Valstij jāmaksā likvidējamai "ABLV Bank" vairāki miljoni eiro

Spēkā stājies vismaz 31 tiesas spriedums, ar kuru valstij uzlikts pienākums atlīdzināt likvidējamai "ABLV Bank" vismaz 4,2 miljonus eiro par nelikumīgu arestētās mantas glabāšanu, vēsta žurnāls "Ir".

Šajās lietās lēmumi par aresta uzlikšanu mantai piemēroti no 2016. gada līdz 2020. gadam. Vairumā lietu pienākums atlīdzināt izdevumus ir Valsts policijai (VP) par vairāk nekā četriem miljoniem eiro. Izdevumi segti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Četrās lietās izdevumi jāatlīdzina arī citām iestādēm - Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) 158 000 eiro, Ģenerālprokuratūrai 21 700 eiro un Valsts drošības dienestam 27 000 eiro.

Žurnāls ziņo, ka izskatīšanā apgabaltiesā atrodas vēl astoņas lietas, kurās pieteikto izdevumu apmērs VP ir aptuveni 1,3 miljoni eiro.

Vasaras beigās valdība nolēma VP no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tiks piešķirts finansējums, kas nepārsniedz 5 316 456 eiro, lai šogad atlīdzinātu procesuālos izdevumus, kas radušies kriminālprocesos par arestētās mantas glabāšanu.

Policijai ikdienā nav paredzēti atsevišķi izdevumi arestētās mantas glabāšanai.

Jau vēstīts, ka "ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") 2018. gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

"FinCEN" publiskotajā ziņojumā bija arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017. gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

"ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi. KNAB paziņojis, ka nav atradis pierādījumus "ABLV Bank" vadības iesaistei kukuļdošanā, kā to savā ziņojumā bija apgalvojusi "FinCEN", bet Valsts drošības dienests neatrada pierādījumus un izbeidza kriminālprocesu par "ABLV Bank" saistību ar Ziemeļkorejas sankciju pārkāpšanu.

2024. gada septembrī "FinCEN" paziņoja par rosināto sankciju pret "ABLV Bank" atcelšanu.

Sabiedrības viedoklis

Jānis Krūmiņš : Ni ko trampeļa banda sēž peļķē . . . . . vienmēr esmu deklarējis, ka rašistri ir jāliek blakus jenķiem, abas lielvaras dara ko grib, bet mūsu bāleliņi skrien "burkānu" sūkādami, neliešu bars;  

Arejs Pirms tupa atgremo pamuļķu klišejas, būtu vērts painteresēties, cik atzina par nelikumīgi iegūtiem līdzekļiem un ieskaitīja valsts budžetā.

U02 Galvenā vainīgā iestāde ir ASV FinCen. Izvirzīja nepamatotas apsūdzības bankai, uzlika sankcijas, un banka tika likvidēta. Apsūdzības tiesā nav apstiprinājušās, FinCen ir atcēlusi sankcijas, bet banka ir iznīcināta. Un maksā Latvijas budžets. Atbildēt

Skābeklis Šādi izskatās reālās problēmas un draudi Latvijā. 

Gintars Karpis : Šī summa, par kuru rakstā ir runa, būtu jāpieprasa no tām amatpersonām, kas pieņēma lēmumus. Jo, ja lēmums tiek pieņemts, bet tas neatbilst likumam vai nav iespējams to īstenot – tad tas uzliek atbildību nevis uz sabiedrību kopumā, bet uz tiem, kas šos lēmumus autorizēja.

Uldis Krēsliņš Tieši tā, bet vai tā notiks? Domāju, ka nē ((

Juris Vaivods Kamēr nesāks sodīt atbildīgos nolaidībā - nekas neminīsies! Kariņš "nolidoja" vairākus simtus miljonus privātajos avioreisos .. kādā statusā tagad ir viņa krimināllieta ? - put plauktiņā un gaida kad par viņu aizmirsīs ? KNABs - cik viņš apēd budžetu pa gadu, cik rada zaudējumus valstij, kāds ir viņa pienesums ? Varbūt lētāk būtu likvidēt ? Rail Baltica sakarā bija parlamentārā izmeklēšana - pat tika nosaukti atbildīgo vārdi un uzvārdi, kas radīja mākslīgu sadārdzinājumu .. kāds tika saukts pie atbildības ? ... kaut kā par to neko nedzirdēja! .. ir vēl visādi mēsli.. bet .. lai paši atbildīgie beidzot sāk maksāt par savu nolaidību, nevis nogrūž to uz nodokļu maksātāju pleciem! ​

Arejs Juri, vairāki miljoni jau gan nebija un ne jau viņš viens lidoja, un ne jau veica iepirkumus tiem pakalpojumiem. KNAB efektivitāte gan ir zem katras kritikas, tur komentārs vietā.

Normunds Šlitke: Katrai cilvēciskai un cilvēka kļūdai ir vārds un uzvārds. Dažām arī personas kods. Sabiedrībai ir tiesības tos zināt,lai noskaidrotu vainīgos un atbildīgos,kā arī piedzītu no viņiem zaudējumus, ja šīs kļūdas nav attaisnojamas. Lai viņi visi par to samaksā!

Aivars Borovkovs Interesants pavērsiens. 2018.g.18.februārī lidostā aizturēja LB prezidentu Ilmāru Rinkēvicu. Taču, tas nebija pārsteigums, jo jau gadu iepriekš dažādu banku tumšos gaiteņos un iespējams vēl kaut kur par to mēļoja. Šajā laikā ABLV banka bija tāda kā trauksmes cēlāja un pēc viņu ierosmes 2017.gada aprīļa beigās pat notika Juristu konference, kurā tika runāts par pieaugošiem korupcijas riskiem banku sektorā, arvien vairāk tās pataisot no servisa sniedzēja par nevalstisku represīvu iestādi, pavīdēja info pat par pienākumu maksāt regulārus "meslus" centrālā bankā.... Nākot pie varas, konservatīvie nenormāli forsēja bankas likvidāciju. Ja pareizi atminos, Bordāns ar Jurašu pat aizspērās uz ASV lobēt šo pasākumu. Daudzu sejās atplauka patiess smaids, dzirdot, kā tiek stāstīts par likumību un vēlmi stiprināt banku biznesu Tēvzemē. Zināmās aprindās Bunkus slepkavību saistīja tieši ar nespēju sadalīt šo iekārojamo kāposta pīrādziņu. Normund, diez, vai šeit var runāt par cilvēcisku kļūdu?

Ainārs Šlesers : KNAB paziņojis, ka nav atradis pierādījumus ABLV BANK vadības iesaistei kukuļdošanā! Valsts Drošības Dienests neatrada pierādījumus un izbeidza kriminālprocesu par ABLV BANK saistību ar Ziemeļkorejas sankciju pārkāpšanu! FinCEN paziņoja par rosināto sankciju pret ABLV BANK atcelšanu! Rodas jautājums, kāpēc tad bija nepieciešams likvidēt veiksmīgu banku, kura finansēja vietējo biznesu, un kura piederēja vietējiem Latvijas izņēmējiem? Kurš par to uzņemsies atbildību?