadsimts arī ar Brexit parāda dīvainu tendenci, ka balsojumi notiek ar dažādiem ieganstiem atkārtoti līdz brīdim, kamēr tiek sasniegts kāds konkrēts un vajadzīgs rezultāts.
Zīmīgi, ka Latvijā šo paņēmienu mēģina izmantot politiķis-populists Aldis Gobzems, kurš aicina sabiedrību protetstēt pret COVID-19 un iziet ielās un protestēt 10.oktobrī. Lielākā daļa jau droši vien ir aizmirsusi, ka šis politiķis jau reiz sasauca cilvēkus Doma laukumā, mudināja (kūdija) uz aktīvām darbībām, bet pats glumi pazuda. Latvijas vēsture dabūja "13.janvāra" notikumus.
